Lai iepazīstinātu lasītājus ar Liepājas vēsturi, portāls turpina savu jauno rakstu sēriju "Kādas bildes stāsts". Šajā sērijā tiek apskatītas un aprakstītas fotogrāfijas no populārās Liepājas vēsturisko bilžu grāmatas "Pastaiga pa skaisto Liepāju", kuru biedrība "Liepāja 400" izdeva šāgada pavasarī.

Otrais stāsts ir par krustojumu uz Graudu ielas, ar skatu uz Rēdera namu Graudu ielā 44.

Graudu ielas agra rīta ainava: Pie Vītolu ielas stūra uz nejaušu pasūtījumu gaida ratiņstūmējs. Vieglais ormanis pie Voldemāra Bonica kafejnīcas uzmana, vai neiznāks klients. Savā vietā uz Graudu un Vilhelmīnes ielu krustojuma dežūrē policijas kārtībnieks. Vēl slēgts Oskara Tāla (Taala) galantērijas veikals. Skauts gaida pienākam tramvaju līdz anlāgiem (apstādījumiem). Liepājniece pēc divdesmito gadu beigu modes gaišā mētelī un cepurē... Un tas viss ainavā ar Radera namu fonā.  

Starp Liepājas vēsturiskā centra apbūves ēkām visskaistākā un saudzīgi saglabātākā ir Graudu 44 un Krišjāņa Valdemāra 1 ielu stūrī esošā māja. Tā nudien ir Liepājas rota, gan kā pilsētvides novietojuma, gan fasāžu apdares un iekštelpu izkārtojuma ziņā unikāls objekts. Ēkas ieejas portāla augšdaļā ir gadskaitļi "1908 – 1909". Pēc mājas īpašumpiederības dokumentiem redzams, ka tā bija – Vilhelma Radera (Wilhelm Raeder) – tobrīd turīgākā un viena no Liepājas desmit veiksmīgākiem komersantiem īres un veikalu māja.

Ilgus gadus par ēkas arhitektu bija pieņemts uzskatīt zviedru Kārli Edvardu Strandmani (1867 – 1946), un tikai pateicoties arhitektūras vēsturniekam Jānim Krastiņam,* noskaidrojās īstā arhitekta autorība. Tas ir bijis angļu būvinženieris Čarls Karrs (Charles Carr).

Graudu ielas 44 ēkas fasādē izkārtota daudzveidīgu ciļņu kolekcija ar ģeometriskām figūrām un stuka ķermeņiem: rombi, spirāles, apļi, pat piramīdas un konusi. Bagātīgajos  apdares motīvos iestarpinātas arī ziedu vainagu un un lentu joslas. Ļoti īpatnējs, pat ar misticisma piesitienu projektēts un līdz mūsdienām teicami saglabāts ir īres dzīvokļu ieejas portāls. Tā nav tikai dekoratīva fantāzija, tā domāta īpašā veidā kā norādījums uz mājas sevišķo lomu – ar diviem akmens klusējošiem sargiem, kas seno jūdu cilšu mitoloģijā tulkojamas kā lilitas – zvīņoti, plēsīgi putni, kas no Graudu ielas puses modri izvērtē katra ienācēja nolūkus. Visticamāk, šis putnu – sargu motīvs tobrīd aizgūts no kāda austriešu jūgendstila žurnāla un mājas īpašnieka izvēlēts.  


Skats uz fasādes durvīm mūsdienās.


Gruntsgabala īpašnieks Frīdrihs Vilhelms Rēders dzimis 1858.gadā Aizputes apriņķa Vībiņos, kā kalēja un muižas nomnieka Georga Frīdriha un Regīnas, dzimušas Tau, ceturtais dēls. Jaunais Frīdrihs Liepājā 1879.gadā pabeidza tirdzniecības komercskolu un 1887.gadā 29 gadu vecumā atvēra savu firmas veikalu "Wilhelm Raeder" Jaunajā tirgū, vēlākajā Rožu laukumā.

Uzceļot pašam savu namu 1909.gadā un tajā iekārtojot veikalu, preču klāsts tika būtiski paplašināts. Īsi pirms tirdzniecības un starpniecības uzņēmuma "Wilhelm Raeder" 35 gadu darbības jubilejas 1912.gadā izdotajā preču katalogā atrodamas porcelāna un fajansa servīzes, sudraba, melhiora un alpaka galda piederumi, salvešu, mājas un virtuves rīki, tvaika kafijas vārāmie un aptuveni divi tūkstoši citu preču. Preču reklāmā arī solīts, ka "kungi, dāmas, muižnieki, labdzimtības, augstlabdzimtības, arī ķēkšas un smagie važoņi veikalā atradīs visu, no lietussarga līdz petrolejai un zaļajām ziepēm".


Rēdera veikals kā vairumtirgotājs visai Kurzemei piedāvāja arī modernu viesnīcu, krogu un pat lauku šeņķu galdu un ķēķa priekšmetus ar vienkāršu, reibinošu vai sildošu dzērienu Krievijā noteiktiem trauku standartiem.


"Wilhelm Raeder" veikala reklāma pirms 1930.gada Ziemassvētkiem.


1890. gadā, sākot Krievijas imperatora Aleksandra III Liepājas Kara ostas un cietoķšņa būvdarbus, pilsētai sākās atraktīvs un uzņēmējiem peļņu sološs laiks. Rēdera firma ar Krievijas Jūras ministriju noslēdza izdevīgu koncesiju par Baltijas flotes apgādi ar sadzīves traukiem. Tostarp flotes virsnieku kopkajīšu neplīštošu trauku komplektiem no niķela, piemērotiem lietošanai arī jūras ūdens klātbūtnē. Niķeļa traukus ražoja vācu firma "Artur Krupp" Bendorfā. Krievu flotes kuģi gāja bojā Tālajos Austrumos jūras kaujā ar japāņiem. Tā kā niķelis ir izturīgs pret koroziju, iespējams, ka liepājnieka Rēdera vīna biķeri vai vodkas stopkas vēl šodien guļ kuģu vrakos Japāņu jūras dzelmē.  

Aprakstot Graudu ielas 44 namu, jāsecina, ka, neskatoties uz dažādu politisko varasvīru saimniekošanu ar komunālo dzīvokļu eksperimentiem un pārbūvēm, ēka nav neatgriezeniski sabojāta. Rēdera veikals ar ieeju no ielu stūra joprojām ir ar skaistu loka maršu augšējo galeriju un apaļām, kuģu iluminatorus atgādinošām logailām.

Vilhelma Rēdera tuvinieki 1939. gadā bija spiesti izceļot uz Vāciju. Namu, tāpat kā citu caur Liepājas ostu izceļojošo 2684 vācbaltu repatriantu mantu,  pārņēma Latvijas komercbanka, bet 1941. gada martā to nacionalizēja. Ēkas vizuālajam prestižam bija izšķiroša nozīme, kad tajā ievācās PSRS okupācijas karaspēka tirdzniecības kantoris**(Vojentorgs) ar t.s. kultūrpreču veikalu.

*Liepāja. Jūgendstila arhitektūra. Jānis Krastiņš., 2011.
**Военторг. Militarizēta saimnieciska rakstura armijas organizācija garnizonu tirdzniecībai un apgādei.  
      
Grāmatu "Pastaiga pa skaisto Liepāju", kurā ir vairāk nekā 200 vēsturisko bilžu, mūsu pilsētā var iegādāties grāmatnīcās "Zvaigzne ABC", "Jānis Roze" un "Globuss", Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā, viesnīcās "Promenade Hotel" un "Art Hotel Roma", kā arī pašā biedrībā "Liepāja 400", zvanot 26559809.