Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 276 Dzintras un 119 Dzintari, bet nav nevienas Dzintaras.
Vārda dienā sveicam bērnudārza „Dzintariņš” audzinātāju Dzintru Skaldi.
Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu Dzintra no "Dzintariņa", šogad strādāju ar piecgadīgiem bērniem vecākajā grupā. Esmu priecīga, ka varu strādāt tieši tur, mūsu bērnudārzs atrodas vistuvāk jūrai. Daži soļi, un esam mežā vai pludmalē.
Pašai bērni jau lieli – vecākais dēls Matīss dzīvo Rīgā, tikko atgriezies no ultramaratona, noskrēja 118 kilometrus traki grūtajā trasē apkārt Monblānam. Krists pašlaik dzīvo Ņujorkā, bet Lelde devusies brīvprātīgajā darbā uz Spāniju. Jaunākais dēls Nauris mācās 12. klasē – pagaidām mājās esam divi vien.
Kas jums savā darbā sniedz lielāko gandarījumu?
Vislielākais gandarījums ir redzēt, kā no trīsgadīga ķipara izveidojas septiņgadīgs gudrs, pašapzinīgs skolnieciņš. Tajos četros gados esam kopā ar bērniem un viņu ģimenēm gan stiķos un niķos, gan svētkos, gan ikdienā, mācoties lasīt, rakstīt, draudzēties, sadarboties un ieklausīties otra bēdās un priekos.
Un kāds prieks ir satikt bijušos audzēkņus!
Kura Liepājas vieta jums šķiet īpaši interesanta?
Esmu dzimusi un uzaugusi Liepājā, tā ir mana pilsēta. Esmu dzīvojusi Kuldīgā, kur piedzima vecākie dēli, vēlāk nācās pārcelties uz laukiem, kur piedzima abi jaunākie bērni, bet īsti savā vietā sajutos, kad atgriezos Liepājā. Esmu pateicīga Dievam, ka varu dzīvot Liepājā. Labākā vieta? Protams, pie jūras!
Kas bija šīs vasaras labākais notikums?
Augustā „Ievas” nometne ciemojās Liepājā, un tā bija bezgala jauka diena! Paldies psiholoģei Kristīnei Makai, Igo mūzikai – visam „Ievas” kolektīvam par man uzdāvināto vērtīgo dienu!
Vai ir kāds stāsts, kā ieguvāt savu vārdu?
Man patīk mans vārds, es ar to labi sadzīvoju. Atceros, bērnībā jautāju vecākiem, kāpēc ir stāstiņi, dzejolīši par Dacītēm, Ilzītēm, Anniņām, bet par mani nav. Man tas nelikās godīgi. Vēlāk, kad gāju skolā, tētis, bijušais leģionārs, pastāstīja, ka latviešu leģionāri bieži dziedājuši dziesmu par Dzintru, latvju meiteni brīnišķi daiļo, tāpēc rakstnieki par Dzintru neraksta. Tad es jutos pavisam īpaša ar savu vārdu.
Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Atceries pateikt labu vārdu otram! Ieraugi – ir tik daudz lietu, par ko priecāties un pateikties!
Tāds gaišums tikai ļoti retam rudenim.
Tāds gaišums man nav bijis vēl līdz šim.
Ne ziemas bail, ne arī tumsa kaiš.
Jau pašā sajūtā ir kaut kas gaišs.
Kā balti dvieļi – liedagi pār jūru.
Es eju krastu šo jau reizi kuru,
Un viss ir gaismā balts un sudrabots.
Es nezinu, par ko man tas ir dots.
Tā Imants Ziedonis.