Par daudzdzīvokļu māju siltuma parādiem kopīgi atbild visi dzīvokļu īpašnieki, uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Ekonomikas ministrija iesaka to dzīvokļu īpašniekiem, kuriem kaimiņu nemaksāšanas dēļ patlaban nākas dzīvot bez siltuma, mājas parāda segšanai izmantot uzkrājumus vai, ja tādu nav, savākt naudu šim mērķim, raksta LETA.

PTAC pārstāve Ilze Žunde aģentūrai LETA sacīja, ka apkure ir specifisks sabiedriskais pakalpojums, tad PTAC uzraudzībā esošie normatīvie akti nav piemērojami, un PTAC arī nav tiesīgs izšķirt strīdu par šādas ieceres likumību.

Pirms dažiem gadiem gan PTAC pauda viedokli, ka patērētājs, kurš ir kā trešā persona siltuma piegādes uzņēmuma un namu apsaimniekotāja slēgtajos līgumos par siltuma piegādi un kurš ir kārtojis savas saistības, nav atbildīgs par citu patērētāju nenokārtotajām saistībām. Līdz ar to personām, kas maksājumus veikušas, konkrētais pakalpojums ir jāsaņem, iepriekš uzsvēra PTAC

PTAC pārstāve Žunde aģentūrai LETA atzīmēja, ka šobrīd tehniskas specifikas dēļ nav iespējams piegādāt siltumenerģiju katram patērētājam atsevišķi, tādēļ cieš arī tie, kas maksā.

PTAC uzskata, ka apkures sistēma un uzskaite būtu jānodrošina katram patērētājam atsevišķi, tomēr tas īstermiņa nav nodrošināms.

PTAC pārstāve arī uzsvēra, ka likums "Par dzīvokļa īpašumu" noteic, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, tādējādi dzīvokļu īpašnieki piedalās mājas apsaimniekošanā un kopīgi atbild par apsaimniekošanu, tostarp par izveidojušajiem parādiem.

No likuma izriet, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce var lemt par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma veidā.

Apsaimniekotājam savukārt ir jāpilda līgumi, kas noslēgti ar pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā līgumi, kas noslēgti ar siltuma piegādātāju, tādējādi arī jāveic maksājumi par piegādāto siltumu.

Apsaimniekotājs ir tiesīgs vērsties tiesā pret tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas maksājumus veic nelaikā vai neveic nemaz, vai kā citādi risināt situāciju un mēģināt panākt, lai maksājumi par pakalpojumiem tiktu veikti un parādi neveidotos, skaidroja Žunde.

Ņemot vērā minēto, pastāv iespēja šādās situācijās sasaukt dzīvojamās mājas īpašnieku kopsapulci un saskaņā ar likumu lemt, kādā veidā tiks risināts šis jautājums par parāda dzēšanu, rezumēja PTAC pārstāve.

LETA jau ziņoja, ka EM Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders biznesa portālam "Nozare.lv" pauda viedokli, ka naudu varēs atgūt, kad tā tiks piedzīta no parādniekiem vai arī attiecīgā apmērā varēs samazināt pārvaldīšanas maksu.

"Nozare.lv" lūdza EM sniegt padomu par kādu konkrētu situāciju, kas varētu noderēt arī citiem līdzīgos apstākļos nonākušiem iedzīvotājiem. Kādas mājas Rīgā, Visvalža ielā, iemītnieks Uģis "Nozare.lv" stāstīja, ka viņa mājai ar aptuveni 60 dzīvokļiem ir apmēram 4000 latu parāds par siltumu, kā dēļ AS "Rīgas siltums" nepieslēdz apkuri. Apsaimniekotājs apzinīgajiem maksātājiem piedāvājot pašiem vērsties tiesā pret nemaksātājiem vai arī savākt naudu parāda segšanai.

Uģis pauda neizpratni, kāpēc nelielas daļas parādnieku dēļ jācieš lielam skaitam iedzīvotāju.

Auders savukārt pavēstīja, ka šo jomu regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, saskaņā ar kuru mājas pārvaldīšana, tajā skaitā apkures nodrošināšana, ir dzīvokļu īpašnieku pienākums. Tas savukārt nozīmē, ka viņiem pašiem jārūpējas, lai viņiem būtu apkure.

Praksē parasti dzīvokļu īpašnieki izvēloties maksāt pārvaldniekam, lai ir kāds, kas noslēdz līgumu ar "Rīgas siltumu", tiesājas ar parādniekiem utt. Pēc Audera teiktā, pārvaldnieks ir tikai dzīvokļu īpašnieku ērtības labad, un nav tā, ka viņam jābūt obligāti.

Komentējot Uģa teikto, ka apsaimniekotājs mudina pašus maksājošos dzīvokļu īpašniekus vērsties tiesā pret nemaksātājiem, Auders teica, ka tā var būt, ja pārvaldniekam noslēgtajā līgumā nav paredzētas tiesības vērsties pret nemaksātājiem vai arī tam nav paredzēti līdzekļi. Viņš norādīja, ka iedzīvotājiem no saviem līdzekļiem caur pārvaldīšanas maksu jāmaksā pārvaldniekam, lai viņš vēršas pret nemaksātājiem.

"Pārvaldniekam ir tikai tie līdzekļi, kurus viņam maksā dzīvokļa īpašnieki," piebilda EM pārstāvis.

Uz jautājumu, ko godprātīgajiem iedzīvotājiem darīt tagad, kad jāsākas apkures sezonai, Auders ieteica novirzīt parādu segšanai uzkrājumus, kas domāti mājas remontiem. "Citādi māja aizies postā, un vairs nebūs, ko remontēt," teica EM pārstāvis. Ja nav uzkrājumu, iedzīvotāji varot savākt naudu un saņemt to atpakaļ, kad nauda tiks piedzīta tiesas ceļā.

Kā ziņots, EM plāno drīzumā iesniegt valdībai ziņojumu ar priekšlikumiem komunālo pakalpojumu parādu problēmas risināšanai.