Otrdien, 14.jūnijā, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Liepājā notiks vairāki atceres pasākumi, lai noliektu galvas to priekšā, kas pārdzīvojuši izsūtījuma un cietuma šausmas, informē Liepājas muzeja filiāles "Liepāja okupāciju režīmos" vadītāja Sandra Šēniņa.

Šogad atceres pasākumi sāksies pulksten 16 ar svētbrīdi Liepājas Centrālkapos pie deportēto piemiņas akmens. Pasākumā piedalīsies Liepājas Politiski represēto kluba biedri, Liepājas garnizona karavīri, jaunsargi, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra dalībnieki, nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, visi, kam ir svarīgi pieminēt tos, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē.

Pasākumu vadīs Sandra Okuņeva un Gints Vīksna, par muzikālo noformējumu rūpēsies Simona Rača un Jānis Rūcis. Pasākuma dalībniekus uzrunās Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, vecākais kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns, Liepājas garnizona pārstāvis, Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Andris Zīders, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības priekšsēdētāja Biruta Rodoviča, Latviešu Strēlnieku apvienības Liepājas nodaļas valdes locekle Aija Raudiņa, "Daugavas Vanagi Latvijā": pulkveža Oskara Kalpaka Liepājas nodaļas valdes loceklis Artūrs Butāns.

Pēc svētbrīža dalībnieki ar autobusu dosies uz Liepājas muzeju Kūrmājas prospektā 16/18, kur pulksten 17.30 sāksies represēto piemiņai veltīts koncerts "Es tautas jostā raksts".

Koncertā kora dziesmas dziedās Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris "Aija", solisti – Elizabete Štoma un Normunds Dzintars, koncertmeistare – Līna Andrejeva. Instrumentālo mūziku atskaņos pianiste Līna Andrejeva un vijolniece Beata Zariņa-Blaščinska.

Dzeju lasīs un koncertu vadīs Kristīne Varažinska. Koncerta mākslinieciskā vadītāja un diriģente Gunta Vite. Pēc koncerta pasākuma dalībnieki varēs pakavēties sarunās un atmiņās pie tējas tases.

1941.gada 14.jūnijā bez tiesas un sprieduma nevainīgi cilvēki tika sadzīti lopu vagonos un izsūtīti uz Sibīriju, atrauti no tēvu zemes, no ģimenēm, no sev tuviem cilvēkiem. Viņi kļuva cilvēki bez nākotnes.

Tāds liktenis piemeklēja arī 1371 Liepājas pilsētas un apkārtnes iedzīvotāju. Viņi bija to Latvijas 15424 nelaimīgo skaitā, kas tajā drausmīgajā naktī tika deportēti – gan lieli, gan mazi, gan veseli, gan slimi, gan pavisam veci cilvēki, gan zīdaiņi.