Turpinām zvērināta advokāta, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļa Linarda Muciņa pētījumu, kas saistīts ar 1941.gada notikumiem Liepājas Zilajā brīnumā.

(7.turpinājums)

Rakstāmgalda slepkavu biogrāfijas II

Biogrāfiska izziņa Nr. 3. Jānis Vēvers Jāņa d. (Веверс Ян Янович), dz. 19.09.1899 Latvijā, Vidzemes gub. Valmieras apr. Kocēnu pag. zemnieku ģimenē, VK(b)P biedrs no 11.1919, latvietis. Izglītība: beidzis 4 klašu sākumskolu Valmierā (1915). Rakstvedis Kocēnu pagasta valdē (1915-1916), zemnieku lietu komisāra kancelejas lietvedis Valmierā (1916-1917), Kroņa palātas rakstvedis Jurjevā [Tartu] (1917-1918), Kocēnu pag. valdes rakstveža palīgs (1918), turpat pagastā valdes sekretāra palīgs (1918-1919). SZSA: apsardzes rotas karavīrs Valmierā (1919), apriņķa kara komisariāta lietvedis Vitebskas apr. (1919-1920), apriņķa kara komisariāta mantzinis Jeņiseiskā (1920-1921), 5. A pārtikas apgādes nodaļas lietvedis apriņķa kara komisariātā Krasnojarskā (1921-1922).

Dienests čekā: pilnvarotā palīgs, vec. pilnvarotais, EN pr. VPP Jeņisejas gub. nodaļā Krasnojarskā (07.1922-09.1925),  VPP Omskas apgab. EN pr. (09.1925-10.1928), VAPP Kanskas apg. nodaļas pr. (03.10.1928-08.1930), Austrum-Sibīrijas novada VAPP EN pr., specnometinājumu nod. pr. (14.09.1930-27.09.1931), Ziemeļ-Kaukāza novada VAPP SPD pr. (11.1931-12.1932), VAPP apgabala daļas pr. vietn. Groznijā (12.1932-12.1933), Azovas-Melnās jūras novada Ziemeļu apgab. VAPP daļas Ziemeļu-Donas novada nodaļas pr. vietn. Millerovā (01.1934-27.07.1934), Azovas-Melnās jūras novada IeTK opersekretora pr. Saļskā (27.07.1934-20.03.1935), Tatārijas APSR IeTK VDP SPD pr., Tatārijas APSR IeTK troikas loceklis, Kazaņas operatīvās grupas pr. (20.03.1935-10.08.1937), VD kapteiņa dienesta pakāpe (atbilst pulkveža dienesta pakāpei) 22.04.1936, PSRS IeTK pav. Nr. 326, Amūras dz-c. IeTK CTD pr. (25.09.1937-27.11.1938), IeTK Sibīrijas LDNP KD pr. Marijinskā (11.1938-05.1939), 2. daļas pr. turpat (05.1939-07.1940), turpat Krivoščekovskas nod. pr. Novosibirskā (07-19.12.1940).

Latvijas dz-c. IeTK CTD pr. vietn. Rīgā (19.12.1940-03.1941), LPSR VDTK Izmeklēšanas daļas pr. (03.-07.1941), (karam sākoties Vēvers 28.06.1941 apstiprināja otro RCC nošaujamo 34 cilvēku sarakstu), LPSR IeTK Izmeklēšanas grupas pr. Kirovā (Vjatlagā), (07.1941-20.02.1942), kur izmeklēja deportēto arestēto lietas (82% arestēto neizdzīvoja), PSRS IeTK vec. op. pilnv. 4. pārvaldes (pr. A. Sudoplatovs) 2. daļas 6. nodaļā (20.02.-01.06.1942) un 1. daļas 4. nodaļā (01.06.1942-14.05.1943), VD apakšpulkvedis (11.02.1943), PSRS VDTK 4. pārvaldes 2. daļas 4. nodaļas pr. vietn. (14.05.-11.1943), LPSR VDTK operatīvās gr. pr. vietn. kadru lietās Pavlovā-Posadā (11.1943-07.1944), VD pulkvedis (22.12.1943), LPSR VDTK-VDM vietnieks kadru lietās (07.1944-11.1944), vietnieks operatīvā darbā (11.1944-29.05.1952), pēc kara Kurzemes operatīvā sektora priekšnieks (apvienoja LPSR IeTK, VDTK un iekšlietu karaspēka spēkus cīņai ar nacionāliem partizāniem), Rīgas apgabala VDMP pr. (29.05.1952-31.03.1953) un Rīgas apgabala IeMP pr. (31.03-23.05.1953), LPSR IeM vietnieks (23.05.1953-01.04.1954), VDK pie LPSR MP pr. (01.04.1954-29.01.1963), ģenerālmajors (14.01.1956).

Konstatējami fakti par tiesu, prokuratūras un partijas orgānos pret Vēveri ievadītām izmeklēšanām sakarā ar rupjiem likuma pārkāpumiem gan Krievijā, Tatārijas APSR čekā Lielā terora laikā, gan pēckara laikā par dažādu izmeklēšanā kā pierādījumu izņemto mantu izmantošanu personīgām vajadzībām. Lielā terora laikā Vēvers lielā skaitā apstiprināja personu arestus un apsūdzības kā TAPSR IeTK VDP 4. (SPD) daļas priekšnieks un kā Kazaņas operatīvās grupas priekšnieks. Tiesas un troikas notiesāja ar nāves sodu lielu skaitu apsūdzēto, kas vēlāk tika atzīti par nevainīgiem. Tika atzīti par vainīgiem un 1940. gadā PSRS AT KK notiesāti TAPSR IeTK tautas komisārs Mihailovs, viņa vietnieks Šeludenko, darbinieki Markovičs un Jurčenko par krimināllietu falsificēšanu apsūdzībā smagos valsts noziegumos, viltus liecību izspiešanu ar izmeklēšanā atrodošos personu fizisku ietekmēšanu, masveida arestēto piekaušanu, kad liecības no arestētiem netika iegūtas, bet tika izsistas, kā rezultātā bija arestēto nāves gadījumi, minēti fakti par Vēvera aktīvu dalību minētos noziegumos, apsūdzēto spīdzināšanu un badināšanu, kas aprakstīti arī literārās publikācijās; Mihailovam un Šeludenko tika piespriests nāves sods.

Sākoties reabilitācijām gan PSRS AT KK ar savu speciālu lēmumu 1955. gadā, gan PSRS Ģenerālprokuratūra 1957.-1958. gados veica dienesta pārbaudes, to rezultātus nodeva izskatīšanai LKP CK, bet, ņemot vērā Vēvera augstos amatus, tās beidzās bez rezultātiem. PSKP CKK Maskavā 30.10.1958 Vēverim izteica partijas rājienu par nepareizu attieksmi apspriežot Topčijana [?] lietu un augstprātīgu uzvedību apspriedes laikā. Vēvers Latvijā pirms kara, karam sākoties un pēc kara kā vadošs darbinieks un atbildīgs līdzdalībnieks piedalījies kā organizators un izpildītājs genocīda noziegumu un noziegumu pret cilvēci izdarīšanā (sk. viņa apbalvojumus) kopā ar Noviku, Šustinu, Sieku, Cini, Tuļķi, Brezginu, Zujānu u.c., tajā skaitā piedalījies Latvijas iedzīvotāju deportācijās 14.06.1941 un 25.03.1949, tajā skaitā personīgi apstiprināja lēmumus par arestiem un deportācijām 14.06.1941 piecām personām, nošaušanu 34 personām 28.06.1941 RCC, kā arī par deportācijām 51 personai 25.03.1949.

Apbalvojumi: Sibkraikoma pateicība un vērtīga dāvana par kulaku likvidāciju (1931), apbalvojums par cīņu pret bandītismu Čečenijā (1933), Sark. kar. ord. (03.11.1944), Ļeņina ord. (21.02.1945), LTK I pak. ord. (31.05.1945), LTK II pak. ord. (31.05.1946), Sark. kar. ord. (25.07.1949), Sark. kar. ord. (24.08.1949, PSRS APP 24.08.1949 dekrēts „Par speciāla uzdevuma izpildi” (Par darbu, deportējot no Baltijas, Moldāvijas un Kaukāza Melnās jūras piekrastes) ar 03.02.1964 PSRS APP dekrētu daļā par deportācijām no Moldāvijas un Kaukāza Melnās jūras piekrastes atcelts kā nepareizs [deportācijas no Baltijas atzītas par pareizām]), Darba sark. kar. ord. (20.07.1950), ord."Goda zīme" (28.10.1967), 9 medaļas, nozīme "ĀK-VAPP goda darbinieks (V)" (Nr. 549, 10.1930), nozīme "VD goda darbinieks" (23.12.1957). LPSR AP 3., 4., 5. sasaukuma deputāts (1951-1963), LKP CK loceklis (1956-1963). Pensionārs Rīgā (no 03.1963), miris 28.10.1978 Rīgā, apb. Rīgas Miķeļa (Garnizona) kapos, parastā kapuvietā. Sieva Vēvers Serafima Ivana m. (1900-1984), krieviete, VK(b)P no 1924, čekas operatīvajā dienestā (1920-1940), vēlāk IeTK pensionāre.²⁰¹

Kļūdas un noklusējumi biogrāfijā: LPE Vēvera biogrāfiju nav publicējusi, iespējams, cenzūras dēļ, kaut arī viņam bija LPSR iekšlietu un valsts drošības tautas komisāra vietnieka, vēlāk LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja rangs, viņš bija daudzu PSRS ordeņu kavalieris, LPSR AP vairāku sasaukumu deputāts, LKP CK loceklis.

Biogrāfiska izziņa Nr. 4. Alberts Sieks Jēkaba (Jāņa) d. (Сиекс Альберт Яковлевич (Янович)), dz. 08.01.1899 Krievijā, Sankt-Pēterburgā, kalpotāja ģimenē, VK(b)P biedrs kopš 01.1920, latvietis. Izglītība: 3 klases sākumskolā (1906-1909), 4 klases skolā Sankt-Pēterburgā (1909-1913). Izsūtamais tirdzniecības uzņēmumos Sankt-Pēterburgā, Petrogradā (1913-1918), Ziemeļu apg. komūnu TSP aģents nacionalizācijas lietās (1918). SZSA no 05.1918, karavīrs Ventspils pulkā (05.1918-03.1919), sarkanarmietis (03.-11.1919).

Dienests čekā: rakstvedis XV armijas VPP SD punktā (11.1919-01.1920), VII armijas VPP SD (01.-08.1920), kara izmeklētājs VII armijas VPP SD (08.-10.1920), VPP SD kara izmeklētājs robežapsardzē Pleskavā (10.1920-06.1921), VPP SD darbinieks, operpilnvarotais Latvijas, Igaunijas robežas apsardzē (06.-08.1921), Petrogradas KA VPP SD pilnvarotais cīņai ar spiegošanu, daļas pr. un pr. palīgs 10. robežsardzes nodaļā (08.-10.1921), Petrogradas KA VAPP SD pilnvarotā pal., pilnvarotais (Latvijas, Igaunijas robežu apsardzē), aģentūras-izmeklēšanas daļas pr., izmeklēšanas-operatīvas daļas pr., operpunkta pr. Ostrovā (10.1921-04.1923). Civilā darbā – strādā komunālā saimniecībā Ļeņingradā (04.1923-09.1923). Rietumu frontē Bobruiskā, BPSR – politkaujinieks (10.-11.1923).

Atpakaļ čekā: 8. StD VAPP SD rezerves darbinieks, operpilnvarotais (11.1923-03.1924), 4. StD VAPP SD pr. palīgs (04.-09.1924), V StK VAPP SD pr. palīgs (09.1924-11.1925). Smoļenskas apg. Sev. uzdevumu diviziona (divīzijas) VAPP SD pr. un Roslavļas apriņķa VAPP nod. pr. (11.1925-04.1926), XI StK VAPP SD pr. palīgs, Smoļenskā, BKA (04.1926-08.1927), pr. vietnieks turpat un 64. StD VAPP SD pr. (08.1927-05.1928), 5. StD VAPP SD pr. Polockā (05.-11.1928), V StK VAPP SD pr. vietnieks, v.i. un Bobruiskas apriņķa VAPP nod. pr. vietnieks (11.1928-1930), tad priekšnieks abos turpat (1930-07.1931), BPSR VPP-IeTK SD pr. palīgs, vietnieks Minskā (07.1931-07.1936), VD kapteinis (atbilst pulkveža dienesta pakāpei, PSRS IeTK pav. Nr. 184, 23.03.1936), Omskas apgabala IeTKP VDP SD, pretizlūkošanas (3. daļas) priekšnieks, atvaļināts rezervē 25.08.1938 (Nolikuma 38-v. p., PSRS IeTK pav. Nr. 1942), Omskas apg. IeTKP Ugunsdzēsības nodaļas (UN) pr. (08.1938-10.1940).

LPSR IeTK UN pr. (10.1940-04.1941), LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks kadru lietās (04.1941-01.1943), Kaļiņinas apg. IeTKP VDP pretizlūkošanas nodaļas priekšnieks (piekomandēts) (01.-07.1943), VD pulkveža pakāpe, LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks kadru lietās (08.1943-03.1945), vietnieks operatīvajos jautājumos (03.1945-25.01.1951), pulkveža pakāpe, pēc kara Latgales operatīvā sektora priekšnieks (apvienoja LPSR IeTK, VDTK un iekšlietu karaspēka spēkus cīņai ar nacionāliem partizāniem), LPSR iekšlietu tautas komisārs (17.01.1951-03.1953), turpat vietnieks (04.07.1953-25.02.1955).

LKP CK birojs 25.02.1955 (pr. 61/29) izsaka stingro rājienu, atbrīvo no amata par sociālistiskās likumības pārkāpšanu Omskas apgabalā Lielā terora laikā sakarā ar PSRS IeM izdarīto izmeklēšanu (tā laika izmeklēšanas datu falsificēšana un tūkstošu nevainīgu cilvēku nolemšana nāvei) sakarā ar faktiem, kas diskreditē virsnieka nosaukumu. Atlaists 05.1955.  Sieks Latvijā pirms un pēc kara kā vadošs darbinieks un atbildīgs līdzdalībnieks piedalījies genocīda noziegumu un noziegumu pret cilvēci izdarīšanā kā to organizators un izpildītājs (sk. viņa apbalvojumus) kopā ar Noviku, Šustinu, Vēveri, Cini, Tuļķi, Brezginu, Zujānu u. c., tajā skaitā piedalījies Latvijas iedzīvotāju deportācijās 14.06.1941 un 25.03.1949.

Apbalvojumi: BPSR Darba sark. kar. ord. (11.07.1932, Nr. 101, atrodas Minskas milicijas muzejā), Sarkanā kar. ord. (15.01.1945), Ļeņina ord. (21.02.1945), Sarkanā kar. ord. (31.05.1945), LTK II pak. ord. (31.05.1946), LTK I pak. ord. (24.08.1949, PSRS APP 24.08.1949 dekrēts "Par speciāla uzdevuma izpildi” (Par darbu, deportējot no Baltijas, Moldāvijas un Kaukāza Melnās jūras piekrastes) ar 03.02.1964 PSRS APP dekrētu daļā par deportācijām no Moldāvijas un Kaukāza Melnās jūras piekrastes atcelts kā nepareizs [deportācijas no Baltijas atzītas par pareizām]), Darba sark. kar. ord. (20.07.1950), Sarkanā kar. ord.(1951), zīme „ĀK-VAPP goda darbinieks XV” (26.05.1933), 3 medaļas. Precējies, sieva Sieks (Arhipova) Ksenija Nikolaja m. (1898-1950), krieviete, adoptēts dēls Tess Leonīds Vladimira d. (1929, PSKP CK politbiroja loceklis Maskavā (2009), Latvijā ar likumu aizliegta), pensionārs Rīgā no 1955, miris Rīgā 24.03.1980, apbēdīts Rīgā, Raiņa kapos.²⁰²

Kļūdas un noklusējumi biogrāfijā: LPE Sieka biogrāfiju nav publicējusi, iespējams, cenzūras un partijas sodu dēļ, kaut arī viņam bija LPSR iekšlietu tautas komisāra un tā vietnieka rangs, viņš bija daudzu PSRS ordeņu kavalieris.

Biogrāfiska izziņa Nr. 5. Jānis Edgars Cinis Pētera d., (Цинис Ян Эдrap Петрович), dzimis 27.07.1911 Rīgā, VK(b)P biedrs kopš 1932, strādnieks, latvietis. Atradies IeM Politiskās policijas pārvaldes uzskaitē un novērošanā, pēc aģentūras ziņām no 1930 darbojies LKJS Vidienas organizācijā. Kratīšanā, aizturēšanā un noklaušināšanā 1931 nav iegūti pierādījumi apsūdzībai.²⁰³ Arestēts 1933 par komunistisku darbību. Ar Rīgas apgabaltiesas 04.12.1933 spriedumu notiesāts pēc LSL 12., 55., 71. p., sodīts ar diviem gadiem pārmācības namā, spriedumu uzdots izpildīt 02.02.1934. Obligāto dienestu dienējis 4. Valmieras kājnieku pulkā. Pēc soda izciešanas darbojies LKJS Vidienas organizācijā, 03-04.1937 veicis plašu aģitāciju par braukšanu uz Spāniju un iestāšanos sarkano cīnītāju rindās, kopā ar vēl pieciem latviešiem 04.1937 izceļojis uz Spāniju. No 1938 meklēšanā apsūdzībā pēc LSL 71. p., atrašanas gadījumā apcietināms, ievietojams cietumā.

Pieprasījis ārzemju pasi, lai brauktu pie brāļa uz Zviedriju. Atrasts uz kādas saliņas Zviedrijā 04.05.1937 kopā ar vēl pieciem latviešiem, kuri deklarējuši, ka esot politiskie bēgļi – komunisti un piedrot pie Latvijā aizliegtās komunistiskās organizācijas, motorlaiva avarējusi. Aizbraucis uz Spāniju, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks republikāņu pusē Interbrigādē, Spānijas komunistiskās partijas biedrs. 08.02-11.09.1939 internēts Francijā, atradies koncentrācijas nometnē Argeles-Sure-Mer, kopā ar citiem internētiem pieprasījis Arlietu ministrijas palīdzību, griežoties pie Latvijas konsula Parīzē, pieprasot iespēju atgriezties dzimtenē, pilnu politisko amnestiju un iespēju, sakarā ar tuviem kara draudiem, aizstāvēt savu dzimteni no hitleriskās agresijas.²⁰⁴ Izbēdzis no internēto nometnes, braucis uz Norvēģijas tirdzniecības kuģa "Tagerhaim”, kas torpedēts 14.01.1940, izglābies, no Latvijas konsula Norvēģijā saņēmis jaunu pasi jūrā zaudētās vietā, ko arī pazaudējis. nelegāli pārgājis Latvijas-Igaunijas robežu 19.05.1940,²⁰⁵ atgriezies  un darbojies Latvijā, LDJS un LKP [?] Vidienas apgabala komitejas sekretārs.

Dienests čekā: IeM Politiskās policijas pārvaldes Valmieras rajona priekšnieks no 13.07.1940, vēlāk LPSR IeTK tautas komisāra palīga a. p. i., IeTK tautas komisāra vietnieks, piešķirta čekista speciālā valsts drošības kapteiņa dienesta pakāpe (atbilst SZSA pulkveža dienesta pakāpei). LPSR VDTK tautas komisāra vietnieks. Vācijas-PSRS kara sākumā evakuējas uz Ļeņingradu, no 07.1941 ZR frontes štāba IeTK SD Novgorodā, 201. Latviešu SD iecelts par divīzijas IeTK SD priekšnieka vietnieku. Cenšoties saņemt gūstā notriektas vācu lidmašīnas pilotu frontes aizmugurē Cinis rīkojas neprofesionāli un 28.07.1942 tiek nošauts Ļeņingradas apg. Polnovskas raj. Mahļujevas ciemā (tagad Novgorodas apgabala Ļičkinas sādžā). Cinis 1958. gadā tiek pārapbedīts Rīgā, Brāļu kapu galvenajā laukumā, kur uz viņa kapa plāksnes norādīts, ka viņš ir apakšpulkvedis, kaut arī Cinim nekad tāda armijas virsnieka dienesta pakāpe nav bijusi piešķirta.

Apbalvojumi: Medaļa "Par drošsirdību", Rietumu frontes kara padomes 20.01.1942 pavēle Nr. 052, Sarkanās zvaigznes ordenis (pēc nāves), Ziemeļrietumu frontes 06.09.1942 pavēle Nr. 01119. Precējies, sieva Cine (Boško) Larisa (1919 Dņepropetrovskā), VK(b)P biedre, LPSR VDTK darbiniece, meita Cine Kaiva (1942 Kirovā). Cinis Latvijā pirms kara bija vadošs darbinieks un atbildīgs līdzdalībnieks Latvijā pastrādātos genocīda noziegumos un noziegumos pret cilvēci kā to organizators un izpildītājs kopā ar Noviku, Šustinu, Vēveri, Sieku, Tuļķi, Brezginu, Zujānu u. c., tajā skaitā piedalījās Latvijas iedzīvotāju masu deportācijās 14.06.1941, tajā skaitā personīgi apstiprināja lēmumus par arestiem un deportācijām 14.06.1941 ne mazāk kā 2479 personām.

Kļūdas un noklusējumi biogrāfijā: Biogrāfija LPE ir falsificēta, daļa biogrāfijas noklusēta, kaut arī Cinim bija LPSR IeTK un VDTK tautas komisāra vietnieka rangs, viņš bija PSRS ordeņa kavalieris, karojis frontē. LPE biogrāfiju publicējusi fragmentāri, Ciņa darbība pēc okupācijas IeM Politiskās policijas pārvaldē, LPSR IeM VDP, IeTK un LPSR VDTK, iespējams, cenzūras dēļ, noklusēta, dienests čekā kara laikā aizstāts ar dienestu SZSA.²⁰⁶ Falsificēta arī Ciņa dienesta pakāpe. No tautas komisāra vietniekam atbilstošās valsts drošības kapteiņa (atbilst SZSA pulkvedim) pakāpes tā politiski reducēta uz armijas dienesta pakāpi –   kapteinis, no čekista dienesta pakāpes valsts drošības kapteinis, vārdus valsts drošības svītrojot. Tomēr vēlēk nolemts, ka vienkārša kapteiņa dienesta pakāpe par vieglu VDTK tautas komisāra vietniekam un 201. LSD IeTK SD pr. vietniekam, un tad pārveidots par majoru, bet Brāļu kapu plāksnē jau par apakšpulkvedi.²⁰⁷

Biogrāfiska izziņa Nr. 6. Nikolajs Tuļķe Antona d. (Тульке Николай Антонович), dz. 1896 Krievijā, Pētergofā, atslēdznieka ģimenē, VK(b)P no 05.1927, latvietis. Izglītba divas klases divgadīgā Pētergofas skolā (1912). Melntrādnieks dažādās Pētergofas rūpnīcās (1912-1914), strādnieks, telegrāfists Pētergofas telegrāfā (1914-1916), armijā ierindnieks, apakšvirsnieks (1916-1918). SZSA: sarkanarmietis 3. Pētergofas divizionā Pētergofā, Petrogradā, 59. strēlnieku pulkā Dienvidu frontē (1918-1919).

Dienests čekā: aģents, pilnvarotais cīņā ar bandītismu Jekateriņinas dz.-c. Dolgincevas st. ĀK-VPP CTN (01.09.1920-20.09.1922), VPP TN skolā Maskavā (12.1922-11.1923), vec. pilnvarotais AVPP TN Dienvid-Rietumu dz-c. operpunktā Šepetovkas st. (12.1923-05.1928), vec. pilnv. Dienvid-Rietumu dzelzceļa VAPP CTN 3. nod. (05.1928-17.05.1931), VAPP operpunkta pr. Proskurovas st. (17.05.1931-08.1932), VAPP-IeTK operpunkta pr. Šepetovkas st. (08.1932-10.1934), IeTK Dņepras-Bugas bas. nod. pr. Kijevā (10.1934-04.1935), Viņņicas apgabala IeTKP VDP Transporta nod. pr. vietn. (16.12.1935-10.1937), VD vecākais leitnants (23.03.1936, PSRS IeTK pav. Nr. 183), PSRS IeTK GVDP 6. daļas 7. nodaļas pr. vietn. (10.1937-08.04.1938), turpat 11. nodaļas pr. vietn. (08.04.1938-05.1938),  PSRS IeTK GTP 3. pārvaldes 1. daļas nodaļas pr. vietn. (05.1938-05.1939), Kazaņas dz-c. IeTK CTN pr. vietn. (05.1939-17.02.1940), VD kapteinis (dienesta pakāpe atbilst pulkveža dienesta pakāpei) (21.06.1939, PSRS IeTK pav. Nr.1396), PSRS IeTK GTP nod. pr. (04.1940-02.1941).

LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieks (15.03.1941-08.1941). Saskaņā ar PSRS IeTK 15.09.1941 pav. Nr.1706 Tuļķe iecelts par 201. Latviešu SD IeTK SD priekšnieku, vienlaikus atceļot PSRS IeTK 1941. g. pav. Nr.1325, ar kuru šajā amatā iecelts VD kapteinis Elmārs Briedis.²⁰⁸ IeTK SD-PID SMERŠ pr.: 201. LSD, 43. gvardes latviešu SD, R, ZR frontē (15.09.1941-15.11.1943), VD majors (dienesta pakāpe atbilst brigādes ģenerālim) (PSRS IeTK pav. Nr.402, 29.01.1942), VD pulkvedis (14.02.1943), 1. gvardes A 3. Ukrainas, 1. Ukrainas, 4. Ukrainas frontēs, Aizbaikāla KA (15.11.1943-17.12.1945). GPIP SMERŠ opergrupas pr. Ķīnā (08.1945-05.1946), PSRS VDM 5. pārv. 4. daļas pr. (31.08.1946-07.06.1949), KD rīcībā. Pensionārs (10.1949-11.1950), PSRS Sagādes ministrijas „Zagotzerno” Maskavā KD pr. (11.1950-05.1953), vēlāk vec. ekon. turpat. Miris Maskavā 1956. gadā, apbēdīts turpat.

Apbalvojumi: Sarkanās zv. ord. (04.05.1943), Sarkanā kar. ord. (1943), LTK I pak. ord. (23.09.1944), Sarkanā kar. ord. (03.11.1944), Ļeņina ord. (21.02.1945), LTK I pak. ord. (21.04.1945), Sarkanā kar. ord. (23.05.1945), Sarkanā kar. ord. (20.07.1949), 6 medaļas, nozīme „ĀK-VPP Goda darbinieks (XV)” (09.05.1938). Tuļķe Latvijā pirms kara kā vadošs darbinieks un atbildīgs līdzdalībnieks piedalījies genocīda noziegumu un noziegumu pret cilvēci izdarīšanā kā to organizators un izpildītājs (sk. viņa apbalvojumus) kopā ar Noviku, Šustinu, Vēveri, Sieku, Cini, Brezginu, Zujānu u. c., tajā skaitā piedalījies Latvijas iedzīvotāju masu deportācijās 14.06.1941.²⁰⁹

Kļūdas un noklusējumi biogrāfijā: LPE Tuļķes biogrāfiju nav publicējusi, iespējams, cenzūras dēļ, kaut arī viņam bija LPSR iekšlietu tautas komisāra vietnieka rangs, viņš bija daudzu PSRS ordeņu kavalieris.

Biogrāfiska izziņa Nr. 7. Aleksandrs Brezgins Ivana d. (Брезгин Александр Иванович) dzimis 07.1910 Krievijā, Permas gub. Soļikamskas apr. Polovodovas ciemā nabadzīga zemnieka ģimenē, VK(b)P biedrs no 03.1932 (izslēgts 1947) krievs. Izglītība: kooperatīvā skola Kungurā, Urālu apg. (1930-1932), Sverdl. industr. strādn. fakult. (1932-1934). Strādāja mātes saimn., meža darbos (1924-1929), Polovodovas c. pat. kooperācijas veikaliņa vad. (1929-1930), rēķinvedis kolhozā (1930), kooperatīvās skolas vad. (1932).

Dienests čekā: mācības VAPP-IeTK Centrālajā skolā (06.1934-04.1935), pilnvarotā palīgs, vec. pilnv., oper. pilnv. PSRS IeTK GVDP 4. daļā (04.1935-1938), VD seržanta dienesta pakāpe (atbilst leitnanta dienesta pakāpei), (08.12.1935, PSRS IeTK pav. Nr.813), PSRS IeTK Izmeklēšanas daļas vec. izmekl. (01.01-04.09.1939), VD vecākais leitnants, iecelts no VD seržanta amata (atbilst majora dienesta pakāpei 11.04.1939, PSRS IeTK pav. Nr.764), PSRS IeTK Maskavas pils. pārvaldes pr. vietn. (16.09.1939-26.02.1941), VD kapteinis (atbilst pulkveža dienesta pakāpei) (09.05.1940, PSRS IeTK pav. Nr.599).
LPSR VDTK tautas komisāra vietn. (13.04-07.1941), 19. A IeTK SD pr. vietn., pr. (07.1941-01.1942, PSRS IeTK 22.11.1941 pav. Nr.2237 ), 1. TrA IeTK SD pr. (01-10.09.1942), 11. A IeTK-PID SMERŠ pr. (10.09.1942-15.11.1943), VD majors (atbilst brigādes ģenerāļa dienesta pakāpei) (16.12.1942, PSRS IeTK pav. Nr.3799), VD pulkvedis (14.02.1943), 63. A PID SMERŠ pr. 2. Baltijas frontē (15.11.1943-05.01.1944), 48. A PID SMERŠ pr. 1., 2., 3. Baltkrievijas frontēs (03.1944-22.07.1945), pulkvedis, Pievolgas KA PID SMERŠ pr. vietn. (22.07.1945-15.07.1946), Arhangeļskas apg. VDM pārv. pr. (15.07.1946-22.03.1947) atcelts no amata (22.03.1947) kā dienestam neatbilstošs ar PSRS VDM 22.03.1947 pav. Nr.00153 (arī VK(b)P CK sekretariāta lēmums).  

Atlaists 04.05.1947 (PSRS VDM pavēle Nr.1689) sakarā ar neatbilstību dienestam, par padomju likumības pārkāpšanu, pašapgādi uz operatīvā sastāva rēķina (būdams 48. A PID SMERŠ amatpersona 1945. gada vasarā Austrumprūsijā organizēja trofeju nogādi uz savu Maskavas dzīvokli, trīs kravas mašīnas ar divām piekabēm, galvenokārt mēbeles, pēc tam no Austrumprūsijas pilīm organizēja kravas ešelonu no 28 vagoniem, ko piekrāva ar mēbelēm, klavierēm, automobiļiem, velosipēdiem, radioaparātiem, tepiķiem un citām vērtīgām mantām, kuras nogādāja uz Kazaņu, kur bija iecelts par Pievolgas KA PID SMERŠ amatpersonu), kā sevi sakompromitējis ar necienīgu rīcību sadzīvē (uzturēja intīmas attiecības ar dienesta pakļautībā esošām sievietēm, sieva 14.05.1946. nošāvās ar viņa personīgo ieroci).

Apbalvojumi: Sarkanās zv. ord. (04.05.1943), Ļeņina ord. (10.04.1945), LTK I pak. ord. (13.09.1945), Sarkanā kar. ord. (14.06.1945), 4 medaļas, nozīme "IeTK nopelniem bagātais darbinieks" (29.04.1940). Brezgins Latvijā pirms kara kā vadošs darbinieks un atbildīgs līdzdalībnieks  piedalījies genocīda noziegumu  un noziegumu pret cilvēci izdarīšanā kā to organizators un izpildītājs (sk. viņa apbalvojumus) kopā ar Noviku, Šustinu, Vēveri, Sieku, Cini, Tuļķi, Zujānu u. c., tajā skaitā piedalījies Latvijas iedzīvotāju masu deportācijās 14.06.1941, tajā skaitā personīgi apstiprināja lēmumus par arestiem un deportācijām 14.06.1941 ne mazāk kā 1138 personām. Ziņas par Brezgina tālāko likteni nav.²¹⁰

Kļūdas un noklusējumi biogrāfijā: Biogrāfija nebija pieejama, biogrāfijas daļa pēc 1946. gada tika noklusēta. Publicētās biogrāfijās Brezgina tautība norādīta kā krievs, arī viņa vārds neliecina par ebrejisku izcelsmi.²¹¹ LPE biogrāfiju nav publicējusi, iespējams, cenzūras un partijas sodu dēļ, kaut arī viņam bija LPSR valsts drošības tautas komisāra vietnieka rangs, viņš bija daudzu PSRS ordeņu kavalieris.

Biogrāfiska izziņa Nr. 8. Jānis (Ivans) Zujāns Donāta d. (Зуян Иван (Янис) Донатович), dzimis 20.12.1910 Latvijā, toreiz Vitebskas gub. Ludzas apr. Mērdzenes pag. Loču c. (tagad Latvijas teritorija Kārsavas novads), nabadzīgu zemnieku ģimenē, VK(b)P biedrs no 06.1944, latvietis. Izglītība: 6 klases Pušmucovas pamatskolā (1926), Ludzas amatniecības skolas mehāniķu nod. (1928), vienu kursu Rīgas vakara tehniskā tehnikuma mahāniskā nodaļā (1930).
Praktikants Rīgas pasta-telegrāfa darbnīcās (06.1928), virpotāja palīgs F. Šūberta mehāniskajā fabrikā (07.1928), velosipēdu fabrikā Rīgā, atslēdznieks un alvotājs vairākās mazās mehāniskās darbnīcās Rīgā (1929-1930), Šoseju departamenta 13. rajona mašīnists-motorists Balvos, kopš 02.1932 bezdarbnieks, no 09.1932-08.1933 obligātā karadienestā, Jelgavas 3. kājnieku pulka kareivis, bezdarbnieks (08-11.1933), Šoseju departamenta 13. rajona virpotājs, mašīnists Balvos (05.1937), Šoseju departamenta 6. rajona meistars mehāniķis Rēzeknē (07.1937-06.1940). Atradies IeM Politiskās policijas pārvaldes uzskaitē un novērošanā, pēc aģentūras ziņām LKJS un LKP organizācijas dalībnieks, 03.06.1930 no Rīgas, Marijas ielas 106 dz. 47²¹² izraidīts un izrakstījies uz Balviem.²¹³ 

Dienests čekā: Pēc Latvijas okupācijas IeM Drošības policijas departamenta Politiskās policijas pārvaldes Daugavpils rajona darbinieks (06.-08.1940), IeTK Daugavpils pilsētas daļas 2. nodaļas operatīvais pilnvarotais (08.1940-05.1941), VDTK Daugavpils pilsētas daļas SPN op. pilnv. (05-06.1941), IeTK Penzas apgabala pārvaldes 2. nodaļas op. pilnv. (07.1941-04.1942), kvalifikācijas celšanas kursos pie PSRS IeTK Augstākās skolas Kuibiševā (02-04.1942), turpat Maskavā (04.1942-02.1943), Kaļiņinas apgabala IeTK pārv. op. pilnv. Kirova un Oļeņinskas raj. nodaļās (02-05.1943). PSRS VDTK 4. pārv. (pr. A. Sudoplatovs) op. pilnv. rezervē (05.1943-02.1944), VD vec. leitnants (1944), apriņķa daļas pr. amatā rezervē PSRS VDTK Latvijas Operatīvajā grupā Pavlovā-Posādā (03-08.1944). Šajā laikā darbojies arī kā komandiera vietnieks operatīvos jautājumos PSRS VDTK 4. pārv. izlūkošanas-diversiju specgrupā "Razgrom” okupētā Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu teritorijā Latvijā un Vitebskas apgabalā Baltkrievijā (1943-1944), kur darbojās par kara noziegumiem notiesātais civiliedzīvotāju slepkava Vasilijs Kononovs.  

LPSR VDTK Operatīvās grupas Abrenes apriņķa nodaļas pr. (08-09.1944), LPSR VDTK 2. daļas 3. nodaļas pr. (09.1944-07.1945), VD kapteinis (1945), 2. daļas pr. vietn. (07.1945-11.1946, no 15.03.1946 VDM), 2N daļas pr. (11.1946-04.1950), majors (1947), 2. daļas pr. (04.1950-05.1953), apakšpulkvedis (1951). Personiski piedalījies kaujas operācijās LPSR pret nacionālajiem partizāniem – 1944 vienu mēn., 1945 divus mēn., 1946 sešus mēn., 1947 septiņus mēn., 1948 septiņus mēn., 1949 sešus mēn., 1950 piecus mēn. Iecelts par LPSR iekšlietu ministru (23.05.1953), iekšējā dienesta pulkvedis (1955), 3. ranga iekšējā dienesta ģenerālis (15.05.1957), iekšējā dienesta ģenerālmajors (17.07.1957), kopš 30.08.1962 izveidota PSRS Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrija, attiecīgi LPSR SKSM ministrs, atbrīvots no amata 31.01.1963, atlaists 06.1963. Pensionārs Rīgā (no 06.1963), Talsu raj. zvejnieku kolhoza „1. maijs” priekšsēdētāja vietnieks kadru lietās (04.1969-07.1970), pensionārs Rīgā. Sieva V. Ponomarjova; miris 01.01.1975, apbēdīts Rīgā, Miķeļa (Garnizona) kapos.

Apbalvojumi: LTK I pak. ord. (31.05.1945), Sarkanā kar. ord. (24.08.1949, PSRS APP 24.08.1949 dekrēts "Par speciāla uzdevuma izpildi” (Par darbu, deportējot no Baltijas, Moldāvijas un Kaukāza Melnās jūras piekrastes) ar 03.02.1964 PSRS APP dekrētu daļā par deportācijām no Moldāvijas un Kaukāza Melnās jūras piekrastes atcelts kā nepareizs [deportācijas no Baltijas atzītas par pareizām]), Darba sark. kar. ord. (20.07.1950), nozīme “PSRS IeM Nopelniem bagātais darbinieks”, 8 medaļas.²¹⁴ Zujāns Latvijā pirms kara, kara laikā un pēc kara piedalījies kā izpildītājs, vadošs darbinieks  un atbildīgs līdzdalībnieks genocīda noziegumu un noziegumu pret cilvēci izdarīšanā kā to organizators un izpildītājs (sk. viņa apbalvojumus) kopā ar Noviku, Šustinu, Vēveri, Sieku, Cini, Tuļķi, Brezginu u. c., tajā skaitā piedalījies Latvijas iedzīvotāju masu deportācijās 14.06.1941 un 25.03.1949, tajā skaitā personīgi apstiprināja lēmumus par deportācijām 25.03.1949 ne mazāk kā 13 personām.

Kļūdas un noklusējumi biogrāfijā: LPE Zujāna biogrāfiju nav publicējusi, iespējams, cenzūras dēļ, kaut arī viņam bija LPSR iekšlietu un LPSR SKSM ministru rangs, viņš bija daudzu PSRS ordeņu kavalieris; biogrāfijā noklusēta Zujāna darbošanās IeM Politiskās policijas pārvaldē, kā arī PSRS VDTK (čekas) 4. pārvaldes specgrupas sastāvā okupētās Latvijas un Baltkrievijas teritorijās.

Biogrāfiska izziņa Nr. 9. Tenis Elmārs Briedis Jāņa d. (Бриедис (Бредис) Тэнис Элмар (Ялмар) Янович (Иванович), dzimis 14.02.1908 Skultes (Kalnciema) pag., Latvijā,   pamatskolas izglītība, 6 klases Rīgas 26. pamatskolā, nepabeigta vidējā izglītība, nepabeigta augstākā izglītība (PSKP CK Augstākās partijas skolas neklātiene, veselības stāvokļa dēļ atskaitīts no IV kursa (1948-1954), VK(b)P no 03.1931, latvietis, Pētera Brieža brālis, Viļa Lāča brālēns.
Strādnieks Rīgas ostā (1924-02.1929, 06.1930-10.1931), jūrnieks (04-06.1927), darbojās kreisajā arodbiedrībā, piedaījās streikos (1927-1928), atradies IeM Politiskās pārvaldes uzskaitē un novērošanā,²¹⁵ piedalījies kompartijas un PSRS sūtniecībā rezidējošā čekas aģenta G. Bežanova un PSRS "Sovtorgflot” pārstāvniecībā rezidējošo čekas aģentu A. Ivanova un J. Mucenieka inspirētā streikā (12.1928) kā kūdītājs (pēdējie divi 1929 no Latvijas izraidīti), par to ziņots Rīgas apgabaltiesas prokuroram, sadarbojies ar PSRS izlūkdienestiem vismaz kopš 1928, iesaistījis arī V. Lāci.²¹⁶ Obligātais karadienests LA, karaflotē, jūras novērošanas dienestā (02.1929-06.1930).

Darbojās komjaunatnē no 1930, LKJS Rīgas pils. komitejas loceklis (1930). IeM izgatavota ārzemju pase (03.12.1930), nav izmantota,²¹⁷ [Maskavā 07.01-06.02.1931 sanāca LKP VIII kongress].²¹⁸ Aizturēts 01.08.1930, kā arī kratīts un arestēts 29.07.1931 sakarā ar 1. augusta komunistiskām pretkara dienām. Nelegāli izbraucis uz Maskavu (10.1931), pēc aģentūras ziņām no 26.11.1931 dzīves vieta nav zināma, vairs nedzīvo Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 36, jo LKJS sūtīts devies uz PSRS.²¹⁹ LKJS CK loceklis, ievēlēts IV kongresā Maskavā 11.1931,²²⁰ mācījies Kominternes IK Latsekcijas Ļeņina skolas kursos, kur apguva profesionālās izlūka iemaņas.²²¹ Komandēts atpakaļ uz Latviju (10.1932) vadīt komunistisko kustību, iebraucis Latvijā caur Berlīni nelegāli ar svešu pasi, Latvijas KJS CK sekretārs (09.1932-10.1933, 06.1935-12.1935), organizējis tirdzniecības flotes jūrnieku un ostas strādnieku streiku (1933),²²² dzīvojis nepierakstīts konspiratīvos dzīvokļos, partijas segvārds "Saša”un "Arnolds”.

Briedis 1933. gada vasarā atkārtoti devās uz PSRS, nelegāli pārejot robežu,²²³ atradās Krievijā no 10.1933-06.1935, strādāja KJIIK par referentu. Pēc tam, kad KIIK Maskavā atceļ LKP VIII kongresā ievēlēto LKP CK sastāvu, Kominternes sekretārs Moskvins (īstajā vārdā Meijers Trilissers²²⁴) saformē jaunu "leļļu” LKP CK, kurā līdz ar četriem jauniem locekļiem kā jaunatnes organizācijas sekretārs LKP CK tika iekļauts Briedis, atgriežas Latvijā kā propagandists-nelegālists pārzināt un vadīt visu KJS organizāciju.²²⁵

Kratīšana, aizturēšana un noklaušināšana 08.12.1935. Kratīšanā atrasta komunistiska literatūra, Ls 930,- nauda, atzinies, arestēts kopā ar Andreju Klimoviču un Mārtiņu Donātu, no 13.12.1935 RCC. Ar Rīgas apgabaltiesas 29.09.1937 spriedumu kopā ar minētiem un Arvīdu Sviķi, Ābramu Zivu, Jāzepu Ungeru, Moiseju Aršu, Vladislavu Kokoreviču un vēl 14 personām notiesāts pēc LSL 27., 71. p., sodīts ar septiņiem gadiem spaidu darbos, spriedumu uzdots izpildīt 30.03.1938. Raksturojums RCC: idejiski pārliecināts komunists, savus uzskatus nav mainījis, nelabojams, ietiepīgs, RCC strādā, pārcelts vidējā [labākā režīma] pakāpē 05.02.1935. Māte dzīvo Krievijā, aizgājusi 1919 ar komunistiem, brāļi – Pēteris Rīgā, notiesāts, izcieš sodu RCC 5 gadi spaidu darbos, Valdemārs dzīvo ASV, Jānis Krievijā. Pēdējās nedēļās pirms atbrīvošanas vairākkārt ticies ar Politpārvaldes darbiniekiem, arī ar Aģentūras daļas vadītāju Štiglicu, atbrīvots sakarā ar amnestiju 30.06.1939, dzīvo Vecmīlgrāvī, Rīnūžu ielā 1, Rīgā, Kuldīgas ielā 32-21,²²⁶ strādnieks Rīgas ostā (1939-1940).

Briedis pēc atbrīvošanas no cietuma sakarā ar "organizatorisku krīzi kompartijā" nesadarbojas ar LKP CK un Rīgas PK [jo LKP mazskaitlīga un nefunkcionē], bet uztur sakarus ar PSRS sūtniecības darbiniekiem, V.Lāci. Pēc PSRS okupācijas aktīva sadarbība un sakaru uzturēšana ar PSRS sūtniecību, okupācijas karaspēku, V. Lāci. Viņš organizē 21.06.1940 demonstrāciju, kopā ar PSRS sūtniecības darbiniekiem un Višinski pieļauj rupju kļūdu novirzot demonstrācijas maršrutu gar PSRS sūtniecību [tā tieši norādot okupācijas un aneksijas saimniekus un organizatorus], kur Višinskis saka runu, par ko saņem Staļina pārmetumus. Briedis pieprasa un saņem SZSA bruņutehnikas izvietošanu pilsētā, bruņumašīnas tiek izvietotas pie LKP dzīvokļiem, demonstrācijas laikā daudzviet tās maršrutā, pie RCC, Briedis aktīvi piedalās RCC ieslodzīto atbrīvošanā.²²⁷

Dienests čekā: IeM Drošības policijas departamenta Politiskās policijas pārvaldes Rīgas rajona priekšnieks no 25.06.1940,²²⁸ kā arī vienlaikus PPP aģentūras nodaļas priekšnieks,²²⁹ faktiskais PPP priekšnieks un okupantu rīkojumu izpildītājs PPP. Nodibinoties LPSR IeTK ir tās centrālā aparāta partijas organizācijas sekretārs, IeTK VDP ekonomiskās nodaļas priekšnieks. Briedim piešķirta čekista speciālā valsts drošības kapteiņa dienesta pakāpe (atbilst SZSA pulkveža dienesta pakāpei), SZSA BSKA 24 SK IeTK SD (3. daļas) priekšnieks (no 04.1941).²³⁰

Kara laikā VD kapteinis Briedis atbrīvots no 24 SK IeTK SD pr. amata, iecelts par 201 LSD IeTK SD pr. (PSRS IeTK pavēle Nr. 1325 no 26.08.1941), atcelts no pr. amata, par pr. iecelts bijušais LPSR IeTK tautas komisāra vietnieks VD kapteinis Tuļķe, Briedis iecelts par 201 LSD  IeTK SD pr. vietnieku (PSRS IeTK pavēle Nr. 1706 no 15.09.1941).²³¹ Pēc tam 43 gv. LSD IeTK SD, PID SMERŠ pr. vietn., no 15.11.1943 pr. ZRF, RF, 2. Baltijas F, VD apakšpulkvedis, 130 LSK PID SMERŠ priekšnieks 2. Baltijas F, Ļeņingradas F (06.1944-06.1946), gv. apakšpulkvedis.

Pēc kara LPSR Zivju rūpniecības ministra vietnieks kadru lietās (30.05.1946-02.1953),²³² sakarā ar Liepājas kolhoza "Boļševiks” zvejnieku bēgšanu uz Zviedriju²³³ Briedim LKP CK birojs 24.06.1952 izsaka stingro partijas rājienu par "politiskās modrības asuma zudumu un pasākumu neveikšanu, lai attīrītu vadošos kadrus no šķiriski svešiem un buržuāziskiem elementiem, LKP CK norādījumu nepildīšanu peldošā sastāva kadru atlases un audzināšanas uzlabošanā”, bet sakarā ar atkārtotu zvejnieku bēgšanu uz Zviedriju  viņš ar LKP CK biroja 17.01.1953 lēmumu no ministra vietnieka amata atbrīvots par "politiskās modrības asuma zudumu un LKP CK biroja  24.06.1952 lēmuma nepildīšanu par kolhoza "Boļševiks” attīrīšanu no ienaidnieka elementa”. LPSR APP apžēlošanas sagatavošanas grupas vadītājs (no 02.1953), lietu pārvaldnieks, reizē apmeklētāju pieņemšanas nodaļas vadītājs (06.1953-1973),²³⁴ pensionārs Rīgā, miris 22.06.1992, apglabāts Rīgā, Raiņa kapos. Precējies, sieva Briede (dz. Grigorjeva) Jevstolija Vasilija m. (Rēzeknē,1921-1993, Rīgā), meitas Vita (1946) un Velta (1948).

Apbalvojumi: Sarkanās zvaigznes ordenis (20.01.1942 RF KP pavēle Nr. 052), apbalvojuma motivācija: no divīzijas karadarbības pirmām dienām izrādījis izcilu enerģiju un izturību savā tiešajā darbā, organizējis aizsprostus pulkos, ar kuru palīdzību savāca [bēgošos] karavīrus mežā un [organizētām] komandām nosūtīja viņus uz kaujas lauku, ņēma aktīvu dalību dezertieru aizturēšanā un aizmugures attīrīšanā no vācu aģentūras,²³⁵ LTK I pak. ord. (11.1944), Sark. kar. ord. (07.1945), Darba sark. kar. ord. (07.1950), medaļas.  

Briedis Latvijā pirms kara un karam sākoties bija vadošs darbinieks un atbildīgs līdzdalībnieks Latvijā pastrādātos genocīda noziegumos un noziegumos pret cilvēci kā to organizators un izpildītājs kopā ar Noviku, Šustinu, Vēveri, Sieku, Tuļķi, Brezginu, Zujānu u. c., tajā skaitā piedalījās represijās pret Latvijas karavīriem un masu deportācijās 14.06.1941.

Kļūdas un noklusējumi biogrāfijā: Biogrāfija LPE ir falsificēta, LPE biogrāfiju publicējusi fragmentāri, daļa biogrāfijas noklusēta, daļa viltota. Brieža darbība pēc okupācijas IeM Politiskās policijas pārvaldē, LPSR IeM VDP, 24. LSK IeTK SD un 3. nodaļā, PID SMERŠ 43 GLSD un 130 LSK, iespējams, cenzūras dēļ, noklusēta, dienests čekā kara laikā aizstāts ar dienestu SZSA.²³⁶ Nav norādīta Brieža speciālā dienesta pakāpe – valsts drošības kapteinis (atbilst SZSA pulkvedim). Savās biogrāfijās Briedis nepamatoti norāda, ka kopš 08.1941 bijis 201 LSD un 43 GLSD IeTK SD priekšnieks, kaut arī viņš 15.09.1941-15.11.1943 bija tikai šīs divīzijas IeTK SD un PID SMERŠ pr. vietnieks.²³⁷

(Nobeigums sekos)

²⁰¹J. Vēvera biogrāfijas atsauces: Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954". Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, стр. 245-246. Vēvera nomenklatūras lieta LKP CK bij. arhīvā. NVA LVA F. PA-15500, A. 2, L. 7786; LKP CK Sevišķā sektora sarakste par VDK orgānu darba jautājumiem. NVA LVVA F. 101, A. 21, L. 85, 16.-75. lpp. u.c. avoti, Krievijā arī vairākas upuru vai to radinieku (E. Ginzburgas, V. Aksjonova, A. Bajeva u. c.) sarakstītas grāmatas, A. Tepljakova, A. Stepānova pētījumi.

²⁰²A. Sieka biogrāfijas atsauces: Sieka nomenklatūras personas lieta partijas arhīvā. NVA LVA F. PA-15500, A. 2, L. 4935 (Sieka Lielā terora laikā Omskā izdarīto noziegumu izmeklēšanas materiāli partijas arhīvā noslepenoti ar visaugstāko slepenības pakāpi, kā tas masu slepkavam arī pienākas – Sevišķā mape), u.c. avoti. Grāmatā Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954". Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, Sieka uzvārds ir tikai alfabētiskā rādītājā, grāmatas tekstā biogrāfija nav ievietota, sk. arī nkvd.memo.ru u. c. avotos.

²⁰³IeM Politskās pārvaldes Valmieras rajona izziņas lieta Nr. 484. NVA LVVA F. 3235, A. 2, L. 5923, 23.-25. lpp.

 ²⁰⁴Ārlietu ministrijas aktis. Akts 861.00. [Volontieru reevakuācija un Latvijas virsnieku komandējumi [Spānijas kara sakarā]]. NVA LVVA F. 2575, A. 6, L. 1716, 1. lpp.

²⁰⁵IeM Administratīvā departamenta Emigrācijas nodaļas EVI Akts Cinis Jānis-Edgars, Nr. 7 977 1937. NVA LVVA F. 3234, A. 24, L. 2287c, 1.-6., 11.-19. lpp.

²⁰⁶LPE, Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1982, 2. s., 282. lpp.

²⁰⁷Pateicība Brāļu kapu komitejas vēsturniekam Arnim Āboltiņam par sniegtām norādēm. Ciņa biogrāfijas atsauces: BKK arhīva materiāli; IeM Politiskās pārvaldes kartotēka. NVA LVVA F. 3235, Ciņa kartiņas kartotēkā – 460, 461, 461a, 462, 463, 464, 465,466; Савченко В. И. "Латышские формирования Советской армии на фронтах Великой отечественной войны". Рига: Зинатне, 1975, стр. 200; "Борцы Латвии в Испании. 1936-1939". Рига: Лиесма, 1970, стр. 81, 166, 186, 210, 243, 258, 271, 288, 392, 457; Ūdre A. (sast.) Vēstules no frontes: Padomju Armijas latviešu vienību karavīru vēstules Lielā Tēvijas kara laikā. Rīga: Zinātne, 1984, 141. lpp.;

 ²⁰⁸Elmāra Brieža biogrāfiju detalizēti skatīt šā pētījuma nodaļā ar Nr. 9.

²⁰⁹N. Tuļķes biogrāfijas atsauces: Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954". Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, стр. 853-854 u. c. avoti.

²¹⁰Brezgina biogrāfijas atsauces: Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954". Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, стр. 218-219. Par sodīšanu arhīva norāde RGANI F. 11, A. 2, L. 1217, 1., 6. lpp., L. 1491., 31. lpp. www.patriotcenter.ru, (skatīts 11.03.2016), u. c. avoti.

²¹¹Stranga A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926-1940). Rīgā: LU Judaistikas studiju centrs, 2002,342.-343. lpp. norādīts, ka Brezgins ir ebrejs. Tālāk šis apgalvojums iekļauts akadēmiskos izdevumos: Bleiere D., Butulis I., Feldmanis I., Stranga A., Zunda A. Latvijas vēsture. 20. gadsimts. Rīga: Jumava, 2005, 232. lpp.; ²¹²Блейере Д., Бутулис И., Фелдманис И., Странга А., Зунда А. История Латвии. ХХ век. Рига: Юмава, 2005, стр. 246.

²¹³Бутулис И., Фелдманис И., Странга А., Зунда А. История Латвии. ХХ век. Рига: Юмава, 2005, стр. 246.

²¹⁴Rīgas pils. Marijas ielas Nr. 106 mājas grāmata. NVA LVVA F. 2942, A. 1, L. 9027, 101. lpp.

²¹⁵IeM Politiskās policijas pārvaldes kartotēka. NVA LVVA F. 3235, Zujāna  kartiņas kartotēkā – 1543, ^{1544, 1545.}

²¹⁶Zujāna biogrāfijas atsauces: Петров Н. В. "Кто руководил oрганами госбезопасности 1941-1954".Справочник. Москва: "Мемориал", "Звеня", 2010, стр. 407. Ivana Donāta d. Zujāna personīgā lieta. IeM Informācijas centrs. Arhīva nodaļa. F. 1, L. 47598, u. c. avoti.          

²¹⁷IeM Politiskās policijas pārvaldes kartotēka. NVA LVVA F. 3235, Brieža kartiņas Nr. 798., 799., 800.

²¹⁸Gudriķe B. Dienas. Darbi. Domas. Grāmatā: Lācis V. Kopoti raksti. Divdesmit sešos sējumos. Divdesmit piektais sējums. Rīgā: Liesma, 1980, 118.-120., 124.-125., 127.-128., 131., 143., 157.-158., 163., 165. u. c.; Stranga A. Vilis Lācis: īsas piezīmes pie politiskās biogrāfijas. Latvijas Vēstnesis, Nr. 83., 26.05.2004.

²¹⁹Ārzemju pases IeM. NVA LVVA F. 3234, A. 33, Brieža pase: L. 27860.

²²⁰Latvijas Komunistiskās partijas vēstures apcerējumi. Rīga: Liesma, 1965., 219. lpp.

 ²²¹IeM Politiskās policijas pārvaldes kartotēka. NVA LVVA F. 3235, Brieža kartiņas Nr. 798., 799., 800.

 ²²²Latvijas Komunistiskās partijas vēstures apcerējumi. Rīga: Liesma, 1965., 237. lpp.

 ²²³Stranga A. Vilis Lācis: īsas piezīmes pie politiskās biogrāfijas. Latvijas Vēstnesis, Nr. 83., 26.05.2004.

 ²²⁴LPE 2. sēj., Rīgā: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1982, 136. lpp. 

 ²²⁵Niedre O., Daugmalis V. Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920-1940 gadā. Arhīvi apsūdz. Rīgā: TSDC, 1999., 62. lpp. 

 ²²⁶Trilissers Meijers Ābrama d. (Mihails Aleksandra d., pseidonīms Moskvins Mihails Aleksandra d., 1883-1940), čekists kopš 1918, kopš 1921 čekas Ārzemju nodaļā, VPP un AVPP Ārzemju nodaļas vadītājs (13.03.1922-27.10.1929), PSRS SZI tautas komisāra vietnieks (1930-1935), Kominternes prezidija loceklis un IK loc. kand. (1935-1938), KIIK atbildēja par ārvalstu KP finansēšanu, sakaru dienestu, izlūkdienestu, apejot KIIK kūrēja un tieši vadīja graujošo darbību un kompartijas Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas teritorijās. Arestēts 1938, nāves sods 1940. Tuvāk: Фирсов Ф. Секреты Коммунистического Интернационала. Шифропереписка. Москва: РОССПЭН, 2011, стр. 249 и др.           

 ²²⁷Niedre O., Daugmalis V. Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920-1940 gadā. Arhīvi apsūdz. Rīgā: TSDC, 1999., 81. lpp. 

²²⁸Brieža cietuma lieta. NVA LVVA F. 3273, A. 1, L. 2115, 2., 69., 81., 103., 108.-112., 122., 126.-130. u. c. lpp.

²²⁹Partijas vēstures institūts pie LKP CK: Revolucionārie notikumi 1940. gada 17.-21. jūnijā. NVA LVA F. 200, A. 9, L.1347, 1.-7. lpp. Par demonstrāciju 1940. gada 21. jūnijā. L. 225, 1.-12. lpp. Lietai 225 rezolūcijas: "Ierobežotai izmantošanai" J. Riekstiņš. "Lietu izmantot ar direktora atļauju" A. Paeglit.

²³⁰IeM Politiskās pārvaldes akti par rajonu nodošanu un pieņemšanu. NVA LVVA F. 3235, A. 2, L. 5923, 15. lpp. u. c., IeM Politiskās pārvaldes Rīgas rajona rīkojumi. F. 3235, A. 1/6, L. 712/1, 4., 6., 10. lpp. u. c.

²³¹Niedre O., Daugmalis V. Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920-1940 gadā. Arhīvi apsūdz. Rīgā: TSDC, 1999., 99. lpp. 

²³²Skatīt internetā www.mozohin.forum.ru (skatīts 2016. gada 8. aprīlī).  

²³³Skatīt internetā www.mozohin.forum.ru (skatīts 2016. gada 8. aprīlī).  

²³⁴Ķeruss J. Bēgšana zvejnieku traleros no Liepājas kolhoza Boļševiks (1952-1957): motīvi, norise, varas īstenotāju reakcija. Grāmatā: Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas (ziņojumi starptautiskā zinātniskajā konferencē Totalitārisma sabviedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija 2015. gada 15., 16. un 17. decembrī Liepājā). Autoru kolektīvs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā. VDK zinātniskās komisijas raksti, 1. sēj. Rīga: LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vēstrures institūts, 2015, 479. lpp. atsauce.

²³⁵Ķeruss J. Bēgšana zvejnieku traleros no Liepājas kolhoza Boļševiks (1952-1957): motīvi, norise, varas īstenotāju reakcija. Grāmatā: Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas (ziņojumi starptautiskā zinātniskajā konferencē Totalitārisma sabviedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija 2015. gada 15., 16. un 17. decembrī Liepājā). Autoru kolektīvs K. Jarinovskas zinātniskajā redakcijā. VDK zinātniskās komisijas raksti, 1. sēj. Rīga: LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija, Latvijas Universitātes Latvijas vēstrures institūts, 2015, 475.-515. lpp.

²³⁶LPE 2. sēj., Rīgā: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1982, 2. sēj.136. lpp. 

²³⁷Skatīt internetā www.podvignaroda.ru (skatīts 2016. gada 8. aprīlī), arhīva atsauce: ЦАМО, Ф. 33, О. 682524,   Д. 248, 1, 5, 366 стр.