Pašreizējais pilsētas mērs Jānis Vilnītis, laikā kad vēl pārstāvēja opozīciju, ļoti iestājās par bērnudārzu un šo iestāžu darbinieku materiālo nodrošinājumu, jau būdams koalīcijā, turpināja gādāt par rindas samazināšanu tiem bērniem, kuri gaida vietu dārziņos. Taču viens aspekts, iespējams, palicis "aiz kadra".


Pirms pāris mēnešiem – novembra sākumā – Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" bija sagatavojis divus raidījumus ar nosaukumu "Operācija "Bērnība bērnudārzā"" (raidījuma otrā daļa ŠEIT), kas bija veltīti emocionālai un fiziskai vardarbībai, ko bērniem nākas piedzīvot, apmeklējot, faktiski, jebkuru bērnudārzu. Žurnāliste, kas bez pūlēm bija "iefiltrējusies" vienā no Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm (bērnudārza oficiālais nosaukums) un nostrādājusi gandrīz četrus mēnešus, bija fiksējusi  videoierakstos virkni epizožu, kas apliecina –


tā nav tikai viena audzinātāja vai auklīte, kas šādi izturas pret bērniem.

Pēc nejaušības principa izvēlētais dārziņš savukārt apliecina, ka līdzīgas situācijas var būt jebkurā bērnu iestādē. Par to, ka situācija Liepājas bērnudārzos ne ar ko neatšķiras un arī šeit, tāpat kā Rīgā, audzinātājas kliedz, purina, grūsta bērnus utt. (emocionāla un fiziska vardarbība), mums raksta kāda liepājniece, portāla irliepaja.lv lasītāja.


Pilnībā piekrītot liepājniecei, ka "Aizliegtā paņēmiena" sižets bija ļoti profesionāli veidots – tajā bija iesaistīti gan psihologi, gan pašvaldības amatpersonas, gan bērnudārzu vadītāji, tika iepazīta kaimiņu (Dānijas) pieredze, meklēti risinājumi un izteikti ļoti konkrēti priekšlikumi, irliepaja.lv lūdza Liepājas izglītības pārvaldes vadītāju Kristīni Niedri-Latheri atbildēt uz portāla lasītājas jautājumu: "Gribētu zināt,


vai raidījumu noskatījušies un pārrunājuši Liepājas bērnudārzu vadītāji un atbildīgās pašvaldības amatpersonas?

Ko Liepājas Izglītības pārvalde dara, lai šādas situācijas bērnudārzos novērstu?"


Saņēmām šādu Liepājas Izglītības pārvaldes vadītājas Kristīnes Niedres-Latheres atbildi: "Pirmsskolas izglītības iestādēm regulāri tiek rīkoti bērnu tiesību aizsardzības kursi, tiek strādāts ar pedagogiem. Arī pašas iestādes regulāri pedagogiem atgādina bērnu attīstības, saskarsmes jautājumus.


Ja rodas domstarpību gadījumi, Izglītības pārvaldes speciālisti dodas uz iestādi, novēro situāciju, tiek veiktas sarunas ar vecākiem.


Esmu gan redzējusi sižetu, gan pārrunājusi to pārvaldē ar speciālistiem, un mūsu rīcība šādos gadījumos ir aprakstīta iepriekš".


LTV raidījuma veidotāji bija noskaidrojuši, kas vajadzīgs, lai situācija bērnudārzos mainītos, proti, lielāks finansējums, mazāk bērnu vienā grupā (un vēl citi aspekti). Tāpēc irliepaja.lv vaicāja vadītājai, vai pārvalde ir izvirzījusi kādas prasības deputātiem, ko un kā pašvaldība varētu palīdzēt pirmsskolas iestāžu personālam? Vai Izglītības pārvalde, piemēram, ir lūgusi palielināt finansējumu bērnudārzu darbinieku algām un štata palielināšanai, vai ir nosaukta konkrēta summa, cik nepieciešams, lai to varētu izdarīt?


Kristīne Niedre-Lathere: "Jā, ir lūgts finansējums pašvaldībā, lai nodrošinātu papildu atbalsta personālu (sociālo pedagogu katrā iestādē).


Šobrīd Izglītības pārvaldē ir viens sociālais pedagogs, kurš sniedz atbalstu 22 pirmsskolas izglītības iestādēm.

Taču tuvākais risinājums ir Metodiskā centra izveide un attīstība, kur darbosies arī Iekļaujošās izglītības centrs ar paplašinātām funkcijām. 2020. gada rudenī tika parakstīts līgums par programmas "STOP 4–7" īstenošanu Liepājā. Šī programmas mērķauditorija ir pirmsskolas audzēkņi un viņu sekmīgāka iekļaušanās sākumskolas izglītības posmā.


Par atalgojumu – ir Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka pedagogu atalgojumu valstī kopumā, šie noteikumi tiek ievēroti un atalgojums tiek noteikts saskaņā ar likmi*.


Par mazāku bērnu skaitu grupā pirmsskolas izglītības iestādēs esam runājuši pašvaldībā,


16 – 18 bērni būtu optimāls skaits vienā grupā,

tas ir arī saskaņā ar jauno izglītības saturu un kompetenču apguvi, domājot par izglītības kvalitāti (šobrīd Liepājas bērnudārzos grupā ir 20 – 21 bērns). Tāpēc jau šobrīd tiek risināts jautājums par jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu izveidi, pavisam drīz – Koku ielā, un tiek izskatīts jautājums par pirmsskolas iestādi Liedaga ielā".


Raidījumā tika apspriests arī jautājums par videonovērošanu – nevis, la izspiegotu audzinātājas vai aukles, bet, gadījumos, kad ir bijis konflikts, negadījums utt., videoieraksts varētu palīdzēt noskaidrot patiesību.


Kristīne Niedre-Lathere: "Kas attiecas uz videonovērošanu, tad par šo jautājumu ir daudz diskutēts pašvaldībā, kā arī uzklausīti vecāku viedokļi. Šobrīd nav vienprātības šajā jautājumā, jo ir jautājumi, kas jārisina, lai novērošana attaisnotu mērķi. Ir skaidrs, ka kamerām jābūt sertificētām, tās nevar tikt izvietotas higiēnas telpās, u.tml. Tāpat ir jārisina jautājums par datu apstrādi".


Jautājām arī par rindas garumu uz vietu bērnudārzā.


Kristīne Niedre-Lathere: "Uz šo brīdi rindā ir 1780 bērni, tai skaitā 1079 ir līdz 1,5 gadiem. No 3 līdz 4 gadu vecumam rindā ir 701 bērns. No 5 gadu vecuma visi bērni apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, to paredz arī Izglītības likums. Pēdējo trīs gadu laikā rindai nav strauju izmaiņu vai skaita palielinājums, skaits ir apmēram vienāds".

*Par atalgojumu – pamats ir saskaņā ar MK noteikumiem, bet pašvaldība var noteikt vairāk, ja to paredz pašvaldības budžeta iespējas.