Otrdien Ministru kabinets apstiprināja pedagogu atalgojuma reformas ieviešanā pāri palikušā 1,7 miljonu eiro sadalījumu pašvaldībām, papildu līdzekļus iedalot 118 pašvaldībām.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iejutās skolotāja lomā un kolēģiem rādīja formulas atalgojuma aprēķināšanai, kas klātesošajos izsauca arī smieklus, ieraugot sarežģīto formulu. "Acis darba izbijās, rokas darba nebijās, rokas darba nebijās, zinājās padarot," klātesošo reakciju steidza mazināt ministrs, raksta LETA.

Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka viņam šādu formulu grūti komentēt, atzīstot, ka šādas formulas bērni varbūt skolās mācās, tāpēc viņš lūdza komentēt to Finanšu ministrijai, kas pavēstīja, ka formula ir saprasta un apstiprināta. Kučinskis atjokoja, ka neviens jau neatzīšoties, ka formula nav saprasta.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lūdza, lai tiktu atšifrēti visi formulas elementi, lai to saprastu arī visi pedagogi. Tāpat arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga lūdza neatlikt mērķdotāciju sadali turpmāk uz novembri un to darīt savlaicīgāk. Šadurskis gan norādīja, ka visi lielumi formulā ir paskaidroti.

"Es ļoti ceru, ka matemātikas skolotājiem nebūs problēmu ar šo formulu. Un es ceru, ka tie speciālisti, kas mums dod vērtīgus pamatus, ir pietiekami daudz zināšanu, lai saprastu formulu," noteica Šadurskis.

Valsts budžetā pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai pāri palikušo 1,7 miljonus eiro sadalīja 118 pašvaldībām pedagogu algu nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu šogad 1.septembrī sākto pedagogu darba samaksas reformu, atbilstoši likumā par valsts budžetu 2016.gadam noteiktajam nesadalīto finansējumu 1 726 808 eiro apmērā šogad plānots sadalīt Latvijas pašvaldībām kā vienreizēju papildu mērķdotāciju pedagogu algām bez finansiālās ietekmes uz turpmākajiem gadiem.

Tādējādi iecerēts mazināt disproporciju jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas pirmajā gadā starpībai starp 2016.gada un 2015.gada vidējās algas par 30 stundu pedagoga slodzi katras pašvaldības izglītības iestādēs, īpaši ņemot vērā ietekmi uz pašvaldībām, kurās atrodas internātskolas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi īpašu formulu, pēc kuras aprēķināt katrai pašvaldībai pienākošos mērķdotācijas daļu. Aprēķināts, ka no 119 pašvaldībām papildu nauda pienāksies 118 pašvaldībām, savukārt Viesītes novads paliks bez papildu naudas. Kā liecina lēmumprojektam pievienotās tabulas par izglītojamo skaitu pašvaldībā, kā arī vidējām algas likmes izmaiņām, Viesītes novadā vidējā algas likme kāpusi par 140 eiro, kas ir lielākais pieaugums valstī.

Gandrīz trešdaļa no pāri palikušās naudas nonāks Rīgā – galvaspilsētas pedagogu algām no 1,7 miljoniem eiro pienāksies 594 258 eiro. Rīgā ir 65 316 izglītojamie, savukārt vidējā algas likme galvaspilsētas pedagogu vidū pieauga par 37,02 eiro. Rīgā ir arī 519 izglītojamie, kas mācās internātskolās, kas arī tiek atsevišķi ņemts vērā, aprēķinot izmaksājamo mērķdotācijas summu pašvaldībai.

126 672 eiro iedalīti Daugavpilij, 75 886 eiro – Liepājai, 70 823 eiro – Jelgavai, 38 528 eiro – Ventspilij, 36 604 eiro – Jūrmalai, 30 541 eiro – Valmierai, 29 615 eiro – Jēkabpilij, bet Rēzeknei plānots piešķirt 28 376 eiro.

Novadu griezumā lielākās papildu summas sadalītas Tukuma novadam – papildu 33 349 eiro, Ogres novadam – papildu 32 899 eiro, Cēsu novadam – papildu 31 780 eiro. Kopumā papildus piešķiramie līdzekļi pašvaldībām, neskaitot Viesītes novadu, svārstās no 270 eiro līdz 33 349 eiro.

Kā ziņots, vasarā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi saistībā ar jauno algu modeli. IZM skaidroja, ka finanšu aprēķini par pedagogu algām nepieciešamajiem līdzekļiem tika veikti, pamatojoties uz skolēnu skaitu 2015.gada 1.septembrī, ņemot vērā arī pašvaldību prognozes, kas izrādījās optimistiskākas nekā reālā situācija. IZM norāda, ka, piemēram, Rīgas pašvaldība plānoja skolēnu skaita pieaugumu par 3000, bet dzīvē skolēnu skaits palielinājās par 1000 bērniem.

Vienlaikus notika arī smagas diskusijas ar sociālajiem partneriem un pašvaldībām, jo sākotnēji bija plānots, ka pirmsskolas pedagogiem atalgojums par likmi būs 680 eiro, taču, pašvaldībām iebilstot pret tik strauju kāpumu, valdības sēdes laikā tika nolemts iekļaut pārejas periodu līdz 2017.gada 1.septembrim, nosakot pirmsskolas pedagogu atalgojuma likmi 620 eiro.

Tāpēc, veicot pārrēķinus un sadalot finansējumu pēc patiesā bērnu skaita pašvaldībās 2016.gada 1.septembrī, un pieņemot lēmumu pirmsskolas pedagogu atalgojuma likmi noteikt nevis 680 eiro, bet 620 eiro apmērā, no sākotnēji aprēķinātajiem un apstiprinātajiem deviņiem miljoniem eiro šā gada četriem mēnešiem netika sadalīts 1,7 miljoni eiro.

IZM apliecinājusi, ka šī summa netiks izmantota citiem mērķiem, bet paliks izglītības sistēmā, – to plānots sadalīt pašvaldībām kompensējošu pasākumu īstenošanai saistībā ar pedagogu algu reformas ieviešanu.