Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu svin 62 Modri, 94 Matīsi un 18 Marisi. Dzimšanas dienā sveicam fotogrāfu Edgaru Poheviču.

Kā jūs sākāt savu fotogrāfa karjeru?
Tas sākums bija tāds, ka fotografēju savam priekam, līdz brīdim, kad Latvijā iestājās krīze. 2009. gadā es paliku bez darba un sāku nopietni pievērsties fotografēšanai. Pirms tam strādāju pilnīgi nesaistītā profesijā – biju nekustamo īpašumu projektu vadītājs. Tad sāku lēnām fotografēt citiem un, var teikt, ka tā lieta aizgāja.

Sanāk, ka krīze jums ir bijis pozitīvs pavērsiens visai dzīvei?
Jā, tā varētu teikt, jo darbs vienlaicīgi ir gan mans hobijs, gan atpūta – viss kopā. Es varu darīt to, kas man pašam vislabāk patīk!

Ko jums vislabāk patīk fotografēt un, ko visbiežāk sanāk?
Vislabāk man patīk fotografēt pasākumus. Tās ir gan kāzas, gan svētki, gan koncerti – lai tie ir kaut kādi notikumi, nevis statisks studiju darbs. Tas ir tas, kas man vislabāk patīk un teiksim, vasaras laikā, to es visvairāk daru, jo tad bieži ir kāzas un dažādi pasākumi. Foto sesijas tad ir salīdzinoši maz, savukārt, ziemā vairāk cilvēki izvēlas fotografēties studijā un pasākumu ir mazāk.

Tas nozīmē, ka jums vislabāk patīk dabīgums, lai cilvēks nepozētu?
Jā, man patīk cilvēku dabiskās emocijas, nevis, kad viņš studijā ir pielikts pie kāda fona, tiek spīdinātas gaismas. Tad cilvēki parasti samulst, ja kaut ko māk, mēģina parādīt kādas emocijas – tas ir daudz grūtāk. Bieži vien cilvēki nāk uz foto sesiju nesagatavojušies, bet, kad ir pasākums, tad viņi vienkārši dzīvo savu dzīvi un tu no malas vienkārši „ķer” to mirkli.

Vai jums atmiņā ir palikusi kāda spilgtākā foto sesija, pasākums?
To ir grūti pateikt, jo katrā pasākumā kaut kas ir. Teiksim, vasarā, kad notiek kāzas, katrs šis notikums, kad tu esi kopā ar jauno pāri, tu piedzīvo kaut ko kopā ar viņiem. Katrās kāzās, dzimšanas dienā – katrs pasākums atstāj manī kādas atmiņas, jo aiz katras bildes apakšā ir kāds notikums.

Vai ir kāds sapnis, ko jūs vēlētos fotografēt?
Jā, jā, sapņi ir! Pēdējā laikā tehnika ir attīstījusies un es esmu nedaudz sācis fotografēt dabu – vēlētos fotografēt tornado! Es zinu, ka kaut kad tas notiks!

Bet, ja runājam par plāniem, tad es vēlos strādāt par pasākumu fotogrāfu, ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Dzīvot var šeit, bet strādāt – visā pasaulē, kas ir liels fotogrāfa pluss. Tu vari aizbraukt, izdarīt savu darbu un braukt atpakaļ. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, tas ir ļoti vienkārši, visu var nosūtīt elektroniski vai pa pastu.

Kur rodat iedvesmu savām bildēm?
Parasti strādājot ar cilvēkiem ārpus telpām, es viņus nemēģinu kaut kā nostādīt, ļauju viņiem būt dabīgiem, lai gan ir grūti atbrīvoties, zinot, ka viņus fotogrāfē. Parādu, piemēram, vietu, kur viņam apsēsties (nostāties) un tālāk ļauju būt pašiem. Vienatnē tas ir grūtāk, nekā, piemēram, kopā ģimenē, bet man svarīgākais – lai cilvēki ir maksimāli dabīgāki un atmosfēra brīvāka.
Iedvesma lielā mērā ir atkarīga no cilvēka, kas tiek fotografēts. Ja, piemēram, cilvēks uz studiju ir atnācis ielas drēbēs, un viņam nekā cita nav līdz, viņš nav nekam gatavojies, tad, protams, labu rezultātu ir grūtāk sasniegt. Bet, ja pirms tam izrunā, sagatavojas, tad rezultāts būs interesantāks un labāks. Vairāk vai mazāk viss notiek procesā.

Vai jums pašam patīk fotografēties?
Tad, kad es sāku strādāt par fotogrāfu, tajā brīdī man tas laikam atslēdzās un es no tā nebaidos. Varu fotografēties, varu nefotografēties, varu arī filmēties, ja vajag. Varbūt sākumā bija grūtāk, bet tagad nē, jo pierasts. Ērtāk, protams, ir būt tam, kas fotografē, bet varu būt kameras abās pusēs.

Kā pavadīsiet savu dzimšanas dienu?
Tā kā mana dzimšanas diena iekrīt piektdienā, tad no sākuma tas būs darbs. Priekšā ir brīvas dienas – sestdiena, svētdiena – tajās dienās fotografēšu. Tā būs daba, kāda vide, precīzi tagad vēl nevaru pateikt, kas, bet rezultāts beigās būs aplūkojams!