Graudu iela ir viena no tām Liepājas ielām, kur patieso arhitektūras skaistumu var novērtēt tikai paceļot skatienu augstu pret debesīm. Graudu ielu ieskauj masīvi un grandiozi ēku mūri.

Viena no pilsētas rotām ir jūgendstila īres nams ar veikaliem – Graudu iela 44, kurā mūsdienās atrodas dzīvokļi un daži veikali.

Ēka celta 1908. – 1909.gadā, par to liecina arī gada skaitļi fasādes apdarē virs vienas no ēkas ieejām. Ēkas pasūtītājs un īpašnieks ilgu gadu garumā bija Liepājā pazīstams komersants Vilhelms Rēders. Viņš savu tirdzniecības firmu nodibināja 1887.gadā. Tā tirgojās sākot ar modes precēm, lampām, sporta precēm un beidzot ar petrolejas plītīm un kafijas mašīnām.

"Ēkas projekta eksemplārs, kas pēc apstiprināšanas Liepājas būvkomisijā palika pasūtītāja – namīpašnieka rīcībā, ir saglabājies sākotnējā īpašnieka mazdēla Heinca Rēdera kunga personiskajā arhīvā," raksta arhitektūras zinātņu doktors Jānis Krastiņš grāmatā "Jūgendstila Liepāja". "2011.gadā viņš šī dokumenta kopiju laipni atsūtījis no savas tagadējās mītnes zemes Vācijas."

Šis projekts ļāvis saprast, kurš bijis ēkas arhitekts. Un paraksts projekta stūrītī liecina, ka tas bija inženieris Čārlzs Karss. "Līdz šim bija zināms pieņēmums, ka veidot ēkas Graudu ielā 44 māksliniecisko apdari tika pilnvarots arhitekts Strandmanis. Tomēr ēkas fasādes arhitektūras gandrīz ideālā atbilstība ļoti detalizēti izstrādātājam projekta zīmējumam faktiski izslēdz kādas citas personas kā vien projekta autora līdzdalību ēkas tapšanā."

Salīdzinot ar citām Liepājas ēkām, Graudu ielu 44 var saukt par vienu no piesātinātākajām jūgendstila ēkām Liepājā. Tajā dominē daudz augu un dzīvnieku motīvu gan ieejas portālos, gan zelmiņos. Ēkā saglabājies dzīvokļu plānojums, kā arī kāpnes, durvis, krāsnis un kamīni. Pārbūvētas ir pirmā stāva telpas, zaudējot divstāvu veikala stilu.

Krastiņš raksta, ka ēkas fasādē blīvā slāni izkārtota apjomīga daudzveidīgu ornamentālu ciļņu kolekcija. "Visvairāk tajā ir ģeometriskas figūras un ķermeņi – kvadrāti, rombi, trīsstūri, apļi, spirāles, konusi un piramīdas. Taču pa starpām visam tam ir arī ziedi, lentes, vainagi, festoni, greznas ornamentālas joslas un vēl daudz kas cits. Ieejas portālā ienācēju no abām pusēm uzlūko vareni putni – it kā pelikāni, it kā stārķi. Tēlniecisks pieskāriens jūtams ikvienā fasādes vietā."

"Visa šī bagātība atklājas tikai tad, ja ēku uzmanīgi aplūko tuvumā. Iztālēm runā spēcīga apjomu valoda. Vispirms uztverams izteiksmīgais siluets, kuru veido zelmeņi un samērā augsts stūra tornis. Graudu ielā ir divi, bet Krišjāņa Valdemāra ielā – vēl viens zelmenis. Fasādē izceļas arī balkoni ar elegantām kaltām margām."

"Ēkas arhitektūra pievērš uzmanību arī ar saviem milzīgajiem skatlogiem, kas visas fasādes garumā paceļas divu stāvu augstumā. Tas arī precīzi atbilda ēkas tolaik ļoti modernajam plānojumam: tirdzniecības iestādes aizņēma abus apakšējos stāvus."

Šo iespaidīgo trīsstāvu veikalu vecākās paaudzes vēl noteikti atceras. Padomju laikos tur atradās militārā resora tirdzniecības uzņēmums "Vojentorg", taču deviņdesmitajos gados šeit iekārtoja banku un visa iekštelpu unikālā arhitektūra tika iznīcināta. 2012.gadā bankas vietā bija mēģinājums izveidot restorānu, kas gan neizdevās. Šobrīd telpās atrodas apavu veikals, blakus telpās lietoto preču un mēbeļu veikals. Ēkā esošie dzīvokļi ir apdzīvoti. Zemesgrāmatā norādīts, ka ēka izpārdota pa dzīvokļiem.

Ievērojama ir ne tikai celtne, bet arī tās arhitekts Karss. "Viņš bija ieceļotājs no Anglijas. No 1894.līdz 1901.gadam viņš studēja Rīgas Politehniskajā institūtā un ieguva būvinženiera grādu. Profesionālo darbību viņš uzsāka 1901.gadā Jelgavā kā Kurzemes guberņas valdes Ceļu būves rīcības komitejas jaunākais inženieris. Kopš 1902.gada ieņēma šo pašu amatu Liepājā. Paralēli tam viņam bija arī privātā arhitektūras prakse."

Laikā gaitā pārmaiņas piedzīvojusi ne tikai ēka, bet arī iela uz, kuras tā atrodas. Portāls Zudusī Latvija liecina, ka Vecliepājas Korn Strasse jeb latviskajā variantā Graudu iela savu nosaukumu laika gaitā ir manījusi vairakkārt. 1797.gadā Liepājas plānā tā tika saukta par Korn Strasse. 1842.gadā un 1867.gadā iela tika saukta arī kā Schlagen Strasse. 1893.gadā Liepājas Latviešu kalendārā, kur pirmo reizi ir minēti ielu latviskie nosaukumi, tā tiek dēvēta par Graudu ielu. Kopš 1899.gada pa ielu kursēja elektriskais tramvajs. No 1949.gada tā tika pārdēvēta par Kārļa Marksa ielu, bet mūsdienās atguvusi Graudu ielas nosaukumu.