Šo stāstu var izstāstīt skumji. Šo stāstu var izstāstīt priecīgi. Bet stāstīšu tā, kā notika, portālam "IrLiepaja.lv" raksta Liepājas Dzintara vidusskolas skolotāja Iveta Kalniņa.

2024. gada 1. septembrī Liepājas Dzintara vidusskolas 9.a klasē sāka mācīties Tykhons - puisis no Ukrainas, Harkivas.

Tykhons Liepājā dzīvo tikai divus gadus un jau runā latviski. Pats galvenais, ko ieraudzīju - viņš ļoti cenšas un vēlas latviešu valodu apgūt pēc iespējas labāk. Mācību slodze puisim ir liela, jo paralēli viņš attālināti mācās arī Ukrainas skolā. Pārsteidza tas, ar cik lielu labestību un pietāti Tikhans ienāca mūsu klasē. Vienmēr smaidīgs un atvērts visam jaunajam, gatavs palīdzēt un iesaistīties.

Iepazīstot puisi tuvāk, uzzināju, ka viņš jūru pirmo reizi ir ieraudzījis Liepājā, uzreiz iemīlēja tās dažādību, sajūtot tās varenību. Viņš, dzīvojot Karostā, bieži tur dodas smelties spēku un mieru. "Man patīk jūra, un esmu izlēmis pēc 9. klases mācīties par stūrmani", saka Tykhons.

Viņa mīļākā vieta Liepājā ir Oskara Kalpaka tilts. "Man patīk skatīties, kā kuģi ienāk Liepājā. Liepāja ir skaista pilsēta. Man interesē tās arhitektūra un vēsture. Te izbaudu mieru."

Puisis stāsta, ka viņš un viņa vienaudži ir kļuvuši pieauguši vienā naktī. "Dzīvot un būt stipram man palīdz ģimene. Man ir brālis un māsa. Kopā ar tēti un vecmāmiņu Liepājā dzīvojam mazā istabiņā, bet mums ir labi."

"Man patīk iepazīt Liepāju, izstaigāt to. Tā ar ģimeni iepazinām arī Liepājas sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu. Ar to šobrīd arī ir saistīta mana ikdiena - atsaucoties aicinājumam spēlēt zvanus baznīcas tornī, es piekritu. Man nav muzikālās izglītības, bet, šķiet, ka es dzirdu un saprotu mūziku. Klausos un spēlēju. Iepriekš neko tādu nebiju darījis, mani tas ieinteresēja, tāpēc sāku trenēties. Es mēģinu sadraudzēties ar septiņiem zvaniem. Man jāatceras, kā katrs skan, kā tie savā starpā sabalsojas. Šajos brīžos aizveru acis, koncentrējos un radu mūziku un cenšos visiem vēlēt, lai ir labi, lai ir miers, lai ir ģimene un draugi. Es zinu, ka bieži ir grūti, bet tāda ir dzīve."

Mīļie liepājnieki! Ja Jūs ejat pa Ūliha ielu un dzirdat skanam baznīcas zvanus no pareizticīgo baznīcas, tad ziniet - tos spēlē Tykhons. Puisis no Ukrainas, kurš mācās būt stiprs.

Arī tāda ir Liepāja, sagaidot savu 400. gadadienu - iedvesma profesijai, patvērums un miers. Lai tā būtu vienmēr, Liepāja!