Jūras svētku laikā, Liepājas muzeja dārzā, ilggadējais muzeja līdzstrādnieks, vēsturnieks un zinošākais jūrniecības vēstures pētnieks mūspusē Juris Kriķis kopā ar bariņu veco jūras vilku, pēdējo no Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzes (OZFLB) vadītājiem (uzņēmums savu darbību beidza vien 1996. gadā) – Daini Eņģeli, grāmatas redaktoru Gintu Šīmani muzeja esošajiem un agrākajiem darbiniekiem atvēra savu jaunāko izdevumu, pētījumu "Liepājas zveji abpus ekvatoram", kas vēsta par padomju laiku lielāko zvejniecības uzņēmumu Liepājā – Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzi.


Grāmatas atvēršanu lieliski papildināja arī armijas teltī izveidotā ekspozīcija pa piekrastes zveju –


diemžēl īslaicīgs prieks, jo pēc svētkiem priekšmeti un fotoattēli atgriezās muzeja krājumu tumsā,

gaidot tos laikus, kad ostas pilsētas Liepājas bagātā jūrniecības, kuģniecības un zvejniecības vēsture iegūs atbilstošu atspoguļojumu jau ļoti ilgi gaidītā Jūras muzeja ekspozīcijā.


Kriķa jaunākā izdevuma pētījums aptver laika posmu no 1964. gada līdz 1985. gadam, kas bija OZFLB darbības "ziedu laiki". Taču grāmatas autors un redaktors ieskicējuši arī apstākļus gan pirms, gan pēc šī vēstures posma.


Krājumā apkopots ievērojam faktu un statistikas datu daudzums, analizēta un izvērtēta OZFLB darbība. Lasītājs sastapsies arī ar tādiem šodien svešiem jēdzieniem kā "sociālistiskā sacensība", "ceļojošais sarkanais karogs", "piecgades plāns" un tamlīdzīgi. Tāpat atklāts viss sociālisma laika absurds, ko izjuta zvejnieki.


Grāmatas autors (no kreisās) sarunā ar veco jūras vilku Aleksandru Žukovu. Foto: irliepaja.lv.


"Te arī rodamas saknes tai praksei, ka bieži profesionālu, pieredze bagātu vietējo zvejnieku vai zvejniecības darbinieku aizstāja cits, partijas darba pieredzes un komunistiskās celtniecības idejām bagāts komunistiskās partijas darbonis [..]," grāmatas ievadā raksta Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs Andris Cekuls.


Ilgus gadus strādājot Liepājas muzejā, Juris Kriķis veicis ne tikai apjomīgu jūrniecības un zvejniecības vēstures izpēti, bet arī izveidojis ievērojamu Liepājas jūrniecības un zvejniecības vēsturi raksturojošu priekšmetu, dokumentu, fotogrāfiju krājumu, kas savulaik bijis skatāms gan tematiskās izstādēs, gan ilgstošākās ekspozīcijās.

"Liepājas zveji abpus ekvatoram" ir jau trešā Jura Kriķa grāmata, kas pievēršas kādam ar jūrniecības vēsturi saistītam jautājumam un balstās uz paša savulaik veiktajiem pētījumiem, strādājot muzejā. 2019. gadā klajā nāca Kriķa pētījumam "Liepāja. Osta gadsimtu griežos", vēl pirms tam – izdevums par Dienvidkurzemes piekrastes zvejniecības vēsturi – "Piemares zveji uzvelk buras".


Muzejs viesus cienāja ar Jūrmalciema Oskara kūpinātajām butēm. E.Poheviča foto.


Kā grāmatas atvēršanas svētkos solīja tās autors un arī grāmatas redaktors, "Liepājas zveji abpus ekvatoram" nebūt nav pēdējais Jura Kriķa pētījums, ko interesenti ieraudzīs grāmatas formātā.


Šobrīd vēsturnieks jau strādā pie izdevuma par Liepājas un tuvējās apkaimes zvejnieku kolhozu vēsturi.

Tajā būs lasāms par Liepājas zvejnieku kolhoza "Boļševiks"( vēlāk "Kursa"), Pāvilostas "Dzintarjūru" un arī Jūrmalciema zvejnieku kolhoza darbību. Katrs no trim pārstāv lielāko, vidējo un mazāko zvejniecības kopsaimniecību, kādas pastāvēja padomju laikos.


Jura Kriķa grāmatu var iegādāties Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18. E.Poheviča foto.