Aizvadītajā nedēļā atskaitoties par šajā sasaukumā paveikto, vicemērs Gunārs Ansiņš, kļūdas pēc minēja, ka izdevies piesaistīt "miljardu" pludmales sakārtošanai.

Tas patiesi būtu lieliski, ja mūsu pilsētas vērtīgākās dabas dāvanas mērķtiecīgai un stratēģiskai labiekārtošanai pašvaldības rīcībā būtu miljards. Tik skaisti nav, taču arī 1,2 miljoni eiro nemaz nav peļami.

Kā irliepaja.lv noskaidroja pilsētas domes Attīstības pārvaldē, tieši šāda ir summa, ko, ārējo finansējumu ilgstoši meklējot, beidzot izdevies piesaistīt.

"Esam raduši iespēju pārcelt 1,2 miljonus eiro specifiskā atbalsta mērķa 5.5.1. "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" 3.kārtai – pludmales infrastruktūras sakārtošanai,” pastāstīja pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols. Šī specifiskā atbalsta mērķa ietvaros Liepājā jau top divi projekti – Hoijeres viesnīca un Sv.Trīsvienības katedrāles fasāde. Plānā ir arī trešais projekts – koncertdārza “Pūt, vējiņi!” rekonstrukcija. Visi šie objekti ir atbalsta mērķa 2.kārtas projekti, pludmale – trešās.

Attīstības pārvalde jau tagad esot gatava ķerties pie tehniskās dokumentācijas, tostarp tehniskā projekta izstrādes saskaņā ar jau iepriekš izstrādāto un apstiprināto pludmales tematisko plānojumu, vēl tikai esot jāsagaida tāds nieks kā Ministru kabineta noteikumu apstiprinājums.

Portāls jau rakstīja, ka tematiskais plānojums pludmalei un piekrastei, ko jau 2015.gadā izstrādājusi SIA "CORE  projekts", paredz pēctecīgu piekrastes attīstību desmit gadiem (2015 – 2025).

Dokumentu savulaik uzteica arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurā top līdzīgs plāns nacionālā līmenī. Pēc VARAM speciālistu teiktā, Liepāja šobrīd ir vienīgā piekrastes pilsēta, kurai ir šāds, pašai savs teritorijas attīstības plānojums – efektīvs ilgtermiņa plānošanas dokuments, lai pašvaldība varētu mērķtiecīgi, strukturēti, secīgi un pēctecīgi attīstīt pludmali kā ilgtspējīgu publisko telpu.

Izstrādātais dokuments aptver gan Liepājas Dienvidu pludmali – no mola līdz pilsētas Dienvidu robežai, gan Ziemeļu pludmali – arī no mola līdz robežai.