Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 4 Frīdas, 1 Frīdis, bet neviena Mundra.

Dzimšanas dienā sveicam keramiķi un skolotāju Vinetu Trumpenieci.

Pastāstiet pāris vārdos par sevi. Kāda ir jūsu ikdienas nodarbošanās?
Esmu skolotāja, mācu veidošanu Liepājas Bērnu mākslas skolā un keramikas materiāltehnoloģiju mākslas vidusskolas 2.kursa koka un metāla izstrādājumu dizaina izglītības programmas audzēkņiem.

Kādēļ par savu jomu izvēlējāties keramiku?
Neizvēlējos apzināti, bet laikam jau intuitīvi – man der šis senais amats, un tas, kā no zemes ņemts māls, rokām veidots, iegūst tik bezgalīgi daudz iespējamas formas un pēc tam uguns to iemūžina. Šajā procesā ir kaut kas maģisks.

Kur jūs rodat iedvesmu?
Tā atnāk dažādi. Ceļojumos, dabā, pētot citu amata meistaru darinājumus. Trauku formu nosaka funkcija, bet katrā darinājumā ir jāieliek kaut kas savs un īpašs.

Kas Jums sniedz vislielāko gandarījumu?
Vislielāko gandarījumu izjūtu, kad saņemu labus vārdus no saviem esošiem vai bijušiem skolniekiem. Un protams, arī tad, kad, izņemts no cepļa, mans darinājums mani pašu pārsteidz savā skaistumā, jo to nu nekad nevar droši zināt – kāds tieši tas rezultāts būs. Un man patīk dāvināt savus darbus cilvēkiem, kas tos māk patiesi novērtēt, lietot un godā turēt – arī tādu gandarījumu es pazīstu.

Kā vislabāk pavadīt brīvo laiku?
Jauku un sirsnīgu, savu cilvēku sabiedrībā – iekāpt upē uz pāris dienām vasarā, izbraukt ar slēpēm ziemā, noskatīties labu kino, teātri vai koncertu.

Kas Liepājā ir skaistākais?
Tā ir mana pilsēta, un es šeit jūtos piederīga.

Ko šovasar noteikti vajadzētu izdarīt un/vai apmeklēt?
Izbaudīt papilnam visus vasaras labumus – saēsties zemenes, noķert sauli, riteņot, piedzīvot daudzus brīnišķīgus saulrietus vienā no desmit pasaulē labākajām – mūsu pašu Kurzemes pludmalē!

Ja jums būtu iespēja kaut ko uzreiz mainīt pilsētā, kas tas būtu?
Tad nu es atļaušos pasapņot – beidzot atjaunot seno koka apbūvi, novākt dzintara pulksteni un neveiksmīgo estrādi Promenādē, tāpat tautā saukto „stikla būri", kas piesmējis Graudu un Kūrmājas krustojumu...

Bet svarīgākais, manuprāt, būtu – lai cilvēkiem, kas šeit dzīvo, nevajadzētu meklēt labāku dzīvi citur!

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Lai mums visa kā pietiek! Vislabākais, kas cilvēku padara harmonisku, ir tāds nieka vārds "pietiek"... Nē, tas neizriet no teiciena "man viss līdz kaklam" un ne arī no vārda "pieticīgs".
Pietiek – tā ir burvīga sajūta, kad viss sakrīt, vēlmes un mērķi ir nostājušies līdzsvarā ar visu to, kas ir.
Man pietiek labu un sliktu izjūtu, man pietiek naudas, man pietiek bērnu, man pietiek maiguma un arī skarbuma, un es pats sev varu godīgi pateikt... pietiek.
Tā kļūst par tādu neredzamu līniju apkārt, un nav ne domu, ne vēlēšanās to pārkāpt... ar laiku to, protams, var koriģēt, pārzīmēt un pamainīt, bet, galvenais, lai nekur nepazūd... Pietiek.

(G. Bojārs. "Zīda čūska")