Pirmdien, 11.novembrī, no Rožu laukuma uz Ziemeļu kapiem virzījās Lāčplēša dienas lāpu gājiens, pulcējot tūkstošiem liepājnieku un godinot Latvijas brīvības cīnītājus.

Tas beidzās ar piemiņas brīdis un atceres pasākums pie pieminekļa Latvijas 1919.gada Atbrīvošanas cīņās kritušajiem varoņiem un pie pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vietas, kur notika ziedu nolikšana.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji. Laika posms no 1918.gada 18.novembra, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas, līdz 1919.gada 11.novembrim, Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka, ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918.gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks, un tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919.gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums — Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi: "Par Latviju!". Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.