SIA "Valodu vēstniecība" un tās īpašniekam Andrim Lankam ir gan stabils pamats, gan lieli nākotnes plāni.

Uzņēmumam šogad aprit 21 gads, un tam klājas labi – tulkošanas un valodu apmācības pakalpojumi ir pieprasīti gan Latvijā (veiksmīgākajos gados vienlaikus apmācīti 1600 – 2000 studenti), gan Lietuvā, un pašlaik top arī franšīzes modelis Ukrainai. "Valodu vēstniecībai" ir birojs Liepājā un Rīgā, no "mātes" uzņēmuma izauguši vēl citi, tostarp ar biznesa konsultācijām un konferenču rīkošanu un saistītais, kas abus Lankas – Andri un viņa sievu Gunitu – aizveduši līdz pat Austrālijai un Jaunzēlandei, no kurienes abi nesen atgriezās, lai jau rīt atkal dotos prom – šajā reizē uz Teksasu pie savas skolotājas Denijas Džonsones. Taču arī tas vēl nav viss – aprīlī klajā nāks Lanku grāmata par pieredzi bērnu audzināšanā.

Tomēr, neraugoties uz to visu, vienmēr optimistiskais un smaidīgais Andris Lanka saka: "Jātaisa remonts"!

Remontējams ir ne tikai "Valodu vēstniecības" nesen iegādātais īpašums, uzņēmuma nākamā mājvieta Ludviķa ielā 18, bet arī... pats uzņēmums. Andris to salīdzina ar vecu, labu viesnīcu, kura 21 gadu sekmīgi darbojusies, bet tad pienāk brīdis, kad "šur tur, šis tas jānomaina, jāatjauno, jāmodernizē". Ar vārdu sakot, "jādod restarts uzņēmuma struktūrām un mehānismiem".

Turpmāko divu trīs gadu laikā "Valodu vēstniecības" attīstībā plānots investēt 200 tūkstošus eiro. Jau pieminētā Ludviķa ielas 18 īpašuma sakārtošanā, lai jau šogad uz turieni varētu pārcelt Liepājas biroju, un arī jaunu virzienu attīstībā.

"Izdosim savas mācību grāmatas, piedāvāsim savus IT risinājumus valodu apmācībā..."

Feinas ieceres
Īpašums Ludviķa ielā 18 sastāv no gandrīz 5000 kvadrātmetrus lielas teritorijas (lielas parkinga iespējas!) ar piecām ēku grupām, viena no kurām jau gandrīz sabrukusi. Tāpēc tuvākajā laikā īpašumu apskatīs būvinženieri un analizēs, ko atstāt, ko nojaukt. Pusotru gadu desmitu ēkās nav bijusi elektrība, to atjaunot solot pusgada laikā. Sarunas ievadītas arī ar vairākiem arhitektu birojiem par rekonstrukcijas projektu.

Diezgan unikālais īpašums, kurā kādreiz atradās ātrās palīdzības stacija, jau pusotru gadu desmitu stāvēja tukšs un pamests, pamazām uzkrājot nelegālu gružu tonnas.

"Izvedām pirmos 20 konteinerus ar gružiem," pastāsta jaunais īpašnieks.

Lielos vilcienos viņam jau ir skaidrs, ko vēlas. Ieceres esot "feinas".

"Būs ļoti skaisti biroji ar lielām durvīm un logiem, iespējams, būs pa kādai mākslinieku darbnīcai. Būs arī dzīvokļi īstermiņa izīrēšanai. Noteikti būs kāda liela konferenču vai sarīkojumu zāle."

Uz Ludviķa ielu vesti visi "Valodu vēstniecības" viesi, piesaistītie konsultanti, un viņiem jautāts: "Ko tu te saredzi?", "Kas te vislabāk iederētos?".

"Negribu aizšaut garām," atzīst Andris.

Arhitektoniski Andris iecerējis, kā pats saka, "divi vienā" – omulību diezgan skarbā, industriālā vidē ar betona sienām.

"Kaut kas starp Juliannas pagalmu un Kalnciema kvartālu Rīgā. Tikai bez restorāniem."

Vispirms gribot atjaunot vienstāva garāžu rindu – uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija paredz sadarbību ar cilvēkiem ratiņkrēslos, kurus "Vēstniecība" var apmācīt par skolotājiem.

"Nemaz nevajag augstāko izglītību," pārliecināti saka Andris, jo ar trim šādiem cilvēkiem projekts jau izmēģināts, un rezultāts bijis veiksmīgs. Tā būtu arī vienreizēja iespēja uzlabot šo cilvēku dzīves kvalitāti, jo bieži vien viņi ir iesprostoti savā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklītī.

Ir arī tālākas nākotnes projekts – reprezentācijas telpa kādam unikālam Andra vaļaspriekam.

"Esmu vienīgais, kurš bērza sulu pārvērš balzamiko jeb bērzamiko etiķī," viņš stāsta.

Tas notiekot bērza sulu dažādu koku mucās, gadiem vecinot.