Kultūras ministrijas konkursā par valsts finansējumu nacionālā muzeju krājuma uzturēšanai un izmantošanai atbalstīti 30 projekti, arī viens Liepājas muzeja pieteikums.

To aģentūrai BNS pavēstīja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa. Kopumā konkursam "Par valsts finansējumu nacionālā muzeju krājuma uzturēšanai un izmantošanai pašvaldību, autonomajos un privātajos muzejos un privātajās kolekcijās" tika iesniegti 45 projektu pieteikumi.

Muzeju projektiem nacionālā muzeju krājuma uzturēšanai un izmantošanai šogad no valsts budžeta tiks piešķirti 79 217 eiro. Konkursā atbalstīti 24 pašvaldību muzeju, četri autonomo muzeju un divi privāto muzeju projekti.

Nacionālā muzeju krājuma glabāšanas apstākļu – krātuvju aprīkojuma un drošības – uzlabošana plānota divpadsmit projektu pieteikumos. Desmit atbalstītie projekti paredz unikālu muzeja priekšmetu restaurāciju un konservāciju, lai varētu tos iekļaut muzeju ekspozīcijās un izstādēs, viens projekts paredz moderna restaurācijas aprīkojuma iegādi, bet septiņi projekti saistīti ar muzeja ekspozīciju dizaina izstrādi un iekārtojuma izveidi.

Vislielākā summa – 13 225 eiro – atvēlēta krājuma uzturēšanai un izmantošanai 1991.gada barikāžu muzejā. Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs atbalstīts ar 5783 eiro Rozentāla dzimtas fotogrāfiju, dokumentu un lietisko priekšmetu pieejamības nodrošināšanai, bet Liepājas muzejs saņems 5100 eiro 19.gadsimta Liepājas koka ūdensvada posma restaurācijai. Pa 4000 eiro piešķirti Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam unikālu krājuma vērtību pieejamības nodrošināšanai, Jēkabpils vēstures muzejam ekspozīcijas "Mēs lepojamies ar viņiem" dizaina projekta izstrādei un Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejam krājuma drošas eksponēšanas un glabāšanas apstākļu nodrošināšanai. Pārējiem projektiem atvēlētas mazākas summas.

Kā portālu informēja Liepājas muzeja direktore, koka ūdensvada posms šobrīd jau tiek restautēts Rīgā, Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Tas ir laikietilpīgs darbs, jo koka fragmenti, kas līdz šim atradās zemē, ilgstoši jātur speciālā šķidrumā, lai tie jaunā vidē ātri nesabojātos. Plānots, ka Liepājā atjaunotais ūdensvada posms būs apskatāms gada beigās.

Portāls 2013.gada 17.septembrī rakstīja, ka Brīvības ielā, veicot lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūvi, starp Ķēžu un Grāvju ielu SIA SPMK vīri uzgājuši iespaidīga izmēra koka cauruļvadu.

Kā informēja sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls, ūdensvads atradās divu līdz trīs metru dziļumā gar Brīvības ielas dienvidaustrumu pusi, starp abām minētajām ielām. Iepretim uzņēmuma "Liepājas metalurgs" muzeja ēkai (vecais kantoris) cauruļvads taisnā leņķī pagriezās uz bijušās rūpnīcas cehu pusi. Tā kā cauruļvads traucēja jauno komunikāciju izbūvi, vairāki koka posmi vakar tika sazāģēti un izcelti virpsusē.

"Ļoti iespējams, tas ir vecs ūdensvads, kas kalpojis metalurģiskā uzņēmuma vajadzībām 19. gadsimta beigās vai 20. gadsimta sākumā, taču vēlāk izmantots kādu citu vielu sūknēšanai", secina "Komunālās pārvaldes" būvuzraugs Igors Seņutins, kurš deva rīkojumu relikviju izcelt. Cauruļvada izceltajos posmos ir saglabājušās melnas nogulsnes, dūņas vai pat kādu naftas produktu paliekas. Iespējams, tāpēc fragmenti ir ļoti labi saglabājušies. Koka konstrukcijas iekšējais diametrs ir 100 mm, tas darināts no priedes, ārējās sienas ir pabiezas, "jo bija jāiztur liels spiediens".