Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem Liepājā vārda dienu svin 105 Samantas, 101 Jolanta un 30 Alvji.

Vārda dienā sveicam bērnudārza "Margrietiņa" skolotāju Jolantu Sarmu.

Pastāstiet nedaudz par sevi!
Esmu liepājniece, kurai patīk viss skaistais, patīk, ka Liepāja ir sakopta gan vasarā ar puķu dobēm, gan ziemā ar dažādiem rotājumiem, svētku egli un adventes vainagu. Rotāta tā tiek arī citos svētkos. Esmu optimiste, kurai šķiet, ka viss reiz būs, un būs arvien labāk un labāk... Man ir liela, draudzīga, aktīva ģimene, kura pavelkas uz dažādām aktivitātēm – orientēšanās pa pilsētu, cenšamies apmeklēt koncertus, šovasar bijām uz "Pērkonu", un "Zaļā kora" koncertu, lielie bērni bija uz Robija Viljamsa koncertu, un tad vēl plašie sarīkojumi pilsētā – muzeju naktis, Līvas tirgus, festivāls pludmalē... Patīk visiem kopā kaut kur aizbraukt – kaut vai tikai līdz Bernātiem, Usmai vai Priekulei.

Kā nolēmāt strādāt bērnudārzā?
Dārziņā strādāju jau ilgu laiku. Neatceros, kā nolēmu, bet tagad zinu, ka neko citu negribu un nemāku – tur ir vislabāk.

Kas jums savā darbā patīk vislabāk?
Katra diena ir brīnumu un pārsteigumu pilna – vajag tikai prast to sadzirdēt, saredzēt. izjust un vienkārši ļauties tam, ko katra diena mums dāvā.

Kura ir jums tuvākā vieta pilsētā?
Katrā dzīves posmā tā ir cita – noteikti jūra, kad bērni bija mazi, tad jūrmalas parks, Rožu laukums. Dvēselei – teātris – nemainīga vērtība.

Kas pēdējā laikā ir patīkami pārsteidzis?
Lielais pārsteigums šovasar – dziesmu svētki, jā, tas bija kaut kas neaizmirstams, vienreizējs. Tie bija svētki! To novēlu ikkatram piedzīvot.

Kā atpūsties pēc smagas dienas?
Nu, nav jau tā darba diena tik smaga! Divus vakarus nedēļā kopā ar jaukiem cilvēkiem, kuri jau ir kā domubiedru grupa, dejojam (mēģinām) tautiskās dejas "Sidrabvilnī". Patīk rokdarbi - uztaisu kādu smukumlietiņu sev par prieku.

Kas nāk prātā, domājot par septembri?
Septembris – atkal jauns gads. Šogad manējiem ķipariem dārziņā pēdējais. Tas ir skumji. Ko darīt, tā tas ir: atnāk, izaug un aiziet – nu mēs jau pavadām uz skolu. Cik dīvaini – kad viņi ir dārziņā, grib uz skolu, kad aiziet, grib atpakaļ: nāk ciemos, stāsta par savu skolu, mācībām, draugiem. Jauki, ka pasaka, ka mēs – abas ar kolēģi – tomēr esam bijušas vislabākās, visforšākās, vismīļākās, tad ir gandarījums liels, kā pēc labi padarīta darba. Septembris ir jauks ar skolas bērniem – jo sevišķi patīk, ka visi sapucēti ar ziediem iet uz skolu, jo gandrīz jau katrā ģimenē septembris ir īpašs mēnesis, arī man pašai trīs skolnieki ies skolā. Krāsainas kļavu lapas – tas ir pirmais, kas nāk prātā septembrī.

Kā vislabāk pavadīt brīvdienas, kamēr vēl ir silts?
Vasara – tas ir atvaļinājums Šo pirmdien bija pirmā darba diena, līdz tam visas dienas bija brīvdienas. Dzimtā vieta man ir Bernāti, un tur arī tika pavadītas daļa no brīvdienām. Jūra – šovasar bieži peldējāmies. Mežs – tikai pastaigām, nepatīk ne sēņot, ne ogas meklēt, tās patiešām jāmeklē, jo to ir tik maz un mazas. Pilsētā, kad jauks vakars, tad kopā ar draudzeni izbraucam veloceliņa maršrutu.

Jūsu novēlējums šodienas gaviļniekiem!
Ja esi ko nolēmis – neskaties atpakaļ, ej un dari, jo pasaulē ir papilnam tādu lietu, kādas līdz šim nevarēji pat iedomāties!