Ja gada sākumā lielākā daļa "Liepājas metalurga" darbinieku uzņēmuma nedienās vainoja valdību, tad tagad liela daļa vaino pašreizējo rūpnīcas vadību, raksta LETA.

Tā "Liepājas metalurgu" novedusi līdz tādai situācijai, kādā uzņēmums ir pašlaik, "Rietumu Radio" atzina "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas ceha celtņa operators Egons Kļava, kurš uzņēmumā strādā 27 gadus. Viņš gan piebilda, ka ir darbinieki, kuri uzņēmuma vadību atbalsta.

Kā atzina Kļava, daļa uzņēmuma darbinieku ir noskaņoti kaujinieciski un uzskata, ka runāt vairs nav vērts "un strādniekiem par sevi jāatgādina ar kādu aktīvāku darbību".

Šodien plānotajā uzņēmuma sapulcē, kurā ar strādniekiem tiksies uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, Kļava vēlētos noskaidrot "to pašu, ko visi", – kad uzņēmums varētu atsākt darbu, taču, spriežot pēc iepriekš izskanējušās informācijas, viņš necer sapulcē uzzināt ko pārsteidzoši jaunu. Otrs jautājums, ko Kļava vēlētos noskaidrot, – kāpēc Zaharjins nepieņem Lipmana piedāvājumu izlīgt un kopīgi vienoties uzņēmuma glābšanā. Viņš arī uzskata, ka valstij vajadzētu rūpnīcu pārņemt savā pārziņā un ļaut mēģināt Lipmanam to glābt.

Pēdējā plašākā strādnieku tikšanās ar uzņēmuma vadību notikusi martā.

Kļava uzņēmuma dīkstāves laikā saņem 167 latu atalgojumu – citiem darbiniekiem tas esot nedaudz mazāks vai lielāks. Taču kopumā tas ir vairāk nekā uz pusi mazāks nekā pirms dīkstāves.

Kā atzina Kļava, atšķirībā no daudziem saviem kolēģiem viņš vēl varot savilkt galus kopā, jo nav ņēmis kredītus, bērni jau izauguši lieli un aizgājuši savā dzīvē. "Manā cehā strādā daudz jaunu puišu, kuriem ir ģimenes, mazi bērni un kuri ir ņēmuši kredītus dzīvokļa iegādei, – viņiem situācija ir daudz traģiskāka. Bankas jau neņem vērā, ka cilvēkiem pašlaik nav ieņēmumu un viņi nespēj maksāt kredītu," atzina uzņēmuma darbinieks. Viņš spriež, ka darbinieki, kuriem finansiālā situācija ir kritiska, darbu "Liepājas metalurgā" jau pametuši.

Kā norāda Kļava, uzņēmuma darbinieki, reģistrējoties bezdarbniekos, septembrī saņems jau mazāku pabalstu, un piebilst, ka likumdošana nenosaka, cik ilgi var turpināties uzņēmuma dīkstāve. Kļava esot nobažījies, ka, aizplūstot no uzņēmuma speciālistiem, tā darbu vairs nebūs iespējams atjaunot, jo jaunu speciālistu apmācībai nepieciešams laiks.

Jautāts par iespējām atrast citu darbu Liepājā, Kļava ir skeptisks, norādot, ka tas diez vai viņa profesijā ir iespējams. Doties darbā uz ārzemēm Kļava neplāno.

Viņš cer, ka uzņēmums varēs atsākt ražošanu septembrī vai oktobrī.

Kā ziņots, šodien plkst.13 "Liepājas metalurga" (LM) velmētavas cehā paredzēta rūpnīcas strādnieku tikšanās ar uzņēmuma akcionāru un bijušo LM padomes priekšsēdētāju Sergeju Zaharjinu, aģentūru LETA informēja LM arodbiedrības vadītājs Jānis Grava.

Zaharjins iepriekš solījis šodien ierasties uz tikšanos ar rūpnīcas strādniekiem.

Kā ziņots, Liepājas tiesa 29.jūlijā nolēmusi līdz 26.augustam pagarināt finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu, kā to bija lūdzis uzņēmums.

29.jūlijā LM akcionāru sapulcē apstiprināja jaunu uzņēmuma padomi, par zvērinātu revidentu izraudzīta starptautiskā audita un konsultāciju kompānija "Price Waterhouse Cooper".

Jaunajā uzņēmuma padomē ievēlēts LM akcionārs Kirovs Lipmans, līdzšinējais LM padomes loceklis Guntis Vilnītis. No jauna uzņēmuma padomē ievēlēts LM galvenais inženieris Egils Kupšis, galvenā ekonomiste Benita Imbovica, advokāti Genādijs Atujevs un Ainars Kreics.

Lipmans pieņēmis lēmumu atstāt padomes locekļa amatu, jo LM akcionāru sapulcē apstiprinātās uzņēmuma jaunās padomes pirmā sēde, viņaprāt, ir bijusi prettiesiska.

LM padomē turpmāk nestrādās līdzšinējais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un viens no lielākajiem akcionāriem Sergejs Zaharjins un viņa dēls Aleksejs Zaharjins, kā arī padomes locekļi Andris Deniņš un Māris Pomerancis.

Jau ziņots, ka LM nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.

Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja LM vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit S.p.A." – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica LM valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

LM akcijas tiek kotētas "NASDAQ OMX Riga" Otrajā sarakstā.