Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 18 Dārtas, 303 Daces un neviena Dora. 

Šodien vārda dienā sveicam Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāju, organizācijas "Via Cultura" vadītāju un Liepājas Universitātes lektori Daci Bluķi.

Kā norit jūsu ikdiena?
Ikdiena ir diezgan saspringta, brīžiem visas lietas sajaucas kopā un tiek darītas reizē. Janvāra sākumā tika apstiprināts valsts budžets, tas nozīmē, ka fondi ir atvērti, un tiem visiem jāraksta projekti – varētu teikt, janvāris ir projektu rakstīšanas periods. Paralēli tam, "Promenade Hotel" Hika zālē katru otro nedēļu notiek koncertcikla "Iededz gaismu" koncerti. Tā rīkošanai man jāsaka liels paldies arī maniem izpalīgiem – Kristīnei Vakulai un Sofijai Kistenmaherei! Lielu daļu darba aizņem Latvijas Komponistu savienības vadīšana. Tā ir organizācija ar lielu ietekmi un valdes priekšsēdētāja amats nozīmē būt arī dažādās konsultatīvās padomēs — Radošo savienību padomē, UNESCO Latvijas nacionālās mūzikas padomē un citās. Otra lieta ir praktiskais kultūras menedžments, organizējot festivālus un koncertus. Esmu atbildīga par cikla "Iededz gaismu" koncertiem, kā arī organizēju trīs festivālus: "Ērģeļmūzikas festivālu", "VIA Baltica" un Komponistu savienības rīkotās "Latvijas jaunās mūzikas dienas". Paralēli, mans laiks ir aizpildīts arī ar lekcijām Liepājas Universitātē. Principā to, ko daru praktiski, mācu arī studentiem. Domāju, ka mans pienesums nav tik daudz teorētisks kā praktisks – varu pastāstīt, kas no teorijas praksē reāli strādā un, kas ir skaisti ierakstīts grāmatā, bet reālajā dzīvē nedarbojas.

Kā mūzika kļuva par jūsu dzīves aicinājumu?
Pirmajā klasē tētis pie rokas aizveda uz Mūzikas skolu spēlēt vijoli – tā tas viss arī sākās. Pēc tam Mūzikas vidusskolā mācījos mūzikas teoriju, skolu beidzu 1992. gadā. Tajā laikā nebija tik plašas izvēles pieteikties uz dažādām studiju programmām kā tagad. Principā, vienīgā vieta, kur varēja studēt mūziku bija Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, muzikoloģija, ko arī izvēlējos.

Vai bijāt no tiem bērniem, kam patika apmeklēt Mūzikas skolu?
Man patika mūzika, ko ļoti daudz mājās klausījos, bet teikt, ka ļoti aizrāvos ar vijoles spēli – noteikti nē. Mūzikas skolā bija skolotāja, kas pamatskolas beigās teica, ka man ļoti labi padodas daudzi mūzikas priekšmeti, lai es padomāju, vai nevēlos mācīties mūzikas teoriju, ja jau man vijole tik ļoti nepatīk. Kaut kā es to apdomāju un to arī izvēlējos.

Vai tagad arī vēl spēlējat vijoli?
Ļoti sen neesmu spēlējusi. Kādu laiku Mūzikas vidusskolā pie skolotājas Skinčas fakultatīvi mācījos vijoles spēli. Un tad pāris reizes studiju laikā esmu vijoli paņēmusi rokās, bet šobrīd gan nē. Liekas, ja pašam nav ļoti liela gribēšana to darīt, tad varbūt arī nevajag, jo ir ļoti daudz citu lietu, kas mani aizrauj un interesē.

Kādi ir tuvākie pasākumi, kuru organizēšanā esat iesaistīta?
Pats tuvākais ir 16.februārī, cikla "Iededz gaismu" noslēguma koncerts "Tango un teātris", kur būs dzirdama komponista Artūra Maskata mūzika no teātra izrādēm un otrajā daļā skanēs Oskara Stroka tango. Šajā projektā piedalīsies ļoti interesanta mūziķu grupa: klavieres, akordeons, vijole, kontrabass, dziedātāji un aktieris. Nākamais pasākums ir Rīgā, "Latviešu jaunās mūzikas dienas". Tas ir vienīgais festivāls Latvijā, kurā skan tikai un vienīgi latviešu mūzika. Lielākā daļa ir pēdējos gados tapusi mūzika: pasūtījumi, jaundarbi, pirmatskaņojumi. Katru gadu festivāla centrā tiek izvirzīta kāda spilgta figūra un šogad tas būs Tālivaldis Ķeniņš un gandrīz katrā koncertā skanēs kaut kas no Tālivalža Ķeniņa darbiem, tādā veidā viņu godinot un pieminot. Interesanti, ka Tālivaldis Ķeniņš ir dzimis Liepājā un šeit pavadījis arī savu bērnību.

Vai ir idejas arī par kādu jaunu festivālu, koncerta ciklu?
Es domāju, ka nav jēga kvantitātei, bet lielāka vērtība ir strādāt uz kvalitāti. Par jauniem festivāliem neesmu domājusi, bet ir idejas par jau esošo festivālu attīstību, pilnveidi. Viena no lietām, pie kurām ļoti tiek strādāts un tērēts laiks, ir finansējumu meklēšana, atrašana, apgūšana, lai šos festivālus varam rīkot plašākus, apjomīgākus un ar interesantākiem mūziķiem.

Kā pavadāt savus brīvos brīžus?
Ir tā, ka brīvdienās noteikti negribas iet uz kādu pasākumu, jo tas uzreiz asociējas ar darbu. Vislabāk brīvo laiku pavadu viena pati – vai no lasot kādu labu grāmatu, noskatoties filmu vai arī aizbraucot prom no Latvijas uz kādu izstādi. Brīvo laiku cenšos pavadīt tā, lai nebūtu iespēja komunicēt ar tiem pašiem cilvēkiem, ar kuriem kopā ikdienā strādā, jo diemžēl kultūras cilvēku vide Latvijā ir tik šaura, ka, ja tu brīvdienā aiziesi, piemēram, uz koncertu, noteikti satiksi kādu kolēģi un atkal runāsi par darbu.

Man ir ļoti laba draugu kompānija, kurai bez kultūras patīk arī dažādas citādas aktivitātes – vasarā tie ir izbraukumi ar laivām, dažādu nezināmu Latvijas vietu apceļošana – arī šāda veida atpūtai ļoti labprāt dodu priekšroku.

Jūsu novēlējums visiem šodienas svētkos!
Manuprāt, Dace ir ļoti skaists vārds. Esmu izpētījusi šī vārda izcelsmi un uzzināju ļoti interesantas lietas. Vārds Dace ir atvasinājums no Dārtas, Dārta, savukārt ir cēlusies no krievu vārda Darja, savukārt Darja ir atvasinājums no grieķu vārda Doroteja, kas nozīmē – "Dieva dāvana". Un kas gan var būt skaistāks par to, ja vecāki savam bērnam dod šādu vārdu? Tad es arī novēlu visām Dacēm sajust gan Dieva klātbūtni savā dzīvē, gan arī pašām nest Dieva gaismu citiem.