Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta sociālo darbinieku un ģimenes asistentu veiktais skaidrojošais darbs un sarunas ar ģimenēm saistībā ar valsts piešķirto vienreizējo pabalstu bērniem ir attaisnojies. Neskatoties uz iepriekš sabiedrībā paustajām bažām par iespējamo pabalsta nelietderīgu izlietošanu, sociālie darbinieki atzīst, ka tas lielākoties izlietots bērnu un ģimenes kopējās interesēs, informē Liepājas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Sociālais dienests ne tikai sniedz materiālu atbalstu, bet palīdz ģimenēm arī ar informāciju par ģimenes budžeta lietderīgu plānošanu un jēgpilnu izlietošanu. Sociālie darbinieki, kuru redzeslokā ir ģimenes ar bērniem, jau februāra beigās sāka skaidrojošo darbu ģimenēs, kurās pastāvēja risks šo valsts pabalstu bērnam izlietot nelietderīgi vai lai izvairītos no situācijas, kad zvērināti tiesu izpildītāji varētu veikt  parādu piedziņu no šī pabalsta.

Sociālie darbinieki palīdzēja vecākiem izvērtēt vajadzības, pirmām kārtām ņemot vērā bērnu intereses. Kā noskaidrots tagad, darbiniekiem aptaujājot vecākus par pabalsta izlietojumu, ģimenes ir iegādājušās bērniem skolas vajadzībām jaunus telefonus, datorus, veikušas māju  labiekārtošanu, gultu iegādi,  sadzīves tehnikas un sadzīves priekšmetu iegādi. Ir ģimenes, kuras veikušas remontu, durvju un logu nomaiņu, labiekārtojušas vannas istabu, ierīkojot  dušas kabīni, veikušas citus uzlabojumus, lai uzlabotu dzīves apstākļus un nodrošinātu bērnu vajadzības. Ģimenes informējušas sociālos darbiniekus par šo līdzekļu novirzīšanu sen plānotiem lielākiem un  mazākiem pirkumiem. Ir arī vecāki, kuri valsts atbalstu izmanto īres un komunālo pakalpojumu segšanai, lai varētu noslēgt jaunu īres līgumu un saglabāt ģimenei mājokli.

Sociālo darbinieku praksē bijuši tikai daži gadījumi, kad valsts izmaksātais atbalsts nav izlietots bērna interesēs. Piemēram, valsts atbalstu saņem bērna tēvs, kurš ģimenē nedzīvo, vai arī bērnu māte līdz šim  piekritusi, ka ģimenes valsts pabalstu saņem tēvs, kurš saņemto naudu diemžēl nav izlietojis bērnu un ģimenes vajadzībām.

"Pie katras ģimenes sociālie darbinieki nav devušies mājās, lai pārliecinātos par izmaksātā atbalsta izlietojumu, bet sarunās ar vecākiem esam guvuši apstiprinājumu, ka tas lieti noderējis un ģimenes paudušas gandarījumu par šo valsts atbalstu", informē  Sociālā dienesta Sociālā darba daļas vadītāja Anita Segliņa.

Informatīvu atbalstu ģimenes budžeta plānošanā sniedz arī ģimenes asistenti. Ģimenes asistenta pakalpojumu saņem ap 60 liepājnieku ģimenes ar bērniem. Šo pakalpojumu nodrošina Sociālā atbalsta un izglītības fonda Kurzemes Ģimeņu atbalsta centra "Liepāja"  asistenti, kuri palīdz ģimenēm. kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē.

Arī ģimenes asistenti, aptaujājot vecākus, atzīst, ka "ir pārsteigti par pozitīvo iznākumu un to, ka šis pabalsts arī savā ziņā saliedējis ģimenes", pastāstīja Kurzemes ģimeņu atbalsta centra vadītāja Guna Krēgere-Medne.  

Ģimenes asistenti atzīst, ka pabalsts tiešām  izmantots pārdomāti un lietderīgi – iegādāts sadzīvei nepieciešamais, jauni rakstāmgaldi, gultas un citas mēbeles bērniem, telefoni, datori, būvmateriāli remonta veikšanai, jaunas durvis. Lielākās ģimenes arī nolūkojušas vai iegādājušās televizoru visai ģimenei, nomaksājušas parādu vai samaksājušas uz priekšu par īri un elektrību. Ģimenes naudu izlietojušas arī vitamīnu , zāļu iegādei, jaunu briļļu pasūtīšanai, arī  parādu daļējai segšanai. Vairākās ģimenēs uzsākts vai turpinās iesāktais  remonts. Lielākās ģimenes iegādājušās televizorus, ledusskapjus, cepeškrāsnis, trauku mazgājamo mašīnu, divstāvu gultu utt.  

Viskuplākā ģimene iegādājusies materiālus visa dzīvokļa grīdas nomaiņai, pasūtījusi skapi, iegādājusies ledusskapi, veļas mašīnu, datoru uz diviem skolas bērniem, apģērbu bērniem un nomaksājusi parādu par bērnudārzu. Vieni remontē  virtuvi, citi atlikuši naudu mēbelēm, jo plāno mainīt dzīvesvietu.

"Protams, nevar izslēgt arī neizsekojamu vai nelietderīgi izlietotu valsts izmaksātā atbalsta izlietojumu, ņemot vērā ģimenes privātumu, bet ļoti liela daļa ģimeņu ir tomēr bijušas atbildīgas  un valsts atbalstu izmantojušas bērnu un ģimenes vajadzību nodrošināšanai," atzīst Anita Segliņa.