Brīvprātīgais Rože Kuevass Miļans (Roger de las Cuevas Millan) no Barselonas pēc astoņiem Liepājā pavadītiem mēnešiem atgriezies dzimtenē, taču sola atgriezties.

Ar Rože esam jau tikušies – pērnvasar viņš, Anna no Katalonijas un Tako no Gruzijas kopā ar bariņu bērnu – Liepājas Jauno vanagu vasaras nodarbību audzēkņu – tematiskās „Masu mediju nedēļas” ietvaros viesojās portāla redakcijā.

Otrreiz tiekamies dienu pirms Rože atgriešanās dzimtenē – Katalonijā. Saruna aizsākas tieši par Kataloniju, šo autonomo, Spānijas sastāvā esošo zemi, kurā dzīvo vairāk nekā 7 miljoni iedzīvotāju, kuriem ir sava valoda, rakstība, kultūra.

Lai gan Katalonija aizņem pavisam nelielu teritoriju ziemeļaustrumos starp Spāniju un Franciju, tā ir viens no Spānijas ekonomiskajiem motoriem, saka Rože. Tas arī esot galvenais iemesls, kāpēc Spānija negrib ļaut Katalonijai atdalīties un kļūt patstāvīgai. Rože: „Katalonieši vēlas referendumu, bet Madride saka – nē, tas ir nelikumīgi!”

Runājam arī par kādu Latvijai un Spānijai kopīgu "tradīciju" – tā ir korupcija, radu, draugu un partijas biedru iesēdināšana amatos. Rože dzimtenē tā neiznīkst, lai gan spāņi apzinās – tas ir nelikumīgi. Diemžēl arī Latvija, lai gan vēl jauna valsts, jau iekopusi šo nelāgo tradīciju.

25 gadus vecais Rože, savā dzimtenē ieguvis ķīmijas inženiera grādu, pēc tam gadu studējis filozofiju. Taču Rože interesē arī vides aizsardzība, ekoloģijas problēmas, kur noderīga varētu būt arī viņa ķīmijas inženiera izglītība.

Lai arī ar pārtraukumiem, bet kopš 15 gadu vecuma Rože nodarbojies arī ar brīvprātīgo darbu, un tieši tas viņu atvedis uz Latviju un Liepāju, pie Liepājas Jaunajiem vanagiem.

Aizvadījis te astoņus mēnešus, Rože mazliet apguvis arī latviešu valodu. Pats saka – pirmās piecas minūtes sarunu varot uzturēt, bet tad jāpāriet uz angļu valodu.

Rože pat kārtojis valsts valodas eksāmenu – gan pašā zemākajā, A1 līmenī, diemžēl līdz aizbraukšanai rezultāts vēl nebija zināms.

Par Liepājā aizvadīto laiku Rože saka – garlaicīgi nebija. Viņš novērojis, ka vasarā Liepājā viss notiek, „cilvēki ir kā pamodušies”. Savukārt ziemā esot grūti sākt ko jaunu, visi vairāk dzīvojot pa māju, ar vārdu sakot – „kļūst par sēnēm”.

Taču latvieši neesot izņēmums. Rože Liepājā dzīvojis kopā ar diviem brīvprātīgajiem no Vācijas, un kopīgās sarunās secinājuši, ka arī Vācijā ir līdzīgs ritms.

Rože spriež, ka viens no iemesliem, kāpēc Liepājā jauniešus grūti izvilkt no mājas, ir tas, ka, izņemot kafejnīcas, nav pietiekami daudz vietu, kurp doties – satikt draugus, uzspēlēt, piemēram, monopolu, skatīties filmas vai darīt vēl ko citu.

Liepājas Jauno vanagu mītne ir viena šāda vieta, taču vajadzētu vairāk, domā Rože.

Viņš arī pamanījis, ka Liepājā netrūkst dažādu nevalstisku organizāciju, tostarp jauniešu. Pats bez Jaunajiem vanagiem tuvāk iepazinies ar „Radi Vidi Pats”, biedrību „Mārtiņmāja”. Taču Liepājā neesot, kas koordinē šīs organizācijas. „Vajag kādus, kuriem ir kontakti, un citus, kuri prot organizēt, un, kad visi zobratiņi saslēgsies, mehānisms sāks strādāt”.

Šobrīd Rože jau ir mājās, Katalonijā, kur pagaidām turpinās brīvprātīgo darbu. Esot jāpabeidz arī līderprogrammas diplomdarbs, ko Rože jau iesācis Latvijā. Tā tēma esot par sadarbību starp ziemeļu un dienvidu valstu brīvprātīgajiem, par to, kādos treniņos, kādā veidā viņus motivēt šādai sadarbībai.

Rože iecerējis kādreiz atgriezties Latvijā. „Bet vasarā,” viņš piebilst. Ziema arī esot ļoti skaista, sniegu pirmo reizi piedzīvojis tieši Latvijā, jo Katalonijā nemēdzot būt zemāka temperatūra par plus 10 grādiem. Taču pēc vietējo ziemas prieku baudīšanas nedēļu noslimojis.

„Tāpēc man labāk patīk priecāties par ziemu, skatoties pa logu.”

Par šejieniešiem Rože saka – cilvēki te ļoti uzticas, pieņem, ir draudzīgi.

Viņš uzteic latviešus par viņu vēlmi apgūt valodas. „Jums ir valodu mācīšanās kultūra,” teic Rože. To viņš secina pēc intereses par spāņu valodas apguvi, ko izrādījuši pat 30 un 40 gadus vecie.

Aizbraucot no Latvijas atcerēšoties ne tikai cilvēkus un auksto jūru, kurā jābrien ilgi ilgi, līdz var mesties peldus, bet arī garšīgos saldumus un lielisko krējumu („Krējums!”), vispār piena produktus.

Un laikam jau atkal nāksies pierast pie striktām ēdienreizēm, ko Spānijā, atšķirībā no Latvijas, kur ēd, kad pagadās, stingri ievēro.