Pēc  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šodien vārda dienu svin 2 Valfrīdi un 29 Kiras. Dzimšanas dienā sveicam Uldi Locenieku.

Viņš ir Nacionālo bruņoto spēku bigbenda vadītājs.

Pastāstiet, kas jums šobrīd ir visaktuālākais?
Šobrīd mēs, Nacionālo bruņoto spēku bigbends, gatavojam koncertprogrammu „Laime pilnībā” ar kuru dosimies koncertos pa Vidzemi. Jau šo ceturtdien notiks pirmais koncerts Limbažos, bet vēl viesosimies Rūjienā un Gulbenē.

Jums ir bijusi bagāta muzikālā karjera. Vai ir kāds posms, kuru uzskatāt par visradošāko, saviem „ziedu laikiem”?
Laiks, kad mācījos Latvijas Mūzikas akadēmijā, man ļoti patika, jo tas daudz ko lika pārdomāt un es bagātīgi no tā visa ieguvu. Augstākā izglītība tomēr dod savas priekšrocības! Labprāt atceros gadu, ko pavadīju Holandē, mācoties basklarnetes spēli. Šis gads deva vēl lielāku pārliecību, ka tas, ko es daru ir pareizā izvēle un man tas patīk!
Liela nozīme bija džeza mūzikas festivālam „Aile Jazz”. Izcili solisti, interesantas programmas un radošā komanda Jēkaba Ozoliņa vadībā, kura mērķtiecīgi gāja uz vēlamo rezultātu. Žēl, ka festivāls beidza pastāvēt tā īsti vēl nenostiprinoties Liepājas muzikālajā dzīvē.  

Jums īpaši tuva ir džeza mūzika, daudz esat muzicējis tieši šajā žanrā. Kas jūs visvairāk džeza mūzikā piesaista?
Ar džeza mūziku tā īsti aizrāvos laikā, kad mācījos Holandē, jo tur es vairāk apmeklēju džeza klubus, bija iespējas dzirdēt un spēlēt šo mūziku. Tajā laikā es ieguvu arī vairāku skaņdarbu notis. Atgriežoties no mācībām, satikāmies ar Jēkabu Ozoliņu un mums abiem radās ideja par bigbenda izveidošanu, ko mēs veiksmīgi arī realizējām.

Džeza mūzikā man patīk tieši tas, ka atsevišķiem instrumentiem tiek dota iespēja izcelties – māksliniekam piecelties no vietas un improvizēt, rādīt to, ko viņš tajā brīdī jūt. Vēl jo iespaidīgāks ir bigbends kā kolektīvs, kā džeza orķestris, kas spēj spēlēt savādāku mūziku un aizraut!

Par ko bērnībā vēlējāties kļūt?
Bērnībā tā īpaši nedomāju, par ko vēlos kļūt, bet māsa bija pirmā, kas pamanīja manas muzikālās dotības. Kā jau bērns, negribēju iet Mūzikas skolā, bet 5. klasē tētis mani aizveda un pieteica mācībām. Sākumā biju nolēmis spēlēt mežragu, bet vienu vakaru pa televizoru rādīja raidījumu „Mikrofona aptauja”, kurā Žoržs Siksna dziedāja „Vālodzīti” un šajā dziesmā solo partija bija klarnetei, kas man ļoti iepatikās. Tā es nolēmu, ka klarnete būs mans instruments!

Ar ko jūs savā dzīvē visvairāk lepojaties?
Es lepojos ar to, ka man, pirmkārt, ir mīļa ģimene – mēs visi esam muzikāli un ļoti atvērti, sirsnīgi un izpalīdzīgi cilvēki.

Otrkārt, ar ko es lepojos, ka man dzīvē ir bijusi iespēja sadarboties ar izciliem diriģentiem un solistiem, no kuriem daudz esmu mācījies gan kā mūziķis, gan kā koncertu organizators, gan arī cilvēcīgi novērtēt katra spējas – ko apsola, ko var vai nevar izdarīt.

Kādas ir jūsu nākotnes ieceres?
Nākošā gada sākumā mēs atzīmēsim pirmā Latvijas Armijas kara orķestra 94. Gadadienu, un ir plāns Nacionālajam bruņoto spēku bigbendam izveidot mūzikas programmu, atskaņojot latviešu komponistu skaņdarbus. Es cenšos divas reizes gadā uzaicināt viesdiriģentus no NATO dalībvalstīm, un nākošgad pie mums plāno braukt Lietuvas Bruņoto spēku bigbenda diriģents un, ja labi izdosies, arī Vācijas Bundesvēra bigbenda diriģents, lai spēlētu kopā ar Nacionālo bruņoto spēku bigbendu. Protams, spēlēsim dažādus koncertus arī bez šiem jau nosauktajiem!

Jūsu novēlējums visiem šodienas vārda un dzimšanas dienas svinētājiem!
Visiem novēlu mīlestību – vienam pret otru, savu ģimeni, tuvākajiem, darbu, savu pilsētu, līdzcilvēkiem un, protams, arī pret savu valsti!