Iepriekšējās reizēs stāsts bija par P.M. Berči ģimenes "galda māju" un dzīvojamo ēku, bet šoreiz apskatīsim vienu no arhitekta ievērojamākajiem projektiem – ēku Graudu ielā 42.

Ēka uz Graudu un Vilhelmīnes ielas stūri projektēta 1897.gadā un sākotnējais tās projektēšanas mērķis bija konditorejas izveidošana. Ēkas pasūtītājs bija iebraucējs no Vācijas Voldemārs Bonics. Grāmatā "Bertscy" minēts, ka laikā, kad ēka tika atklāta, tā ļoti drīz kļuva par lepnāko pilsētas kafejnīcu.

"Makss Berči ēkas projektā lietojis neorenesanses formas, taču divi kupoli celtnes stūrī piešķir ēkai vēlamo rotaļību. Ēkā bija daudz dažās telpas un katrai no tām bija sava funkcija. Pirmajā stāvā galvenā ieeja veda konditorejas veikala daļā, no kuras pa kreisi atradās trīs "kafijas istabas", telpa šaha spēlētājiem un biljarda zāle. Pa labi atradās ēdamzāle un dāmu istaba. Ēkā bija atsevišķi ierīkota konditorejas nesmēķētāju zāle un smēķētāju zāle, kura apvienota ar lasītavu. Bonica konditoreja izcēlās arī ar atsevišķu ziemas un vasaras dārzu."

"Interjers atbilstoši laikmeta gaumei bija dekorēts visai grezni un eklektiski, galveno vietu ierādot griestu gleznojumiem. Viesiem bija iespēja sēdēt arī verandā, no kurienes atklājās skats uz nelielu dārziņu un kaimiņos esošo stalto Nikolaja ģimnāziju. Atsevišķa ieeja kāpņutelpā veda uz otro stāvu, kur atradās mājas īpašnieka dzīvoklis. No ēkas iekārtas saglabājušies tikai augstie ozolkoka skapji, kas tagad glabājas Liepājas muzejā."

Pieejamie attēli saglabājušies kā liecība par to kāds greznums un izsmalcinātība rotāja šīs telpas. Dzīvīguma un mājīguma sajūtu radīja iespaidīgie telpaugi, kuri atgādina palmas, savukārt elegantu atmosfēru radīja milzīgās lustras, smagnējie aizkari un dārga izskata mēbeles.

"Berči piekopa interesantu praksi – jo celtne bija mazākos izmēros, jo lielāku uzmanību viņš pievērsa rūpīgam fasādes izstrādājumam un detaļu smalkumam. Nedaudz pārspīlēta rotājumu greznība ir raksturīga gandrīz visām komercijai domātām ēkām, kam bija jāpievērš pircēju uzmanība."

Laiku gaitā ēka mainījusi savas funkcijas, bet vienmēr kalpojusi galvenokārt kā komerciāls nams. Padomju laikos ēkā tika atvērta ēstuve "Kosmoss". Savukārt daļa liepājnieku noteikti atceras, ka vēl pirms neilga laika tajā atradās tirdzniecības centrs "Kosmoss", kurā bija iespējams iegādāties apģērbus un aksesuārus.

2009.gadā akciju sabiedrība "AGS projekts" veica ēkas rekonstrukciju, kurā vēlāk bija paredzēs iekārtot biroja un tirdzniecības centru "Bonica pasāža", tomēr vēl joprojām nav izdevies atrast ēkas nomniekus. Savulaik namam piešķirts vēsturiskās nozīmes valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statuss.

Kā jau minēts, no 1897.gada ēkas īpašnieks bija Voldemārs Bonics. Īpašnieka statusu vācietis saglabāja līdz pat 1935.gadam. Vēlāk kā ēkas īpašnieki minēti V. un S. Dīnbergi. Šobrīd nams pieder akciju sabiedrība "AGS projekts", kura pamata nodarbošanās ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Portāls Zudusī Latvija liecina, ka iela, uz kuras atrodmūsu apkatītā ēka, savu nosaukumu laika gaitā ir manījusi vairakkārt. 1797.gadā Liepājas plānā tā tika saukta par "Korn Strasse". 1842.gadā un 1867.gadā iela tika saukta arī kā "Schlagen Strasse". 1893.gadā Liepājas Latviešu kalendārā, kur pirmo reizi ir minēti ielu latviskie nosaukumi, tā tiek dēvēta par Graudu ielu. Kopš 1899.gada pa ielu kursēja elektriskais tramvajs. No 1949.gada tā tika pārdēvēta par Kārļa Marksa ielu, bet mūsdienās atguvusi Graudu ielas nosaukumu.