10.oktobrī Liepājas Olimpiskajā centrā pirmizrādi piedzīvos Andras Manfeldes un Jāņa Ķirša mūzikls “Cukurs. Herberts Cukurs”, portālu informēja producents JurisMillers.

“Stāsts par Liepājā dzimušā aviatora leģendāro lidojumu, piedzīvojumiem un traģisko likteni,” šādi mūzikla producents Juris Millers pieteicis topošo jaundarbu.

Kā portālam pastāstīja pats Millers, ideja par mūziklu saistīta gan ar faktu, ka šogad aprit tieši 80 gadi kopš Herberta Cukura leģendārā lidojuma uz Gambiju, ko viņš veica 1933./1934.gadā, gan ar Cukura daudzšķautņaino personību.

“Herberts Cukurs ir viena no interesantākajām, lai arī neviennozīmīgi vērtētajām personībām Latvijas vēsturē, varētu teikt – tikpat daudzšķautņaina kā laupītājs Kaupēns vai Kaligula,” portālam sacīja Millers.

„Pēc atgriešanās dzimtenē Cukurs kļuva par pasaulē pazīstamāko Latvijas pilsoni, kurš nodemonstrēja, uz ko spējīga mazā Latvija,” uzsver Millers.

Andra Manfelde portālam pastāstīja, ka pasūtījumu uzrakstīt libretu mūziklam saņēmusi jau pērn. „Juris Millers jau bija ieskicējis libreta karkasu un daļēji uzrakstījis dialogus.”

Manfelde ķērusies pie dziesmu tekstu sacerēšanas un dialogu papildināšanas un rediģēšanas. Tagad librets esot gatavs.

Pirms ķeršanās pie rakstīšanas Andra izlasījusi žurnālistes Baibas Šābertes 2011.gadā izdoto grāmatu “Herberts Cukurs. Ļaujiet man runāt” un paša Cukura „Mans lidojums uz Gambiju”.

„Cukurs kā personība mani savaldzināja. Viņš ir īsts mākslinieks! Aizlidot ar tādu lūzni tik tālu, atgriezties un visu sīkākajās detaļās aprakstīt!” – dzejniece neslēpa sajūsmu gan par Cukuru, gan viņa grāmatu.

 Andra Manfelde: “Esmu gatava tam, ka būs diskusijas, ka mums pārmetīs par „žīdu šāvēja” idealizēšanu. Bet es neticu, ka tāda personība kā Cukurs, būtu spējusi ko tamlīdzīgu izdarīt. Drīzāk es pieļauju, ka Arāja komandā viņš iestājās tāpēc, lai novērstu no sevis aizdomas, jo tajā laikā viņš savās mājās slēpa ebrejieti Mirjamu.”

Mūzikla sižets aptver laikposmu no lidojuma uz Gambiju līdz Cukura emigrācijai, iezīmējot arī viņa noslepkavošanas apstākļus 1965.gada 23.februārī, pastāstīja Manfelde.

Juris Millers portālam atklāja arī līdz šim noslēpumā turēto mūzikas autora vārdu – tas ir Jānis Ķirsis, grupas „Framest” līderis, „diplomēts komponists, kurš jau uzrakstījis mūziklu „Klase”, kā arī citus darbus”.

Pagaidām noslēpums ir mūzikla titulvaroņa atveidotāja vārds, kurš medijiem tikšot nosaukts marta beigās. Millers vienīgi atļāvās raksturot potenciālo Cukura atveidotāju kā „populāru, dziedošu aktieri, kas piedalījies daudzos muzikālos uzvedumos”.

Pēc Millera teiktā, nav nejaušība, ka mūzikla pirmizrāde notiks Liepājā, jo arī pats Cukurs bija liepājnieks, te viņš veica savu populāro triku, ar lidmašīnu izlidojot zem Karostas tilta.

Izrādes paredzētas10.oktobrī Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē, 12.oktobrī Ventspilī, teātra namā "Jūras vārti", 16.oktobrī koncertzālē "Rīga", Latvijas Zinātņu akadēmijā, 17.oktobrī Valmieras Kultūras centrā, 18.oktobrī Rēzeknē, Austrumlatvijas koncertzālē "Gors", un 24.oktobrī Jelgavas kultūras namā.

Biļetes jau var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un "www.bilesuparadize.lv".

Herberts Cukurs

Dzimis 1900.gada 17.maijā Liepājā

19 gadu vecumā Liepājā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, ieskaitīts Cēsu rotā. 1920.gada 1.februārī par izrādīto varonību paaugstināts par seržantu; tā paša gada 28. martā “par kaujas nopelniem” saņēmis leitnanta pakāpi. Karojis pret lieliniekiem Latgales frontē.

1921.gada septembrī komandēts uz Kara aviācijas skolu; kļuva par Latvijas kara aviācijas lidotāju.

23 gadu vecumā uzbūvēja pirmo lidmašīnu C-1.

1924.gadā pirmo reizi atvaļināts no armijas aviācijas, pamats tam ir Cukura lidojums zem Kalpaka tilta un braukšana pa Liepājas ielām ar lidmašīnu bez spārniem.

1933./1934. gadā kļuva slavens ar pārdrošo lidojumu paša konstruētā lidaparātā uz Gambiju.

1936./1937.gadā lidmašīnā “C-6 Trīs Zvaigznes” apceļoja Dienvidāziju, sasniedza Tokiju.

1937.gada 18.novembrī Cukuru apbalvoja ar IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni.

1941.gada vasaras beigās iestājās latviešu SD palīgpolicijas vienībā, ko vadīja Viktors Arājs.

1946.gadā kopā ar ģimeni no Vācijas izceļoja uz Brazīliju.

1965. gada 23. februārī Izraēlas slepenā dienesta “Mossad” kaujinieki Urugvajas galvaspilsētā Montevideo Cukuru zvērīgi nogalināja, attaisnojot slepkavību ar to, ka viņš 1941.gada nogalē it kā piedalījies ebreju masu slepkavībās.