Ceļojošā izstāde "Vietas, ko maina būves", kas šobrīd no Rīgas domes aizceļojusi uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultāti (LLU VBF), vēsta par būvēm, kuras uzlabojušas vides kvalitāti vai pozitīvi ietekmējušas ekonomiskos procesus. Šo būvju skaitā ir arī trīs Liepājas objekti: viesnīca "Art Hotel Roma", dzelzceļa infrastruktūras un Tramvaja tilta pārbūve, portālu irliepaja.lv informēja izstādes rīkotājas biedrības "Building Design and Construction Counsil" (BDCC) vadītāja Gunita Jansone un biedrības valdes locekle Agrita Lūse.

Īpaša vieta izstādē ierādīta koka būvniecības tehnoloģiju inovācijām un Latvijas speciālistu prasmēm ar tām strādāt. Vērienīgo un konstruktīvi unikālo Jelgavas brīvdabas estrādes "Mītava" apjomu radījuši arhitekts Vents Grietēns, "Igate Būve" un "IKTK", realizējot Jelgavas pašvaldības uzdevumu. Apjomos, bet ne inovācijās mazāka ir moderna koka privātmāja, kas apliecina koka kā būvmateriāla konkurētspēju privātajā sektorā. To paveicis arhitekts Agnis Lukšēvics, konstrukcijas izgatavojuši "IKTK". Krievu salā uzņēmums "A.C.B." apkārtni pret piesārņojumu pasargājis, uzbūvējot liela mēroga vēju slāpējošu žogu. Tā ir inovatīva tehnoloģija, kas līdz Latvijai atceļojusi no Kanādas. Pozitīvas pārmaiņas piedzīvojis Liepājas centrs, Tramvaja tiltam pār kanālu kļūstot izturīgākam, skaistākam un drošākam, darbus vadot uzņēmumam "Rīgas tilti", piesaistot "CTB" un citus būvniekus.

Arī inteliģento inženierrisinājumu uzņēmums "Fima" ir devis savu intelektuālo ieguldījumu Liepājas pilsētvides uzlabošanā, modernizējot Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas dzelzceļa infrastruktūru.

Tenisam un labai arhitektūrai tikai šķietami nav nekā kopēja. Patiesībā šīs lietas ir saistītas, ja par mērķi tiek izvirzīts radīt sportam spožu, estētisku treniņu un sacensību bāzi, kā to varam vērto modernizētajos Lielupes slēgtajos tenisa kortos. Nozīmīga darbu daļa veikta "Riga rent" speciālistu rūpīgajā dalībā un uzraudzībā. Šeit trenēsies ne vien Latvijas tenisa zvaigznes, kas nes valsts vārdu pasaulē, bet notiks arī starptautiska līmeņa sacensības. Viens no izstādes stendiem veltīts Mežaparka estrādes pārbūvei. Šajā objektā pētīt vērienīgās, liektās konstrukcijas uzbūvi brauks no visas pasaules, bet Rīga būs ieguvusi unikālu brīvdabas estrādi, kuras projektu izstrādājuši arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga. Atjaunotu vēsturisku ēku šarms ir īpašs visās izpausmēs, bet, ja vēl tiek atjaunots slavena arhitekta radītais apjoms, ieguvēji ir pilsētas iemītnieki un viesi. Ielūkojieties stendā, kur redzama Liepājas viesnīca "Art Hotel Roma", kas tapusi 1882. gadā pēc arhitekta Paula Maksa Berči projekta. Rīga ir pievilcīga vieta ārzemju investoriem, kuru viens no mērķiem ir radīt pienesumu pilsētvidē un biroju ēku segmentā ar rūpīgi pārdomātiem projektiem. "Eastnine AB" Kr.Valdemāra ielā būvēs darījuma centru, priekšroku dodot kokam.

Vēl viens koka būvniecības paraugs ir Rīgas Zooloģiskajā dārzā izbūvētā improvizētā Āfrikas savanna – mītne siltzemju zvēriem. Būvnieks "Tilts" un būvuzraudzības speciālisti no "Būvuzraugi LV" pacentušies, lai būve atbilstu augstiem kvalitātes standartiem. Ar inovatīvu enerģētikas būvi Latvija izvirzās Baltijas un pat Eiropas priekšplānā. Salaspilī izbūvētā saules enerģijas sistēma izmaksājusi 7 miljonus, un enerģija no tās tiks saņemta jau 2020. gadā. Gaisma ir tā, kas liek pilsētai iemirdzēties nakts laikā, nereti vēl izteiksmīgāk nekā dienā. "Neonita" speciālisti ir ar ievērojamu pieredzi šajā jomā, tāpēc daudzas Rīgas fasādes ieguvušas estētiski smalku un acij patīkamu izgaismošanas risinājumu. Dobeles mūzikas skolas rekonstrukcija ir bijušā dobelnieka Alekseja Kudrina un citu mecenātu, arī Pētera Avena labdarības fonda "Paaudze" dāvana. Arhitektūras uzdevumus risināja arhitekts Mārtiņš Ošāns no "MARK", bet projektu vadīja Irina Biržina. Ne Rīgā, ne Baltijā neatrast jaunbūvi ar tik māksliniecisku elementu kā restaurētais griestu gleznojums, kas rotā daudzdzīvokļu ēkas "Club Central Residence II" Rīgā ieejas halli. Pasūtītājs "Axi Invest", bet restaurācijas transfēra izpildītāji Valdis Platais un Madara Rasiņa. "Bonavas" attīstītā Krasta kvartāla devīze ir pilsētnieciska elegance ar skatu uz Daugavu. Iepriekš degradētā teritorija tiek pārvērsta līdz nepazīšanai – tā kļūst par drošu un iekārojamu dzīves vietu. Bijušais inženierarsenāls atrodas Daugavpils cietoksnī, pašvaldība ir nolēmusi, ka ēkas rietumu korpuss jāpielāgo tehniskas izstāžu funkcijai. Vēl garš ceļš ejams, veikts ir pirmais solis – projektu izstrādāja "REM PRO". Bijušās industriālās teritorijas ir kļuvušas par vietām, kur dzimt jaunām un svaigām idejām. Kādreizējās saldumu fabrikas teritorijā Rīgā, kas atrodas starp kluso centru un Skanstes rajonu, plānots radīt modernu Rīgas publisko telpu – Sporta 2 kvartālu.

Līdzīgas ceļojošas izstādes ir organizētas iepriekšējos gados, pēdējā no tām – "Radošā inženierija II" – pērnvasar bija skatāma arī Liepājā, "Promenade Hotel". Izstāžu ceļošanas dienasgrāmatas skatāmas ŠEIT.

Izstāde ceļos pa Latviju līdz 2020. gada oktobrim, līdz 8. janvārim tā skatāma LLU VBF, no 8. janvāra līdz 9. februārim t/c "Sky&More", no 9. februāra līdz 9. martam t/c "mc2", no 9. marta līdz 20. martam kultūras pilī Ziemeļblāzma, no 20. marta līdz 30.aprīlim – RTU APF.