Ceturtdien, 24. aprīlī pulksten 12 Liepājas muzejā visi interesenti gaidīti uz sarunu "Tautu izpratne - skats uz Eiropas mantojumu un vienotas Eiropas perspektīvu".

Par notikumiem Gruzijā un Ukrainā stāstīs Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla un eiroparlamentāriete, Eiropas Parlamenta deputāte, Ārlietu komitejas locekle Inese Vaidere.

Pēdējā laika notikumi Ukrainā ir satricinājuši visu pasauli. Nevienam nav īsti skaidrs, kas notiks tālāk, kas jādara un kā jārīkojas mums. Neraugoties uz to, ka esam Eiropas Savienībā un NATO, jāsaprot, cik trausla ir drošības situācija. Par to pārliecināta ir arī Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, kura šogad piedalījās Gruzijas 1989.gada 9.aprīļa 25 gadu atceres pasākumos Tbilisi, informē Liepājas muzeja galvenā speciāliste Sandra Šēņiņa.

Gruzijas brīvība, neatkarība un vienotība pastāvīgi tiek apdraudēta arī šodien, tāpēc gruzīni ir modri. Pēdējais karš šajā zemē risinājās vēl 2008.gadā. Toreiz arī visa demokrātiskā pasaule bija sašutusi par notiekošo Krievijas agresiju. Gruzija tautas atmiņā šie notikumu joprojām ir dzīvi. Tāpēc Gruzijas nākotnes centieni ir vērsti par miera nodrošināšanu un attīstību.

Ņemot vērā Gruzijas notikumus, kā vērtēt notiekošo Ukrainā, kādi ir šo notikumu cēloņi un iespējamie situācijas attīstības varianti, kā jārīkojas Ukrainas politiskajiem spēkiem, Eiropas Savienības valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai nepieļautu jaunu asinsizliešanu un kara sākumu. Un pats svarīgākais – kādai jābūt Latvijas nostājai?

Inese Vaidere, strādājot Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā par sava darba svarīgāko tematu uzskata jaunās ES kaimiņpolitikas veidošanu, Austrumu partnerības jautājuma virzīšanu, kā arī patiesākas un ES kopējām interesēm un vērtībām atbilstošākas politikas veidošanu ar Krieviju.

Svarīgākais no šībrīža jautājumiem, ar kuriem deputāte strādā Eiropas Parlamentā, ir bijis vērsts, lai panāktu stingru un izlēmīgu ES rīcību, reaģējot uz Krievijas agresiju Krimā un centieniem destabilizēt situāciju pārējā Ukrainā. Kopā ar kolēģiem izstrādātas vairākas Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kur stingri nosodīta Krievijas rīcība.

Eiropas Parlamenta 27.februāra rezolūcijā par stāvokli Ukrainā tika aicināts neizdarīt politisku, ekonomisku un citādu spiedienu uz Ukrainu, uzsverot, ka kaimiņvalstu nestabilitāte nevar būt Krievijas interesēs. Savukārt 13.martā tika pieņemta rezolūcija par Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieprasot Krievijai nekavējoties izvest armiju no Ukrainas un nosodot tās militāro agresiju. Eiropas Parlaments pauda skaidru un viennozīmīgu nostāju, ka ES Krimas pievienošanu Krievijai nekad neatzīs kā leģitīmu.