Septembra domes sēdē izpilddirektora vietnieks īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens ziņoja par energopārvaldību Liepājas pašvaldībā un rīcību energokrīzes situācijā. Sniedzam nelielu ieskatu šajā ziņojumā.

Liepājas pašvaldības iestāžu ēkās energopārvaldība tika ieviesta reizē ar ēku atjaunošanu – laikā no 2011. gada līdz 2016. gadam. Tas tika darīts, lai samazinātu risku nesasniegt plānotos rezultātus, lai netiktu piemērotas finanšu korekcijas. Tika rēķināts līdzi, kāda būtu finanšu ietekme, ja pašvaldības ēkās netiktu veikti atjaunošanas darbi un ieviesta energopārvaldība. Rezultāts 50 ēkās ir 0,5 miljoni eiro gadā, kas pašvaldībai nav katru gadu jāpārmaksā enerģijas piegādātājiem, un ir izmantojami attīstības mērķiem.

Pieaugot enerģijas cenām, proporcionāli pieaug arī ietaupījums.

Vēlāk energopārvaldības sistēma tika modernizēta un ietaupījums tiek vērtēts pret iepriekšējo attiecināmo periodu, neņemot vērā datus pirms ēku renovācija.

2014.gadā tika pabeigta Liepājas ielu apgaismojuma nomaiņas programma, kas ietvēra arī apgaismes stabu, vadu un trotuāru remontu. Pirms tam pilsētā bija 5101 gaismeklis ar kopējo jaudu 1,4MW, pēc projekta īstenošanas pilsētā bija uzstādīti 7539 gaismekļi ar kopējo jaudu 1,2 MW, tam laikam modernu vadības sistēmu un iespēju veikt dimmēšanu, atbilstoši ielu klasēm.

Tika panākts projektā plānotais elektroenerģijas patēriņa samazinājums vairāk nekā 20%.

Pašvaldības iestādēs ar 2018. gada decembra lēmumu ir spēkā starptautiski atzīta energopārvaldības sistēma ISO 50001:2018. Sistēmas ieviešanas, sertificēšanas un uzturēšanas izmaksas ir nelielas, salīdzinājumā ar risku uzraudzību, un nodrošina labāko risinājumu pielietošanu maksimālas efektivitātes nodrošināšanai. Energopārvaldības sistēmas ietvaros ir izveidota uzraudzības un iekšējo auditoru struktūra. 2022.gadā energopārvaldības sistēma aptver 66 pašvaldības iestāžu ēkas un pilsētas ielu apgaismojumu.

Kādi energopārvaldības pasākumi plānoti turpmāk?

Elektroenerģija
Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un energoresursu cenu sadārdzinājumu, plānots piedalīties "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" programmā ar mērķi nomainīt pilsētas ielu apgaismojumu pret LED tehnoloģiju gaismekļiem. Programmā varēs pieteikties ar trīs projektu pieteikumiem, kas nepārsniedz 0,5 milj.eiro katrs, un jāņem vērā, ka tas būs projektu konkurss, kas negarantē rezultātu.

Pilsētas apgaismojuma nomaiņai (ap 7000 gaismekļi) pēc provizoriskiem aprēķiniem nepieciešami ap 2 miljoniem eiro.

Tāpēc plānots izsludināt divus iepirkumus – vienu par gaismekļu iegādi augstākminētās programmas ietvaros un otru – energoservisa kompānijas (ESKO) pakalpojuma cenas noteikšanai, lai, neatkarīgi no projektu konkursa rezultātiem, apgaismojuma nomaiņu varētu veikt visā pilsētā. Plānotais ietaupījums ap 300 000 eiro gadā pie elektroenerģijas cenas 200 EUR/MWh.

Iepirkumus plānots izsludināt šajā mēnesī.

Aprēķini liecina, ka, elektroenerģijas cenas strauja pieauguma apstākļos, ir iespējams realizēt gaismekļu nomaiņu arī pašvaldības iestāžu ēkās, kur darba stundu laiks gadā, salīdzinot ar ielu apgaismojumu, ir četras reizes mazāks. Kā pilotprojekts ir izvēlētas 33 Izglītības pārvaldes ēkas, kurās nav nomainīts apgaismojums. Šeit paredzēts izsludināt iepirkumu par energoservisa pakalpojumu (ESKO) un paredzētais ietaupījums būtu ap 81 000 eiro gadā. Iepirkumu plānots izsludināt septembrī. Pēc pilotprojekta realizācijas plānots pārnest pieredzi arī uz citām pašvaldības iestāžu ēkām, kurās līdz šim nav veikta apgaismojuma nomaiņa.

Lai projektus padarītu maksimāli efektīvus, paredzēts lūgt domei atļauju slēgt ESKO līgumus uz deviņiem gadiem, tādā veidā samazinot jau nākamos rēķinus par aptuveni 29%, un visus riskus par gaismekļu kalpošanu šajā periodā nodot ESKO kompānijas ziņā.

Aktuāls ir arī energokopienu jautājums. Saeima jūlijā ir akceptējusi grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā, kas regulē energokopienas. Energokopienas ir plaši pazīstamas citviet Eiropā, bet Latvijā līdz šim tām nav bijis speciāla regulējuma, un šis jēdziens ir samērā jauns. Piemēram,

pašvaldība varētu izveidot saules bateriju un/vai vēja ģeneratoru parku kādā nomaļā brīvā zemes gabalā,

kur iespējams izveidot pieslēgumu sadales tīklam. Saražoto elektroenerģiju varētu sadalīt starp pašvaldības ēkām, atkarībā no pieprasījuma.

Energokopienu varētu veidot arī kopā ar pašvaldības kapitālsabiedrībām, kopīgi investējot parku izveidē un tērējot saražoto enerģiju pēc nepieciešamības. Lai šādus projektus attīstītu, nepieciešami likumu grozījumus pavadošie Ministru kabineta noteikumi, ko administrē Ekonomikas ministrija. Liepājas pašvaldība Ekonomikas ministriju ir aicinājusi iesaistīties MK noteikumu tapšanā.

Siltumenerģija
Plānots regulāri sasaukt pašvaldības iestāžu ēku energopārvaldniekus uz operatīvajām sapulcēm, lai pārspriestu maksimālas enerģijas taupīšanas nianses, tajā pašā laikā ievērojot optimāla telpu mikroklimata nodrošināšanu darba un ārpus darba režīmos.

Ar domes lēmumu SIA "Liepājas enerģija" piešķirtas apbūves tiesības Slimnīcas ielā 2, Liepājā, kur uzsākta jaunas 4 MW ar šķeldu darbināmas katlu mājas izbūve. Projekta realizācija paredzēta līdz 2023.gada rudens apkures sezonai un ļaus pieslēgt SIA "Liepājas reģionālā slimnīca" pie centralizētās siltumapgādes sistēmas, kā arī apturēt mikrorajonā darbojošos gāze katlu māju.

SIA "Liepājas enerģija" 5.maijā izsludināja cenu aptauju šķeldas piegādei un ir noslēgusi līgumus ar 11 piegādātājiem uz vienu gadu. Aprīlī noslēdzās dabasgāzes iepirkums, kā rezultātā ir noslēgts līgums, izvēloties TTF biržas cenai piesaistītu dabasgāzes cenu, gāzes izcelsme – ne no Krievijas.

Šķeldas īpatsvars SIA "Liepājas enerģija" kurināmā bilancē uz 1.jūliju bija 84%,

kas ir par 12% punktiem vairāk nekā iepriekšējā gada šādā periodā.

Plānoti arī dažādi iedzīvotāju informēšanas pasākumi. Piemēram, namu pārziņu informēšana par "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā" paredzēto atbalstu mājsaimniecībām, kā arī iedzīvotāju informēšana uz ikmēneša rēķiniem gan papīra formātā, gan elektroniskajā vidē.

Par energoresursu taupīšanas iespējām var lasīt pašvaldības mājaslapā.

Šādu informācija būs publicēta arī izdevumā "Katram Liepājniekam".