Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, atsaucoties uz irliepaja.lv publikāciju, skaidro, kāpēc nevar mainīt ne Rasmai Antēnai, ne arī citiem represētajiem noteikto represiju periodu.

11.janvārī portāla publikācijā “Liepājniece Rasma Antēna, kuru vēlreiz represēja” stāstījām par 90 gadus vecās liepājnieces neatlaidīgajiem pūliņiem atgūt viņai ar likumu atņemtos vairāk nekā 30 represiju gadus.

Esam saņēmuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP)komentāru par šo publikāciju un skaidrojumu, kāpēc tomēr nav iespējams mainīt Rasmai Antēnai, kā arī citiem represētajiem noteikto represiju periodu.

Sarunā PMLP pārstāve portālam arī atzina, ka pat tiesa neko šajā lietā Antēnai nepalīdzētu – ir bijuši vairāki precedenti, kad represētie mēģinājuši par savām tiesībām cīnīties tiesā, taču spriedumi allaž bijuši viņiem nelabvēlīgi.

PMLP vēstulē teikts:

“Antenas kundzei politiski represētās personas statusu piešķīra 1997.gadā ar Liepājas pilsētas domes lēmumu, Pārvalde nevienu brīdi nav apšaubījusi šī statusa piešķiršanas pamatotību Antenas kundzei un nav cēlusi pret viņu nekādas pretenzijas.

Pārvaldē tiešām tika saņemts Antenas kundzes iesniegums, kurā viņa lūdza sniegt skaidrojumu, kāpēc viņas represētās personas statuss samazināts. Ievērojot to, ka Pārvalde tikai no 2011.gada 1.jūlija piešķir minēto statusu, kundzei tika sniegta atbilde, ka Pārvalde nevar sniegt paskaidrojumu par politiski represētās personas statusa piešķiršanu viņai. Pārvalde nav samazinājusi vai kādi citādi ietekmējusi Antenas kundzes politiski represētās personas statusu.

Runājot par LR Totalitāro režīmu noziegumu Izvērtēšanas komisijas vēstuli, kurā norādīts, ka Antenas kundzes represēšanas laiks attiecināms līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai, t.i. 1990.gada 4.maijam, Pārvalde norāda, ka likuma redakcijā, kas bija spēkā, kad Antenas kundzei tika piešķirts politiski represētās personas statuss, bija noteikts, ka statusu piešķir rajona padome un republikas pilsētas dome, līdz ar to Totalitāro režīmu noziegumu Izvērtēšanas komisijas vēstulei varēja būt tikai ieteikuma raksturs, jo viņi nebija tiesiski lemt jautājumu par statusa piešķiršanu. Kā arī jānorāda, ka vēstule ir izdota jau pēc tam, kad statuss tika piešķirts. Jānorāda arī, ka nevaram sniegt viedokli, kāpēc minētā iestāde izsniedza kundzei šāda satura izziņu un ar šādu konstatējumu, jo atbilstoši 1995.gada 27.aprīļa likuma "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, kas ir spēkā līdz šim brīdim, lai personai piešķirtu statusu, izšķirošs ir tieši fakts, ka persona bija administratīvi izsūtīta un tas ir apliecināts ar attiecīgu Iekšlietu ministrijas izdotu izziņu par personas atzīšanu par nepamatoti izsūtītu. Tātad – pašai izsūtītajai personai, attiecībā uz viņas politiski represētās personas statusa esamību, nav nozīmes, cik ilgi viņa atradās izsūtījumā (nozīme ir saistībā ar kompensācijas sertifikātiem vai vecuma pensijas aprēķināšanu, bet tā ir sociālā joma, Pārvalde piešķir tikai statusu).

Savukārt attiecībā uz personas bērniem, kuri bija dzimuši vecāku izsūtījuma vai nometinājuma vietās, lai viņiem piešķirtu statusu, atbilstoši likuma nosacījumiem (likuma 2.panta pirmās daļas 3.punkts) ir būtisks vecāku specnometinājuma laiks, respektīvi – noņemšanas no speckomandantūras brīdis, jo bērnus atzīst par politiski represētām personām, tikai tad, ja viņi ir dzimuši vecāku izsūtījuma vietās līdz brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties vēlāk, bet ne vēlāk, kā gadu pēc vecāku noņemšanas no speckomandantūras uzskaites. Tas nozīmē, ka, ja bērns, lai gan ir dzimis vecāku izsūtījuma vietā līdz brīdim, kad vecāki saņēma atļauju atgriezties Latvijā, bet dzimis vairāk nekā gadu pēc vecāku noņemšanas no speckomandantūras uzskaites, netiek atzīts par politiski represētu personu.

Tāda ir arī Augstākās tiesas Senāta prakse, spriedumos ir atzīts, ka jā, bija situācijas, kad noņēma no speckomandantūras uzskaites, taču Latvijā atgriezties neļāva, nosakot ierobežojumus dzīvesvietas izvēlē, tomēr tas nav pamats, lai izsūtīto bērnus, konstatējot šādus apstākļus, atzītu par politiski represētām personām.”