Latvijā ieviestais princips "nauda seko skolēnam" kavē profesionālās izglītības attīstību, jo vidusskolas ir ieinteresētas saglabāt pēc iespējas vairāk skolēnu.

To intervijā "Rietumu Radio" sacīja Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts, raksta LETA.

"Latvija nekad nesasniegs plānošanas dokumentos ierakstīto mērķi, lai profesionālo izglītību pēc pamatskolas beigšanas izvēlētos puse no jauniešiem, kamēr paliks sistēma "nauda seko skolēnam"," sacīja Ruperts, piebilstot, ka šī sistēma jauniešiem rada problēmas arī karjeras izvēlē.

Ir problēmas ar jautājumiem, kas saistīti ar karjeras izvēli. Tā dēļ, ka ir šī vēlme saglabāt pēc iespējas vairāk vidusskolnieku, par karjeras izvēli un veidošanas jautājumiem tādā izpratnē, kā tas ir visur Eiropā, strādā maz.

Viņš arī norāda, ka "nauda seko skolēnam" īstenojas tikai vispārējā izglītībā un no skolnieku skaita vidusskolā atkarīgs skolas budžets – skolotāju algas, noslodze un citi izdevumi.

Mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu darba samaksai tiek aprēķinātas un piešķirtas atbilstoši bērnu un skolēnu skaitam izglītības pakāpē – 1.–4.klase, 4.–9.klase, 10.–12.klase, īstenotajai izglītības programmai un atsevišķās pašvaldībās, arī ņemot vērā skolēnu skaitu uz vienu kvadrātmetru (blīvumu).

Aprēķinos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izmanto Valsts izglītības informācijas sistēmas datus, kur skolas saskaņā ar normatīvajiem aktiem informāciju par kārtējo mācību gadu (skolēnu skaitu 1.septembrī) iesniedz līdz 5.septembrim. Pamatojoties uz mācību gada sākumā iesniegto informāciju par skolēnu skaitu, tiek aprēķinātas un piešķirtas mērķdotācijas pašvaldībām.

IZM jau iepriekš ir atzinusi, ka principu "nauda seko skolēnam" ir nepieciešams pilnveidot. Tādēļ IZM jau ir sākusi darbu pie jaunā finansēšanas modeļa izstrādes. Darba grupa, kurā tiek iesaistīti strādāt Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, arodbiedrības "Latvijas Izglītības vadītāju asociācija", Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pedagogu domes, Izglītības attīstības centra, Profesionālās izglītības biedrības pārstāvji, plāno līdz 2014.gada augustam izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli, lai 2014.gada oktobrī varētu sākt tā aprobāciju un ar 2015.gada 1.septembri pāriet uz jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kas būs aprēķina metodikā caurskatāmāks.