Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas dati, šodien Liepājā vārda dienu svin 95 Brigitas, 145 Indras, 2 Indari, bet nesvin neviens Indris.

Šodien vārda dienā sveicam arhitekti, grāmatas "liepājiņa" autori un redaktori Indru Ķempi.

Kur Tu pašlaik dzīvo, cik ilgi jau?
Dzīvoju uz šoseju sadalošās baltās svītriņas starp Liepāju un Rīgu (smejas). Esmu liepājniece, ļoti mīlu savas dzimtās pilsētas fizisko vidi un man patīk te uzturēties, diemžēl gan darbi, gan nedarbi jau ilgi vairāk saistīti ar galvaspilsētu. Tur dzīvo un strādā vairums no draugiem, tuviniekiem un kolēģiem. Tur ir komanda, tur ir dzīvība. Smejos, ka Liepāja ir mans Rīgas guļamrajons. Citi brauc uz turienes darbavietām pārdesmit kilometrus ik dienu no piepilsētām, Jelgavas vai pat simtiņu no Valmieras, es – vienreiz nedēļā bieži turp šurp mēroju aptuveno divsitmnieku.

Kādi ir aktuālākie projekti, kur esi iesaistījusies?
Kopš 2009.gada nogales esmu Jauno Arhitektu apvienības projekta "Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks" ("SPP") koordinatore. Latvijā līdz šim nebijusī brīvdomīgās izglītības ideja uzsākta, lai zinībās par apbūvētās vides veidošanās mākslu ievadītu bērnus un skolu jauniešus. Tādejādi veicinot nākamo pieaugušo – arhitektūras un pilsētvides lietotāju, pasūtītāju un likumdevēju – izpratni par to. Lai arī darbības intensitāte ir 2 – 3 nodarbības mēnesī mācību gada periodā, projekta īstenošanas laikā divkārt esam bijuši ciemos arī pie mazajiem liepājniekiem. Pagājušā gada rudenī atsaucāmies aicinājumam Arhitektūras dienu ietvaros rīkot "SPP" darbnīcu par jūgendstila tēmu, 2010.gada maijā ar brīvdabas nodarbību parkā piedalījāmies ģimeņu festivālā "Lielmutis Fricis un Lielmute Marta". ("SPP" mājas lapa: http://www.skolniekspetniekspilsetnieks.lv/)  Vēl atjaunoju vidi veidojošo profesiju biedrības "Klubs V10" aktivitātes, no kurām manā vadībā 2010. gadā divas jau pabeigtas. Pēc mana uzdevuma, pavasarī Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbu izstāde "Klusais Kūrorts" noslēdza studiju procesā īpaši Liepājas pludmalei gatavoto labiekārtojuma risinājumu izstrādi. Teju Vecgada vakarā atvērām neparasto laikmetīgās arhitektūras un pilsētvides grāmatu "liepājiņa", pie kuras arīdzan strādāju divus gadus, iesaistot vairāk nekā 100 līdzautorus. Emocijas? Kad esi aizrāvusi tik daudzus, un viņi gandrīz pilnā sastāvā sanāk UPB galerijā ieraudzīt kopdarbu un cits citu, tostarp rīdzinieki, saviļņojums ir stiprāks par spēju to uztvert. Mans Jaungads sākās dienu pēc tam jeb divas dienas pirms kalendārā atzīmētā. Otrais – 12.janvārī, kad to atšķīrām arī izmeklēto izdevumu grāmatnīcā "Lukabuka" Rīgā.

Varbūt ir kāda izrāde, filma, kas ļoti patīk…
Man patīk labestību atraisošas, jutekliskas, estētiskas un humora pārpilnas filmas. Rets savienojums, tomēr ir. No jaunākajām "Karaļa runa", piemēram. Primitīviem paņēmieniem, taču ar augstvērtīgu aktierspēli panākts ģeniāls ekranizējums. Tad tās, starp kuras kadriem tverams mīlestības ēteris, – "Blue Valentine", "I Am Love", "Beginners" u.c.

Spilgtākā epizode no bērnības ir…
Izrādās, spilgtumus vairāk vērojusi māsa, kas tik daudz kopēšanas vērtu epizožu no manis atminas, jo pastarpināti ietekmējušas viņas izvēli kļūt par gleznotāju. Par to uzzināju, kopā veidojot Līgas gleznu albūmiņu – telefona grāmatiņu, kuru izdevām pirms 6 gadiem.

Trīs vārdi kā Tu raksturotu liepājniekus?
Būšu skarba! Manuprāt, liepājnieku spīts vairs ir tikai mīts, kuru jūsmīgi uztur Liepāju pa retam redzoši citpilsētnieki. Pārpalikušie šejienieši kopumā ir nolaidušies, pasīvi, vienaldzīgi, kašķīgi un anonīmi. Kāpēc gan pilsēta ar tik fantastiskām iespējām grimst arvien lielākā tukšumā?

Kāds ir jaukākais apsveikums vai dāvana vārda dienā?
Apvienoti svinu vārda un dzimšanas dienas, kas ir tikai 10 datumu attālumā. Parasti taisu mielastu savām mīļajām tantēm, mammai un Liepājas draudzenēm – katru gadu atšķirīgu, kuru ierasti izbauda pēdējās, bet pirmās paziņo, ka mājās jau paēdušas. Tāpēc ikviens negaidīta vīrieša uznāciens ir jaukākā dāvana! Piemēram, onkulis, kas it kā nāk pretim savai sievai, taču atnāk ar medus podiņu, ko pasniedz kā puķi, jo ir taču ziedu medus.

Kas, tavuprāt, padara cilvēkus laimīgus?
Ja ar pilnu krūti dara tikai to, kas pašam patīk, ļoti ticot sev!

Kā plāno pavadīt savu vārda dienu?
Vislabprātāk dotos uz Ņujorku, kur paliktu līdz 10.februārim.

Ko Tu novēli vai iesaki šīs dienas svinētājiem?
Citas Indras zina, kādu atbildību uzkrāvis mūsu stiprais vārds. Ja Tevi tā sauc, nekāda pienenīte neesi. Tāpēc novēlu vairāk tādu cilvēku apkārt, kas kritiskās situācijās pastāv arī par Tevi, vēlāk atmetot: "Es jau tāda pati nātre, kā Tu!"

Ko Liepājā vajadzētu pamainīt?
Vēlos pilnu pilsētu ar jaunu, gudru un turīgu cilvēku ģimenēm, vienlaikus saglabājot tās lielākās vērtības – lēnumu, zemumu, klusumu un dabiskumu. Liepāja varētu būt pirmā Latvijā, kas pilsētniecisko teritoriju plaši pārveido īpaši pievilcīgu bērniem, ne tikai viņiem vien domātajos laukumos vai Ziemassvētkos. Jūras krastā kvalitatīvi pamanāmu padarīt pludmali, ostu – tikpat kā nemanāmu (protams, ienesīgi darbojošos, taču iedzīvotāju labā, nevis pret tiem), Karostu pārvērst par iekārojamāko dzīves un atpūtas vietu arī valstī (ne tikai pasaulē).

Kur Liepājā var vislabāk atpūsties?
Pastaigās, pastaigās, pastaigās.