Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 22 Justīnes un 13 Jutas. Dzimšanas dienā sveicam mākslinieci Daci Lanku.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Visa mana bērnība pavadīta laukos. Dzīvojām Līgutu muižas mājā, kur no senās godības nekas vairs nebija saglabājies, ja neskaita fasādi, veco parku, kas arī jau sen vairs neliecināja par senajiem laikiem un, protams, ezeru. Toreiz Līgutos muižas mājā bijām daudz bērnu un bija mums tā kā sava "Vārnu ielas republika". Dzīvojām diezgan brīvi un izdomājām visādas spēles, piedzīvojumu netrūka. Vasaras un brīvlaiki pagāja pie omas un opapa Tāšos īstos laukos. Tur ar māsīcām atkal dzīvojām "zaļi". Pēc 9. klases iestājos Liepājā mākslas skolā. Tā pārsteidza ar pilnīgi citu vidi, skatījumu uz notikumiem, lietām un, protams, cilvēku attiecībām. Varētu teikt, no tā laika esmu palikusi te – Liepājā. Tūlīt pēc skolas sāku strādāt Liepājas muzejā. Sākumā par līdzstrādnieci un tad mākslinieci. Muzeju zināju no paša pagraba līdz pat bēniņiem. Tā bija atkal jauna vide un cita pieredze, cilvēki, personības. Mana māsa jau no studiju laika darbojās studentu teātrī Jelgavā. Arī es bieži braucu uz izrādēm un pasākumiem. Iepatikās man, tikai citā veidā – pati uz skatuves nekāpju.

Pirmo izrādi, "Dons Žuans", taisīju Aizkraukles amatierteātrim. Tad jau nopietnāk – Šekspīru – "Sapni vasaras naktī". Tā sākās mana mīlestība uz teātri. Sadarbojos ar Durbes, Priekules, Vērgales, Dunalkas, Skrundas, Bārtas amatierteātriem, Tad jau Liepājas Tautas teātri – praktiski ar divām režisorēm Inesi Ceriņu un Ināru Kalnarāju. Ir uztaisītas nu jau vairāk kā 50 izrādes, šis tas jau sāk piemirsties. Šobrīd ar Juri Ločmeli intensīvi strādājam pie jaunās izrādes Līgo vakaram, Jaunsudrabiņa "Jo pliks, jo traks".

Kur rodat iedvesmu?
Nemaz tā konkrēti nevaru pateikt. Ir lietas, kas pašas no sevis vienkārši uzrodas, ir lietas, kas ilgi jāmeklē un nedodas rokā. Citreiz pietiek ar kādu nejaušu lietu, ko ieraugu un tad tā doma atraisās. Tas ir dažādi un neprognozējami.

Vai ceļš uz mākslu bija apzināts?
Es teiktu – drīzāk likumsakarīgs.

Jūs sadarbojaties ar Liepājas Tautas teātri. Kas jums vislabāk patīk tērpu radīšanas procesā?
Tas ir vesels process, kas sākas jau ar materiālu meklēšanu. Vislielākā atzinība laikam ir, kad aktieris pasaka – kostīms palīdz iejusties lomā. Esmu atradusi lielisku materiālu – "Laumā" nopērkamo krāsainu porolonu. No tā jau var "izvērsties", it sevišķi, ja jāstrādā pie pasakas. Man patīk pasakas.

Vai kāds no Liepājas Tautas teātra iestudējumiem jums ir īpaši tuvs?
Droši vien nevarēšu nosaukt vienu konkrētu. Ja darbs pabeigts – palaižu, lai dzīvo savu dzīvi un daru nākošo. Bet "Trīnes grēki" man patīk kā izrāde kopumā.

Ko var darīt lietainās vasaras dienās?
Lasu. Uz visām pusēm pa dzīvokļa logiem man ir lieliski skati un ir jauki vienkārši skatīties. Vēl varu mierīgi šūt, neraizējoties, ka laukos aizaug dārzs.

Ja jums būtu iespēja kaut ko uzreiz mainīt pilsētā, kas tas būtu?
Es nebiju iedomājusies, ka man ko gribētos mainīt pilsētā. Es viņu pieņemu tādu, kāda tā ir. Tas jau horoskopā rakstīts, ka dvīņi lieliski piemērojas videi. Vienīgi dažkārt žēl, ja zaudējam ko nozīmīgu, vērtīgu.

Vai ir kāds notikums, kurš jums šovasar ir īpaši svarīgs?
Vērtīgs – šovasar ar Tautas teātri vedīsim mūsu "Trīni" izrādīt Rīgā Dziesmu svētkos. Lai arī ne starp dziedātājiem un dejotājiem, bet pirmo reizi piedalīšos svētkos.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Daudz laimes un lai izdodas! Domāju, ka tie nav vienkārši vārdi, jo katram vārdam līdzi nāk savs spēks.