Liepājniece Maija Korņējeva, pirmsskolas izglītības iestādes „Dzintariņš” vadītāja, pirmajā Latvijas vecmāmiņu konkursā izcīna trešo vietu un saņem vairākas citas balvas.

Maija, tāpat kā viņas māsa dziedātāja Rita Trence, beigusi Liepājas mūzikas vidusskolu, un, lai gan nav izvēlējusies muzikālu karjeru, arī viņai ļoti patīk dziedāt. Pirms kāda laika pat nolēmusi pieteikties korī, un piezvanījusi vienai Liepājas diriģentei. Sev par lielu pārsteigumu uzzinājusi, ka ir „par vecu”!

„Tas aizskāra, būtu vismaz mani noklausījusies un tad izsvilpusi”, pukojas Maija. Tieši šis gadījums zināmā mērā pamudinājis pieteikties vecmāmiņu konkursam – lai celtu pašapziņu.

„Aicinājumu pieteikties konkursam ieraudzīju nejauši un tad, kad termiņš jau bijis garām. Tomēr aizsūtīju CV un fotogrāfijas. Neilgi pirms Ziemassvētkiem saņēmu ziņu, ka atlasi esmu izturējusi.”

Maija bija viena no 22 kandidātēm, kas iekļuva fināla četrpadsmitniekā.

Katru sestdienu – uz Rīgu
„Pirmā tikšanās klātienē un iepazīšanās visām konkursa finālistēm notika 12.maijā viesnīcā „Gutenbergs”, izlozējām numuriņus un prezentējām sevi. Izrādījās, ka esmu vienīgā, kas pati pieteikusies un vienīgā no tādas tālienes. Pārējās finālistes bija no Rīgas vai ne tik tālām vietām – Ķeguma, Siguldas, Limbažiem, Tukuma.”

Maija atzīst, ka „meitenēm no provinces” klājies grūti – katru sestdienu izbraukāt uz Rīgu, kur nodarbības sākās jau desmitos no rīta, nemaz nav bijis vienkārši. „Labi, ka mani atbalstīja māsa un māsasvīrs – reizēm paliku pie viņiem Rīgā, jo mums diena beidzās deviņos vakarā.”

Vecmāmiņas mācījušās skaisti staigāt, pareizi lietot dekoratīvo kosmētiku, apmeklējušas fitnesa nodarbības, klausījušās gudras un interesantas lekcijas, ciemojušās ekskluzīvās kosmētikas firmā „Elier”, lielisku dienu aizvadījušas Saulkrastos pie dziesmu svētku horeogrāfes Elgas Drulles.

 „Man pietrūks šīs sestdienas,” atzīst Maija.

Nācies veikt arī mājasdarbus – uzrakstīt eseju par dzīves jēgu un izveidot dzimtas koku. „Biju sākusi to darīt jau sen, zināju senčus līdz ceturtajai paaudzei, bet konkurss pamudināja pameklēt vēl, un man arī izdevās papildināt dzimtas koku ar jauniem ierakstiem.”

Kā emocionālāko Maija atceras dienu, kad lasījušas esejas. „Raudājām visas, jo dzīve īpaši nav lutinājusi nevienu.”

Vecmāmiņas misija
Darbs pie dzimtas koka Maijai licis atcerēties, ka „to man iemācīja vecmāmiņa, to, un arī to”.

„Būtībā tāda jau ir vecmāmiņas misija – mācīt mazbērnus,” uzskata Maija, kas daudz laika veltījusi arī savas mazmeitas, dēla meitiņas Rebekas audzināšanai.

„Ja tas būtu vecmāmiņu skaistumkonkurss, kāds notiek Brazīlijā, noteikti nepiedalītos,” atzīst Maija. „Taču šī konkursa jēga ir pavisam cita – godināt vecvecākus, un tur, kur tā notiek, kur ir spēcīgas ģimenes un dzimtas tradīcijas, nav bērnu – bāreņu.”

To, cik liela nozīme mūsdienās ir vecvecākiem, un tieši vecmāmiņai, Maija sapratusi arī darbojoties pašvaldības Bērnu tiesību aizsardzības komisijā.

Par vecvecāku lomu aizdomāties likusi arī tikšanās ar Stellu Vilemu, 2011.gada pasaules vecmāmiņu konkursa dalībnieci, kas uz Latviju atveda uzvarētājas kroni. Stella rosinājusi Saeimu ieviests vecvecāku dienu, bet saņēmusi atbildi, ka „mums taču jau ir veco ļaužu diena”!

„Bet kura no mums ir veca?!” – Maija ir sašutusi. „Jā, es protu adīt, šūt, tamborēt, un lepojos, ka esmu ome, bet veca nejūtos. Varbūt par tādu mani varēs saukt, kad man būs pāri astoņdesmit.”
Maija ir pārliecināta, ka veca nejūtas neviena no konkursa finālistēm, kuru gadi ir robežās no 39 līdz 74.

Tāpēc konkursa dalībnieces stingri nolēmušas cīnīties par vecmāmiņu tiesībām un arī vākt parakstus par to, ka Latvijā ir vajadzīga īpaša diena, kurā godināt vecvecākus. Vecmāmiņas paredzējušas arī iesaistīties labdarībā un apmeklēt pansionātus un internātskolas.

Tituli un balvas
„Piesakoties konkursam, apzinājos, ka ļoti riskēju, jo zinu, ko nozīmē atgriezties mājās bez balvas,” saka Maija. Taču ar savu startu konkursā ir pat ļoti apmierināta. „Uzskatu, ka man ir pirmā vieta, jo, pirmkārt, guvu uzvaru pati pār sevi, pārējais ir otršķirīgs.”

Tomēr ir arī „otršķirīgais”, ar ko noteikti var lepoties. No piecām nominācijām, ko piešķīra konkursa rīkotājas – SIA „Emergo” – Maijai tika tituls „Šarmantākā vecmāmiņa 2012”. Viņa ir arī „Trešās vecmāmiņas” titula ieguvēja. Savu simpātiju balvu Maijai piešķīra modes mākslinieks Aleksandrs Pavlovs, kas balvā dāvāja iespēju uzšūt viņa dizainētu tērpu. Maija kļuva arī par firmas „Elier” simpātiju, un balvā saņēma ekskluzīvas kosmētikas komplektu. Savu simpātiju balvu un dāvanu karti par iespaidīgu summu tieši Maijai dāvāja Liepājas firma „V.O.V.A.” Savukārt „Rimi” šefpavārs Normunds Maijas recepti un gatavotos salātus atzina par visveselīgākajiem. „Tie bija pirmie, kas pazuda no šķīvja,” smejas autore.

Diētai – nē, gavēnim – jā
Maija ir pārliecināta diētu pretiniece, toties ievēro gavēni, un astoņas nedēļas pirms Lieldienām un četras nedēļas pirms Ziemassvētkiem neēd gaļu, olas un saldumus (toties dzer kafiju un neatsakās no glāzes sarkanvīna).

Dienu viņa vienmēr sāk ar glāzi silta ūdens, jo tas palīdzot attīrīt organismu no vakardienas sārņiem, uzturā lieto daudz dārzeņu, bet cūkgaļas vietā izvēlas vistu vai zivi. Maijas mīļākais „ēdiens” ir torte „Cielaviņa”, un pēc tam, kad ar godalgām atgriezusies no konkursa, sevi palutinājusi ar lielu kūkas gabalu un šampanieša glāzi.

Turēties formā Maijai palīdz ne tikai ēšanas paradumi, bet arī ikdienas darbs ar bērniem, galvenokārt kopā dziedāšana un dejošana. Maija lepojas, ka lielajam Liepājas sadancošanas koncertam sagatavojusi četras sava bērnudārza grupiņas, arī trīsgadīgos mazuļus. Pati dziedot un dejojot no septiņu gadu vecuma, un cer to darīt arī turpmāk.

Ar portāla starpniecību Maija saka lielu paldies visiem, kas viņu konkursa laikā morāli atbalstīja un visiem, kas līdz ar viņu priecājās par izcīnīto uzvaru, jo „neskatoties uz trešo vietu, jūtos kā uzvarētāja!”

Maijas Korņējevas salātu recepte
Sastāvdaļas: 4 apelsīni, 6 rīvēti burkāni, grauzdēti zemesrieksti, rozīnes
Visas sastāvdaļas sajauc, ļauj 1 – 2 stundas nogatavoties. Maija iesaka riekstus pievienot pēdējos – lai nav pārāk izmirkuši. Un vēl – riekstus grauzdēt brūnus, bet nesadedzināt!