Tā tiekoties ar būvuzņēmējiem par viņu darba stilu vairākos objektos trešdien izteicās domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

„Neesam jau arī mēs bez vainas,” apspriedei beidzoties, atzina SIA „CVS” darbu vadītājs Aivars Belovs, kura uzņēmums ir viens no tiem, kurš īsteno ielu apgaismojuma projektu Uliha ielā.

Tieši rekonstrukcijas darbi Uliha ielā, Rīgas ielā, bet pirms tam arī Ganību, Zirņu un citās Liepājas ielās, kur būvdarbu rezultātā barbariski tika sabojāti koki, liepājniekus satraukuši ne pa jokam.

Uz liepājnieku sašutumu beidzot reaģējusi arī dome, sarīkojot tikšanos gan ar būvniekiem, gan dienu iepriekš – ar būvuzraugiem.

Atzīstot arī savu vainu, būvnieki, kā „Ostas celtnieka” projektu vadītājs Normunds Kairis, tomēr pastāvēja uz to, ka tā ir arī projektētāja atbildība, kurš „nav piecēlies un izgājis no kabineta”, jo „pirms uzsākt projektu, kokus vajadzētu rūpīgāk apskatīt”, bet, galvenais, „spēles noteikumiem jābūt zināmiem no paša sākuma”.

Tajā pašā laikā Kairis atzina, ka prasības, ko sapulcē būvniekiem izvirzīja pašvaldības pārstāvji „nav nekas tāds sevišķs”, un būtu izpildāmas, ja vien tas būtu savlaicīgi darīts zināms. „Nedaudz izmaksu, nedaudz laika, un izdarāms tas ir.”

Kā sacīja Ansiņš, arī būvuzraugi, ar kuriem pašvaldības amatpersonas bija tikušās iepriekšējā dienā, atzinuši, ka kokus pasargāt ir iespējams.

Ansiņš arī atgādināja par labas prakses paraugiem ielu labiekārtošanā, kad būvnieki pret kokiem bijuši saudzīgi, tas vērojams, piemēram, Jūrmalas ielā, Liepu ielā, Veidenbauma ielā.

Savukārt, runājot par ielu apgaismojuma projektiem, Ansiņš izteicās, ka „atsevišķi objekti ir pietiekami katastrofāli”.

Domes Vides un veselības daļas dabas aizsardzības speciāliste Alda Damberga atgādināja, ka spēkā ir virkne normatīvo dokumentu – Vispārējie būvnoteikumi, pašvaldības izdotie saistošie noteikumi, Administratīvo pārkāpumu kodekss –, kuros reglamentētas darbības zaļajās teritorijās un noteikti arī visai bargi sodi par noteikumu pārkāpumiem.

Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67.pantā „Koku patvaļīga ciršana un bojāšana” par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām — no 100 līdz 1000 latiem.

Savukārt domes izpilddirektors Didzis Jēriņš, piekodinot, ka „Pie koka tomēr labāk ar lāpstu [nevis ekskavatoru]!”, netieši tomēr atzina, ka spēlēs noteikumi būvniekiem no paša sākuma nav bijuši pilnībā skaidri.

Damberga arī iepazīstināja būvniekus ar Vides un veselības daļas izstrādātajām vadlīnijām koku aizsardzībai būvobjektos.

Vadlīnijas apkopoti labākie ieteikumi koku aizsardzībai.

Uzziņa
1.Veicot būvdarbus, jāievēro likumdošanā un normatīvajos aktos paredzētie vides aizsardzības pasākumi.
2.Teritorijas norobežošana būvdarbu veikšanas zonā:
2.1. Saglabājamā koka aizsardzības zonas norobežošana ar žogu (augstums 2m) ne mazāk kā 3 m attālumā no koka stumbra.
2.1.Vietās, kur minimālo attālumu (3 m) ievērot nav iespējams, žogu uzstāda maksimāli iespējamā attālumā no stumbra vai nodrošina koka stumbra aizsardzības pasākumus.

3.Koku stumbru aizsardzība:
3.1.Saglabājamo koku stumbri jāiežogo ar vismaz 2 m augstiem un 25 mm bieziem dēļu vairogiem, lai būvniecības laikā kokiem netraumētu mizu.
3.2.Uzstādot vairogus, jāievēro sekojoša darbu secība:
3.2.1.vispirms ap kokiem spirālveidā novieto gofrēto meliorācijas cauruli (diametrs 60-80 mm) vai analogu. Tādā veidā nodrošinot sitiena amortizāciju;
3.2.2.pēc tam cauruli pa perimetru nosedz ar atbilstoša izmēra dēļiem vai analogu materiālu.
3.3.Koku stumbrus aizliegts apbērt ar zemi. Būvniecības dēļ augstuma atzīmes vertīkālās izmaiņas salīdzinājumā ar esošo nedrīkst pārsniegt 10 cm. Ja augstuma izmaiņas ir lielākas par 10 cm, būvprojektā jāizdara izmaiņas paredzot īpašus pasākumus (palisādes izbūvi utaml), kas nodrošinātu koka augšanu.

4.Koku sakņu aizsardzība:
4.1.Rakšanas darbus koku sakņu zonā (minimālais attālums 75 cm no koka stumbra), kur sakņu diametrs pārsniedz 1 cm, atļauts veikt tikai ar lāpstu.
4.2.Ja sakņu diametrs nepārsniedz 1 cm, rakšanas darbus var veikt ar mazu traktortehniku, ja tiek nodrošināta sakņu saudzēšana (saknes pirms tam tiek atgrieztas, netiek sarautas).
4.3. Atraktās saknes nozāģē perpendikulāri ar rokas zāģi, lai bojājuma laukums būtu pēc iespējas mazāks.
4.4.Ja būvdarbu dēļ koku saknes jāsaīsina tuvu stumbram, jāpārliecinās, vai koks ir stabils un nedraud izgāzties apcirsto sakņu dēļ.
4.5.Nedrīkst pieļaut atrakto sakņu iekalšanu. Sausā laikā saknes mitrina un piesedz (piem., ar džutas maisiem utaml)
4.6.Ja rakšana jāveic tuvu īpaši saudzējama koka stumbram ar gaisa lāpstu (airspade) atrok un noskaidro galveno sakņu virzienu. (Īpaši saudzējamie koki jānorāda projektā.)
4.7.Komunikācijas īpaši saudzējamu koku sakņu zonā iegulda, nepārcērtot koku saknes, kas resnākas par 1 cm, ar caurduršanas metodi.
4.8.Tranšejas koku sakņu zonā (75 cm no koka stumbra) rok ar lāpstu vai izmantojot gaisa lāpstu (airspade), nepārcērtot saknes.
  rakšanas darbi ar gaisa lāpstu (airspade)
4.9.Koku sakņu zonā aizliegts kraut un uzglabāt būvmateriālus, būvgružus, braukt ar tehniku.
4.10.Vietās, kur kustības organizēšana neļauj nebradāt un/vai nebraukāt pāri saglabājamo koku saknēm, ierīko koka vai metāla (atkarībā no slodzes) pagaidu laipas.
4.11.Lai kompensētu rakšanas darbu rezultātā radīto sakņu zudumu un nodrošinātu sakņu sistēmas atjaunošanos, kokiem nepieciešama papildus mēslošana ar kompostu, ko iepilda ap saknēm izraktajā tranšejā. (Atraktās saknes apber ar minerālvielām un bioloģiski aktīvām vielām bagātu augsni).
4.12.Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā augšanas apstākļus konkrētajā vietā, apdobe koka sakņu zonā noklājama ar mulču (15 cm biezā kārtā) tā, lai mulča tieši nesaskartos ar koka stumbru.
4.13.Vietās, kur nav iespējams izveidot koku sakņu zonā (75 cm no stumbra) apdobi, veido cieto materiālu iesegumu ar atstarpēm starp seguma elementiem. (Atstarpēm starp cieto segumu jāaizņem vismaz 5% no kopējā seguma laukuma.) Koku sakņu sistēmas vienlaidu iesegšana pieļaujama, veidojot gaisa un ūdens drenāžu.
4.14.Sausā laikā kokiem jānodrošina laistīšana.

(Fragments no „Vadlīnijas koku aizsardzībai būvobjektā”)