Liepājas muzeja direktorei Dacei Kārklai bija uzticēts gods pārstāvēt Latviju Gruzijas nacionālās Atmodas kustības 25 gadu atceres svinībās Tbilisi.

Kā portālu informēja Dace Kārkla, uzaicinājums uz sarīkojumiem saņemts no Gruzijas 9.aprīļa fonda, kurš, sadarbībā ar Tbilisi pašvaldību, arī rīkoja visus atceres pasākumus.

„9.aprīļa fonds jau sen sadarbojas ar Lietuvu un Azerbaidžānu, bet līdz šim viņiem nebija saiknes ar Latviju,” sacīja Kārkla.

Kā pastāstīja Kārkla, gruzīni uz atceres sarīkojumiem aicinājuši ārvalstu viesus, lai veicinātu izpratni par Gruzijas centieniem pēc miera, brīvības un neatkarības, kā arī atspēkotu melus par gruzīnu vardarbību.

„Gruzija, kas atrodas krustcelēs starp Eiropu un Austrumiem, ar bažām skatās uz Ukrainas notikumiem – gruzīni baidās no šo notikumu eskalācijas Armēnijā, jo tādā gadījumā tiks iejaukta arī Gruzija – ceļš no Krievijas uz Armēniju ved cauri Gruzijai.

Atšķirībā no Latvijas, kur Atmodas notikumi vairāk vai mazāk kļuvuši par pagātni, Gruzijas brīvība, neatkarība un vienotība pastāvīgi tiek apdraudēta, tāpēc gruzīni nav zaudējuši modrību – kā zināms, pēdējais karš šajā zemē risinājās vēl 2008.gadā”.

Kā pastāstīja Kārkla, Liepājai uzticēts pārstāvēt Latviju šajos atceres pasākumos tāpēc, ka savulaik tieši Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļa rīkojusi Gruzijas nacionālās Atmodas kustības atbalsta pasākumus.

Gruzijas nacionālās Atmodas kustības 25 gadu atceres svinību dalībnieki tikuši uzaicināti arī uz pieņemšanu pie Tbilisi mēra.

Uzziņai
Brīvību un neatkarību alkstošā gruzīnu tauta bija pirmā, kam nācās izciest agonējošā PSRS režīma vardarbīgās militārās represijas. Tas notika 1989.gada 9.aprīlī.

Vēlāk sekoja slaktiņš Baku 1990.gada 20.janvārī un asinsizliešana Viļņā 1991.gada 13.janvārī.

1989.gadā 9.aprīlī Rustaveli prospektā, Tbilisi centrā notika padomju karaspēka vienību sadursme ar nacionālās atbrīvošanas kustības mītiņa dalībniekiem, kurus vadīja Zviads Gamsahurdija un Merabs Kostava. Kad mītiņa dalībnieki nepakļāvās pavēlei atbrīvot prospektu un izklīst, krievu karaspēks, darbodamies ar rungām, gāzes baloniņiem un sapieru lāpstiņām, 11 minūšu laikā pa šauru ieliņu izgrūda apmēram 10 tūkstošus cilvēku. 19 cilvēki tika nospiesti un sabradāti, vairāki simti ievainoti un cietuši no lielām gāzes devām, starp tiem bija arī Gamsahurdija.

Pēc oficiālām ziņām, sadursmē gāja bojā 20 cilvēki, bet vairāki simti saindējās ar gāzi.

Vēlāk, 1991.gadā, Gamsahurdija kļuva par Gruzijas pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu. Pēc gada viņš tika gāzts un gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos. Tāpat aizdomīgos apstākļos, tikai tā paša liktenīgā 1989.gada 13.oktobrī, autokatastrofā gāja bojā Merabs Kostava, disidents un Gruzijas atmodas laika līderis.

Tautu kongresa izmeklēšanas komisija pēc pusgadu ilga, rūpīga darba nosodīja izrēķināšanos un regulāra karaspēka raidīšanu pret mierīgiem iedzīvotājiem.
(Avots: Diena.lv)