Liepājas tiesā saņemts pieteikums par pazudušās personas – Genādija Dubrovenko, pazīstamas arī kā Liepājas mafijas krusttēva Dubrika jeb Gošas, – izsludināšanu par mirušu.

Liepājas tiesā saņemts pieteikums par pazudušas personas Genādija Dubrovenko, dzim. 1953.gada 11.martā, pēdējās zināmās dzīvesvietas Liepājā, Lielajā ielā 2-42, un Liepājā, Rojas ielā 1-9/10, izsludināšanu par mirušu.

Ja Genādijs Dubrovenko nav miris, viņam jāierodas Liepājas tiesā vai rakstiski jāpaziņo tiesai sava atrašanās vieta, pretējā gadījumā Genādijs Dubrovenko tiks pasludināts par mirušu. Visām personām, kurām ir kādas ziņas, kur atrodas Genādijs Dubrovenko, paziņot Liepājas tiesai par to rakstveidā trīs mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Civillikuma 377. Pantā teikts: “Pazudušo tiesa izsludina par mirušu pēc ieinteresētu personu, bet, ja tādu nav, — pēc viņa mantas aizgādņa vai prokurora lūguma, kuru var iesniegt, tiklīdz notecējuši desmit gadi no tā gada beigām, kad par pazudušo saņemtas pēdējās ziņas.”

Savulaik pašreizējais Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Rjabcevs laikrakstā “Kurzemes Vārds” rakstīja “1999.gada 8.decembrī Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes dežūrdaļā ienāca kāda sieviete, kas paziņoja, ka bez vēsts pazudis viņas vīrs Genādijs Dubrovenko. Bez skaļas ažiotāžas, publiskiem konfliktiem, aizmuguriskām spēlītēm vai kā cita bija pazudis viens no deviņdesmito gadu Liepājas ietekmīgākajiem cilvēkiem – uzņēmējs, kā viņam pašam labpatikās sevi dēvēt, Genādijs Dubrovenko, kas pazīstams arī kā Goša un Dubriks.”  

Un vēl: “Ja nedaudz atskatāmies pagātnē un vēlreiz atceramies, kā īsti pazuda Liepājas organizētās noziedzības tēvs, nevar noliegt, ka mīklainību toreiz bijis ļoti daudz. 1999.gada 8.decembrī Goša saņēmis kādu mistisku telefonzvanu, pēc kura pavēlējis savai apsardzei atstāt viņu uz mirkli, lai tiktu galā ar "dažām lietām". Lai nokārtotu šīs mistiskās lietas, ap pulksten 16.30 viņš pilsētas centrā no savas automašīnas "Mercedes" pārsēdies zilas krāsas spēkratā "Audi 100", un tā arī tiek oficiāli uzskatīta par pēdējo reizi, kad G.Dubrovenko redzēts. Pēc dienas mīklaino automašīnu "Audi 100" policisti atrada Zaļajā birzī, netālu no dzīvojamām mājām, taču uz citām pēdām izmeklētājiem toreiz tā arī neesot izdevies nokļūt. Tāpēc viena no deviņdesmito gadu ietekmīgākajiem vīriem pazušana joprojām ir neatminēta mīkla.”

Runīgi par Dubrika pazušanu nebija arī tiesībsargājošie orgāni: “Lai arī piecus gadus Liepājas policija meklē Dubrovenko, mūsu kārtības sargi par pēdējos gadiem sasniegto šajā jomā runā izvairīgi. Policijas priekšnieks Arturs Vaiteiks par Dubrovenko meklēšanu un laika gaitā klāt nākušajiem faktiem pilnvaroja runāt preses sekretāri Egitu Gusevu, savukārt viņa atzina, ka nekādu būtisku pavērsienu meklēšanas lietā neesot, tāpēc nevarot būt arī plaši komentāri,”rakstīja Rjabceva.

“Ne mums ir zināma Genādija Dubrovenko pašreizējā atrašanās vieta, ne arī ir atrasts viņa līķis," pirms desmit gadiem KV korespondentam atzina policijas preses sekretāre. Lieta neesot aizmirsta, un kādreizējo Liepājas organizētās noziedzības autoritāti meklē tāpat, kā jebkuru citu pazudušo personu, piebilda Guseva.

Taču varēja būt citi iemesli, kāpēc “mafijas krusttēvam” vienkārši bija pienācis laiks pazust no profesionālās skatuves. Uz to norāda vairāki fakti, 2004.gadā rakstīja Rjabcevs. Kaut vai tas, ka vairākus mēnešus pirms Gošas pazušanas sākušies visnotaļ pārdroši vandalisma akti, kuru vienīgais redzamais nolūks bija nokaitināt Dubrovenko. Pavasarī laikrakstos parādījās sludinājumi, kuros Liepājas kriminālās struktūras centās noskaidrot personu, kas apgānījusi Dubrovenko iepriekš nogalinātā drauga Ruslana Metaļņikova jeb kriminālajās aprindās pazīstama kā Smetana kapu. Tāpat arī dažas dienas pirms noslēpumainā notikuma Liepājas – Rīgas šosejas malā nezināmas personas aizdedzinājušas Dubrovenko drauga Ērika piemiņas vietu.

Runā, ka viena no kriminālo aprindu autoritātes "kļūdām", kas varēja kļūt arī par iemeslu viņa pazušanai, bija Dubrika cīņa pret narkotikām – Dubriks Liepāju pasludināja par "zaļo zonu" narkotiku tirdzniecībai. Deviņdesmito gadu beigās pamazām arī sākusies pārgrupēšanās visas Latvijas noziedzīgajās struktūrās, tāpēc par Liepājas mafijas krusttēvu dēvētais Dubrovenko vienkārši izvēlējies sev nekaitīgāko risinājumu – pazušanu. "Ja viņš būtu beigts, tad mēs jau sen būtu atraduši līķi,” Rjabcevam atzinis kāds policijas darbinieks.

Tolaik uzskatīja, ka tieši caur Krieviju ir veduši Dubrika pazušanas ceļi. Kāda persona, kas bijusi cieši saistīta ar noziedzīgajām struktūrām, pauda pārliecību, ka viss tika attiecīgi noorganizēts, lai dubriks jeb Goša nokļūtu Krievijā, un pēc tam jau gan Liepājas kārtību sargājošām struktūrām, gan arī nelabvēļiem būtu grūti sadzīt pēdas septiņreiz apcietinājumā pabijušajam Gošam.

Dubrika ārienes dēļ viņam būtu ļoti grūti pastāvēt kādā no civilizētās Eiropas valstīm, uzskatīja eksperti. Ņemot vērā daudzās rētas uz sejas un kriminālo izskatu, Eiropas valstīs viņam nebūtu īpaši miera. Tāpēc tika pieļauts, ka viņš patvērumu atradis kādā no pēcpadomijas valstīm – Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā.

Uzziņa
Savulaik meklēšanā izsludinātā Dubrovenko pazīmes policijas aprakstīja šādi: “…pazīmes: 180 cm garš, normāla miesasbūve, izteikti plecīgs, pelēcīgi gaiši, īsi mati, zilas acis, augšējā rindā priekšējie zobi nolūzuši. Īpašas pazīmes: uz deguna viena šūta rēta, uz kreisā vaiga viena šūta rēta, vēdera vidusdaļā 15 cm pēcoperācijas rēta, uz kreisās kājas apakšējā daļā tetovējums – sieviete sēž pie kapa”.