Par Liepājas divdesmitā gadsimta sākuma amatvīru veikumu un mūžu publicēts visai daudz.  Visaptverošāk par šo personu sabiedrisko veikumu iespējams izlasīt vēsturnieces Dzidras Ozoliņas monogrāfijā "Liepājas pilsētas pašvaldība. 1877. – 1913", Rīga, "Zinātne", 1990.


Taču, analizējot gandrīz tūkstoti pilsētas pašvaldībā darbojušos personu sabiedrisko veikumu, šo personu dzīves aizkulises palikušas krēslā. Diemžēl vēl pat uz šo brīdi iztrūkst vairāku bijušo Liepājas amatvīru biogrāfiju detaļu. Kā piemēru varu nosaukt bijušo pilsētas galvu Cinku (Zinck). Šī persona joprojām ir tik ļoti aizmirsta, ka biogrāfijā nav atrodams pat viņa miršanas gads, vieta un datums.


Heinrihs Hermanis Kristians Cinks dzimis 1852. gadā Jelgavā. Pēc Rīgas politehnikuma absolvēšanas vairākus gadus viņš bijis Jelgavas pilsētas rātes un vēlākās domes darbinieks. 1877. gadā Cinks pārcēlās uz dzīvi Liepājā un kļuva par perspektīvu un labi atalgotu ierēdni – revidentu Liepājas-Romnu dzelzceļa galvenajā kantorī. Centīgo ierēdni bija pamanījuši arī Liepājas-Aizputes privātā šaursliežu dzelzceļa valde, un 1898. gadā Cinkam piedāvāja dzelzceļa pievadceļu direktora amatu. Liepājas-Aizputes līnijas pastāvēšana mazliet vairāk nekā sešdesmit gadu garumā ir Kurzemes satiksmes ceļu viena no unikalitātēm, kas radās, vairākiem bagātiem un ietekmīgiem Kurzemes baroniem tajā ieguldot naudu un gūstot ievērojamu peļņu. Šajā projektā piedalījās arī Liepājas pašvaldība. Pēc vēlākiem skauģu un intrigantu demaršiem bija izrēķināts, ka


toreizējais domes priekšsēdētājs Hermanis Adolfi tur esot nelikumīgi nobēdzinājis vismaz 30 tūkstošus rubļu no pašvaldības naudas skapja.

Un liktenim labpatikās, ka Hermanim Cinkam vēlāk, pēc Adolfi krišanas, būs jākļūst par sava bijušā darba devēja apracēju.


1902. gada Liepājas pašvaldības vēlēšanās gals pienāca Hermaņa Adolfi ilggadējai valdīšanai, taču uzvarētājas partijas ilgstoši nevarēja vienoties par nākamo pilsētas galvu. Tikai 1902. gada 10. maijā domes sēdē jaunvāciešu kandidātu Cinku, ko atbalstīja arī latviešu domnieki, ievēlēja ar tik ievērojamu balsu pārsvaru, ka Adolfi to nosauca par "netaisnīgu likteņa klupienu".


Laikam jau arī tam pašam liktenim labpatikās izkārtot tā, ka bijušais dzelzceļa revidents par Liepājas pilsētas galvu kļuva divas reizes, 1902. – 1906. un 1908. – 1910. gados.  Heinrihs Hermanis Kristians Cinks vadīja pilsētu labākajās jaunvāciešu konservatīvo tradīciju garā, gan bieži ļaujot izteikties arī latviešu, poļu un ebreju domniekiem. Cinka laikā pilsēta uzbūvēja trīs jaunas pamatskolas, trīsklasīgu jūrskolu, iedibināja divas jaunas trūcīgo ārstu un sanitārā ārsta štata vietas Jaunliepājā un vasarās divas reizes nedēļā trūcīgajiem iedzīvotājiem apmaksāja brīvkoncertus.


Pēc Adolfi izgāšanās vēlēšanās Cinks bija spiets rēķināties ar jaunvācu un latviešu domnieku teju vai maniakālu atriebties kāru vēlēšanos iespert "mūžīgajam Adolpiņam". Piemēram, jaunie domnieki visiem spēkiem centās samazināt Adolfi izmaksājamo pensijas apmēru. Arī toreiz "taisnības jātnieki" panāca, ka pašvaldības revīzijas komitejas triju locekļu skaitu paplašināja līdz divdesmit, kas noveda pie pamatīgas iepriekšējās administrācijas revīzijas un tiesu darbu uzsākšanas.


Daudzos "taisnības, godīguma un patiesības" jautājumos Cinks bija spiests mīļā miera vārdā samierināties, taču kārtības un morālisko pamata normu izļodzīšanās dēļ viņš iedzīvojās fiziskās dvēseles veselības ciešanās. 1905. gada 21. oktobra LCDSP Liepājas komitejas prasība atkāpties nedemokrātiski ievēlētajai domei, tautas mītiņš Jūrmalas parkā 1906. gada sākumā ar no kazaku pātagām cietušajiem, demonstrantu apšaušana stacijas laukumā (11 upuri) un visbeidzot matrožu sacelšanās Karostā...


Cinks bija precējis ar 1859. gadā Muromā dzimušo Džozefīni Justīni Izabellu fon Tīdebotu (Jozefine Justine Izabella fon Tiedeboht), kas Liepājā bija vācu teātra administratore, sufliere, atbildēja par repertuāra izvēli, tulkoja angļu klasiķu lugas un nelielu brīdi pārzināja "Muses" biedrības bibliotēku. Viņiem bija meita Trīna, precēta Henzele (Henzel).


Cinki īrēja piecu istabu dzīvokli Tiesu ielā 4. kara inženiera A. Židkova namā un bija draudzīgās un ģimeniskās attiecībās.


1914. gadā Cinki pameta Liepāju un pārcēlās uz dzīvi Rīgas Jūrmalā. Vēlētais amats Liepājas domē bija postoši iedragājis Hermaņa Cinka garīgo veselību, un tam nācās gara kaites ārstēt Aleksandra augstumos*.


Džozefīne izbrauca uz Vāciju no Jūrmalas, Strēlnieku prospekta 25, jau bez vīra, bijušā Liepājas pilsētas galvas.

 
* Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra nosaukums.