Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā šodien vārdadienu svin 25 Dairas un 28 Dairi.  Dzimšanas dienā sveicam Kasparu Grīnfeldu.

Viņš strādā par Liepājas Olimpiskā centra Kultūras daļas vadītāju.

 Vai esat dzimis liepājnieks?
Sirdī esmu liepājnieks, jo dzīvoju šeit jau 18 gadus, bet dzimis esmu skaistā Ziemeļkurzemes jūras piekrastē – Lībiešu krastā. Lielirbe ir vieta Latvijas kartē, par kuru ir sarakstīta grāmata "Lībiešu ciems, kura vairs nav". Bet es esmu ikgadējs šī neesošā ciema viesis. Mana sirds pieder gan Liepājai, gan Lielirbei.

Ar ko Jūs ikdienā nodarbojaties?
Naudu ikdienas tēriņiem pelnu Liepājas Olimpiskajā centrā, vadot Kultūras daļu. Rūpējos par pieklājīga servisa nodrošināšanu visiem, kas vēlas svinēt visdažādākā veida svētkus Liepājas Olimpiskā centra kultūras daļas infrastruktūrā.
Ārpus darba lietām iepriecinu savu dvēseli ar tautas dejām Liepājas Universitātes vidējās paaudzes deju kolektīvā "Bandzenieki" un skandinu otrā tenora partijas jauktajā korī "Laiks".

Vai jau bērnībā vēlējāties būt līderis?
Varbūt arī bērnībā vēlējos būt līderis, bet situāciju noteikti sarežģīja tas, ka ģimenē biju jaunākais no pieciem bērniem. Manas vēlmes būt par līderi drīzāk bija saucēja balss tuksnesī, jo vecākie brāļi un māsa prata mani "nolikt pie vietas". Bet reizē ar to mācījos kompromisa mākslu, lai atrastu pareizos argumentus, kas neļautu mani vienmēr ielikt kategorijā "sīkais". Manuprāt, man tas izdevās, lai gan ievērojamie vairākdienu ceļojumi ar makšķerēšanu, ugunskuru un dzīvošanu zaru būdā man gāja secen.

Kas kopīgs kultūrai un sportam?
Jāsaka kā politiķim – labs jautājums. Ja mazliet nenopietni, tad Liepājas Olimpiskajā centrā kultūras un sporta daļai ir kopīgs uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Vieglāk ir atbildēt uz jautājumu, kas ir atšķirīgs kultūrā un sportā, jo no biznesa viedokļa tie ir ļoti atšķirīgi, kaut vai vērtējot pēc finansiālā atbalsta vienam un otram. Bet tas ir arī kopējais, jo abas sfēras meklē finansiālu atbalstu savai darbībai. Abas šīs sfēras var baudīt ar acīm un ausīm. Abās sfērās var darboties individuāli vai grupā, var darboties sava prieka vai veselības pēc, un var rādīt savas prasmes arī publikai. Veiksminieki un aktīvākie darboņi pat var pelnīt ar to naudu. Un abās sfērās noteikti kopīgs ir gandarījums par labi padarītu darbu.

Kas Jūs aizrauj un iedvesmo?
Mans darbs ir visnotaļ dinamisks. Cenšamies rūpēties, lai pasākuma producents būtu ne tikai apmierināts ar piedāvāto servisu, bet vēlētos vēlreiz pie mums atgriezties un sadarboties.  Turklāt lielākā daļa koncertu, kas notiek Rožu zālē, ir komercprojekti, un lielākā producenta vēlme ir labi iztirgots pasākums. Tā ir sava veida sacensība arī man ar kolēģi Aigaru – cenšamies, lai koncerts būtu labi apmeklēts. Tas katru reizi ir aizraujošs stāsts, kas iedvesmo jauniem izaicinājumiem. Beigās varam pasmaidīt mēs paši un iepriecināt producentu.

Tautas deja ir nākamais aizraujošais stāsts. Priecājos par iespēju atsākt dejošanu – tas ir gan aizraujoši, gan iedvesmojoši. Deja un skatuve vispirms pieder man, pēc tam skatītājam. Līdzīgi ir ar kora dziedāšanu – esmu gatavs strādāt soli pa solim, lai pēc tam baudītu gandarījumu par paveikto, vispirms pabarot savu dvēseli un pēc tam baudīt skatītāju aplausus.

Iedvesmojos no cilvēkiem. Sarunas ar cilvēkiem dara bagātāku mani pašu – es mācos. Tā ir bezmaksas skola, kurā nav skolotāja, bet kurā augļi ir "paldies" par sarunu un kopā būšanu.

Esmu ideju bagāts un protu fantazēt, bet no kino žanriem fantastika ir izslēgta. Mīlu gan jautras komēdijas, gan dziļas attiecību drāmas, bet medus maize ir trilleris ar sapiņķerētu sižetu.

Kādas ir īsta liepājnieka īpašības?
Manuprāt, tas nav mīts, ka esam vēja skartie. Piejūras klimats dara savu arī emocionālajā līmenī. Manu paziņu vidū ir daudz cilvēku, kuri lepojas ar savu liepājnieka statusu – ir skarbo vēju skarti, un tas viņos ir radījis spītu būt patriotiem – mīlēt savu pilsētu un līdzcilvēkus. Un tas ir mūsu – liepājnieku – raksturs. Esam "dzintara latvieši", kuri pa brītiņam "krogos traukus plēš", bet pēc tam ir spēka pilni lepoties par saviem darbiem un turpināt, jo "saknes jau vējš neizplēš".

Kur ir jūsu iemīļotākā vieta Liepājā?
Jūras krasts ir mans dzīves ceļvedis. Esmu dzimis pie jūras un pēc ceļošanas un dzīvošanas dažādās vietās Latvijā – Piltenē (Ventspils novadā), Iecavā, Siguldā – atkal esmu atgriezies pie jūras. Tātad jūras tuvums man ir nepieciešams, un par to esmu priecīgs – man patīk. Esmu iemīļojis arī Liepājas jūrmalas parku, un, jo atraktīvāks tas kļūs, jo vairāk man patiks. Protu ļauties klusam parka nostūrim un ļaužu čalām piepildītai kafejnīcai.
Viens no maniem favorītiem ir Kūrmājas prospekts ar plašo ietvi un Liepājas himnas tēliem. Sava veida Liepājas Elizejas lauki. Un nav ne vainas sarunāt tikšanos pie "Telefonista" – tikpat kā pie Laimas pulksteņa Rīgā.

Kādu sevi redzat pēc desmit gadiem?
Esmu diezgan slikts nākotnes plānotājs, kaut arī man vairāk patīk dzīvot uz priekšu, nevis lūkoties atpakaļ. Pēc desmit gadiem es noteikti būšu gudrāks nekā šodien, iešu līdzi laikam un mācīšos visu jauno, jo man tas patīk. Būšu tikpat elegants sirmgalvis pie jūras un, cerams, dzīvošu Liepājā. Pieņemu, ka nebūšu vairs kultūras daļas vadītājs – man patīk jauni izaicinājumi. Man varētu piederēt čārterreisu kompānija un rūpēšos par Liepājas sasniedzamību, lai Liepājas Olimpiskajā centrā varētu rīkot vērienīgu starptautisku konferenci. Manai meitai tad būs 20 gadi, un viņa studēs klavierspēli Latvijas Mūzikas akadēmijā, bet es braukšu ar ziediem uz viņas koncertiem Lielajā Ģildē. Un es redzu, ka es lepošos ar savu meitu tāpat kā šodien.

Kādas norises Liepājā un Latvijā jums šobrīd ir aktuālas?
Ķeru katru labu informāciju, kas norāda uz Liepājas attīstību, uz liepājnieku panākumiem, uz pozitīvām atsauksmēm valstiskā un starptautiskā mērogā. Prieks par cilvēkiem, kas strādā, lai šādas informācijas būtu pēc iespējas vairāk. Tas noteikti iedvesmo gan mani, gan citus liepājniekus. Un pats galvenais – notur cilvēkus šajā pilsētā – ne tikai dzīvot un strādāt, bet piedalīties, lai pilsēta turpinātu attīstīties. Pasākums Gada un Goda liepājnieks ir sava veida mēraukla tam, ka aktīvi cilvēki dod savu ieguldīju šajā aktuālajā laikā, un tas ir labs turpinājums. Tie ir vēja skartie, kas ļaus mums visiem priecāties un lepoties par savu pilsētu.
 Personīgi man šogad nozīmīgākā aktualitāte Latvijā būs Dziesmu svētki. Pēc ilgāka pārtraukuma man būs iespēja baudīt unikālās sajūtas, ko sniedz dalība šajā pasākumā. Dejošanas burvību esmu izbaudījis citos Dziesmu svētkos, šoreiz skandēšu otrā tenora partijas jauktā kora "Laiks" sastāvā Dziesmu svētku Ekumēniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā, vokāli – simfoniskās mūzikas koncertā Arēnā "Rīga" un noslēguma koncertā Mežaparka lielajā estrādē.

Kurš notikums Liepājas kultūras dzīvē pašam šogad ir īpaši nozīmīgs?
Esmu ikdienā pats to kultūras norišu epicentrā, kas notiek Liepājas Olimpiskajā centrā, tāpēc citu kultūras norišu apmeklēšana ir diezgan problemātiska. Liepājas teātra repertuārs man ir īpaši saistošs, taču manā vienīgajā brīvajā dienā, pirmdienā, teātris ir slēgts.
Bet centīšos izbrīvēt laiku, lai apmeklētu kādu no Džeza dienu koncertiem, man noteikti izdosies viesoties Muzeju nakts pasākumos, un, tā kā vasaras sezonā lielākā daļa pasākumu notiek ārpus telpām, tad pieļauju, ka man nebūs jāstrādā festivāla "LMT Summer Sound" laikā. Būšu starp festivāla apmeklētājiem.

Jūsu novēlējums visiem, kas šodien svin svētkus!
Sociālo tīklu ķemmēšanas vietā aiciniet ciemos draugus un izbaudiet kopā būšanas prieku. Klātienes sarunas, manuprāt, ir daudz superīgākās par jebkuru "čatu". Lieciet galdā baltu lapu un zīmējiet sapņus (arī vasaras ceļojumus). Ļaujiet izteikties visiem! Pēc sapņu zīmēšanas novēlu galdā likt "Riču–raču" un "Cirku". Aizraujošas galda spēles. Un katru drauga gājienu komentējiet! Sanāks seriāla cienīgs vakars.
Ja gadās glāzē kas iepildīts, kā dēļ ir vērts teikt tostu, tad celieties kājās un sakiet – Es jūs mīlu!