Krievijas ģenerālkonsulātu slēgšanu Daugavpilī un Liepājā Ārlietu ministrija (ĀM) pamato ar nepieciešamību ierobežot kaimiņzemes diplomātiskās aktivitātes Latvijā, ziņo LETA.

Kā aģentūrai LETA norādīja ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris, lēmumi atsaukt piekrišanu Krievijas ģenerālkonsulātu Daugavpilī un Liepājā darbībai un izraidīt 13 to darbiniekus un diplomātus ir ne tikai diplomātisks žests, bet šiem lēmumiem ir arī konkrēts, praktisks un jūtams segums – ierobežot kaimiņzemes diplomātiskās aktivitātes Latvijā.

LETA jau rakstīja, ka lēmums pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu tās cīņā pret neizprovocēto un neattaisnojamo Krievijas militāro agresiju un karu.

ĀM norādīja, ka Latvija atkārtoti un visstingrākajā veidā nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā.

"Starptautiskās sabiedrības rīcībā ir nonākušas plašas liecības par Krievijas bruņoto spēku slepkavībām, zvērībām un kara noziegumiem pret Ukrainas mierīgajiem civiliedzīvotājiem, kā arī par Krievijas militāristu mērķtiecīgajām darbībām, lai iznīcinātu civiliedzīvotāju īpašumu un civilo infrastruktūru okupētajos Ukrainas reģionos," paziņojumā iepriekš pauda ĀM.

Krievijas prettiesiskais iebrukums un tās bruņoto spēku īstenotie kara noziegumi ir klajā pretrunā ar Krievijas starptautiskajām saistībām un pienākumiem. Tiem, kuri ir pieņēmuši, izpildījuši un atbalstījuši lēmumus par militāru agresiju un noziegumiem Ukrainā, ir jāuzņemas pilna atbildība, informēja ĀM.

Lēmums tika paziņots Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam. Krievijas ģenerālkonsulātu darbība Latvijas nav pieļaujama pēc 30.aprīļa dienas beigām. Līdz šim termiņam Latvija ir jāpamet izraidāmajām personām.