Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, Liepājā šodien vārda dienu svin 1 Dzinta, 11 Zintas un 24 Filipi. Dzimšanas dienā sveicam pasniedzēju Uldi Drišļuku.

Vai esat dzimis liepājnieks?
Par īstenu liepājnieku sevi saukt laikam nedrīkstētu, savus bērnības un pusaudža gadus esmu pavadījis deviņu pakalnu pilsētā – Talsos. Tur esmu dzimis un uzaudzis un uz Liepāju atbraucu studēt. Laikam ritot Liepāja man ir dāvājusi brīnišķīgas iespējas, kuras esmu izmantojis – atradis savām interesēm un spējām piemērotu darbu, mīļu, skaistu un gudru otro pusīti un kopā ar viņu šobrīd audzinām savu atvasi.

Kādas ir kārtīga liepājnieka pazīmes?
Varu izvērtēt, kā es sākotnēji atskārtu liepājnieku. Pirmais priekšstats bija ledains, skarbs un pat lepns, taču ātri apjautu, ka tas ir tikai aizsegs, lai pasargātu sevi no svešiniekiem – neliepājniekiem. Liepājnieka uzticība ir jāiemanto, tad atklāsies, ka zem šī aizsega slēpjas patiesi draudzīgs, dvēselisks un atklāts cilvēks. Pašos liepājniekos ir kaut kas īpašs, ja viņi par kādu lietu iedegas, tad tas var būt lipīgi pārējiem un darbojas kā spēks, dzinulis, kas aizrauj sev līdzi. Protams, ir skaidrs, lai kļūtu par īstenu liepājnieku šeit ir jānodzīvo paaudzēs!

Ar ko ikdienā nodarbojaties?
Mans ikdienas darbs pārsvarā aizrit Liepājas Universitātē, arī Mākslas vidusskolā, pa retam dažādās citās izglītības iestādes Latvijā. Paralēli lekciju darbam studēju doktorantūrā Latvijas Universitātē. Teorētiskās studijas jau esmu pabeidzi, tagad jāpiespiež pašam sevi vairāk laika veltīt disertācijai. Savukārt pēc darba cēliena nāk vakara cēliens, kuru es pavadu savās mājās – esmu tētis savam 3 gadus vecajam dēlam Kristianam un vīrs sievai. Mājas ir mans templis, šeit es varu atgūt pats sevi, te apkārt ir mani tuvie cilvēki. Man ir pati labākā ģimene – jo tā ir mana ģimene. Mājas un ģimene – tā man tik tiešām vienmēr ir bijusi svēta vieta. Un tā arī ir, ka man citu cilvēku pieredze un dzīvesstāsti tā īsti un patiesi nekad nav motivējuši. Manis paša dzīve, pieredze, arī pieļautās kļūdas ir tās, kas mani pamudina dzīvot pašam savu dzīvi!

Vai bērnībā zinājāt, par ko vēlaties kļūt?
Gribēju būt kosmonauts, man ļoti interesēja, kā izskatās kosmosā. Es vēl neesmu zaudējis cerības kādreiz tur uzlidot. Ričards Brensons ir atklājis pasaulē pirmo komerciālo kosmosa lidostu – iespējas pastāv!

Kas aizrauj un iedvesmo?
Man ir daudz lietu, kas mani var iedvesmot. Protams, ir tradicionālās lietas, kas mani neatstāj vienaldzīgu – ceļošana pa pasauli, agrs rīta kross, jūra un tamlīdzīgi.
Bet tad ir arī tādas, kas varbūt kādam var šķist pavisam ikdienišķa lieta, bet mani tās spēj iedvesmot. Ir tikai jāprot skaistās lietas savienot ar laiku un emocijām un rezultātā var gūt iedvesmu!

Ik mēnesi cenšos papildināt savu mājas bibliotēku ar jaunām grāmatām. Liela daļa bibliotēkas mājās sastāv no populārzinātniskās literatūras un, protams, no man profesionāli interesējošām tēmām – politikas, ekonomikas, mārketinga, menedžmenta, reklāmas. Pēdējā laikā cenšos iegādāties arī mākslas literatūru un tad ir mirkļi, kad uztaisu kafiju, atkarībā no noskaņojuma izvēlos sev tīkamu grāmatu un smeļos iedvesmu.

Kad Liepājā iekārtojos dzīvoklī, viena no pirmajām tehniskajām lietām, ko iegādājos bija augstas kvalitātes akustiskā sistēma, tādēļ lai varētu pilnīgi baudīt mūziku. Līdzīgi kā grāmatas, mūzikas žanrus es bieži izvēlos atkarībā no noskaņojuma, ja man vajag sakārtot domas es izvēlos džeza mūziku, klasiku un ir brīži, kad izvēlos klausīties arī poproku.

Jaukas ir tās brīvdienas, kuras varu pavadīt virtuvē, kopā ar ģimeni gatavojot maltīti. Man cieņā var būt dažādā veidā pagatavoti gaļas ēdieni. Šobrīd jau iedomājoties vien par jēra gaļas sautējumu, siekalas saskrien mutē. Ģimenē esam lieli jūras velšu cienītāji, un tam par iemeslu varētu būt arī mans tēvs – jūrnieks. Tagad, kad man pašam ir sava ģimene, cenšamies turpināt tradīciju reizi nedēļā pagatavot kaut ko no jūras veltēm. Atliek to visu servēt ar labu vīnu, alu, uzkodām un izbaudīt!
 
Kur ir iemīļotākā vieta Liepājā?
Liepājā ir daudz skaistu, mīļu vietu, bet tāda, kur atkal un atkal gribas atgriezties – jūra.

Kā redzat sevi pēc pieciem, desmit gadiem?
Man gribas domāt, ka pēc pieciem un arī pēc desmit gadiem es savā attīstībā virzīšos uz augšu un, ziniet, man patīk tā sajūta, ka tu tiecies pēc izcilības. Pats par sevi saprotams, ka līdz ar to ir sagaidāmas arī dažādas grūtības, iespējas pieļaut kļūdas, bet mans princips ir nekad to nožēlot. Uzskatu, ka dzīvē nevar pastāvēt tikai viena virziena kustība – eksponenciāla attīstība. Un reizēm ir labi kļūdīties. Svarīgi ir kļūdas izvērtēt un mācīties no tām. Kļūdas neļauj tev ieslīgt pašapmierinātībā un dod jaunu iespēju, jaunam atspērienam.

Ko jums nozīmē pavasaris?
Pavasaris man ir viens fantastisks gadalaiks! Tajā ir apvienots viss – pārsteigums un vilšanās, gausums un dinamiskums. Ir interesanti pavērot, kā pavasarī mainās daba un laika apstākļi, aukstās dienas mijas ar siltajām. Tad ir brīži, kad šķiet, ka nekas nenotiek un te pēkšņi – pienāk brīdis, kad pāris nedēļās viss jau ir zaļš un ziedošs, un sinoptiķi mums pavēsta, ka ir iestājusies vasara.

Jūsu novēlējums visiem, kas šodien svin svētkus!
Ikvienam no mums gribas dzīvot pozitīvu cilvēku sabiedrībā. Un te nu mēs paši grēkojam un pārāk bieži saskatām kāda cita vainu paša problēmās, tad gaidām uz kādu, sakot : „Drīz atjās princis baltā zirgā un izglābs mūs!” Patiesībā tā ir mūsu negribēšana cīnīties! Mans novēlējums ir ikvienam – vairāk pašpārliecinātības! Būt gatavam uzņemties atbildību! Noticēt, rīkoties un pierādīt sev!