Lai uzklausītu pieredzējuša mediķa viedokli par esošo situāciju un dzīvi "Covid-19" pandēmijas ēnā, portāls irliepaja.lv uz sarunu aicināja Liepājas reģionālās slimnīcas Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļas virsārstu, slimnīcas izglītības un zinātnes virsārsts Ivaru Krastiņu.

Pagājušajā nedēļā gadījās būt slimnīcā, un biju pārsteigta, ieraugot tik daudz cilvēku reģistratūrā.
Cilvēki vairs nebaidās – pietiek aiziet uz Pētertirgu. Pavasarī baidījās vairāk. Otru reizi ieviest ierobežojumus ir ļoti grūti – elementāra cilvēku psiholoģija! Pirmo reizi mani biedē un saka, ka tas ir kaut kas bīstams, bet izrādās – tik traki nemaz nav. Tagad man saka atkal, bet paga – toreiz nekas traks nebija, kāpēc, lai tagad būtu?

Bet ko darīt, ja psiholoģija šādi nostrādā?
Domāju, ka tad valsts varai ir jāparāda mugurkauls. Nesen bija gadījums, kad pacientei dēls brauca no Zviedrijas. Atbrauc un zvana: "Nu, tad es braukšu uz slimnīcu!" Saku viņam: "Pagaidiet, jūs desmit dienas nedrīkstat iziet no sava dzīvokļa". "Vai tiešām? Es nokāpu no prāmja, un neviens mani nekontrolēja, neko neteica. Nokāpu un aizgāju..."

Tā nedrīkstētu būt, un pavasarī tā nebija.

Veikalos, sabiedriskajā transportā cilvēki tomēr staigā maskās.
Maska nav viss, turklāt tā pareizi jālieto! Nesen lielveikalā kundze gados izvilka no somiņas masku, redzams, ka lietota vismaz nedēļu – noņem, ieliek atpakaļ somiņā, izņem utt. Un viņa nav vienīgā, tā dara lielākā daļa cilvēku. Bet tādai maskai nav nekādas jēgas, tas ir formāli un absolūti neko neatrisina. Katru reizi ir jāņem jauna. Būtu jānopērk daudz, un ik reizi jālieto jauna. Diemžēl neviens nekur to īsti nepasaka.

Un tad parādās tādi ļaudis, kā mans kādreizējais labais cīņu biedrs Pēteris Apinis, kurš pasaka, ka tas viss ir nieks un ka labāk ir dziedāt.

Lai gan ir pierādīts, ka tieši kora dziedāšana, kad cilvēks pastiprināti izelpo, ir viena no bīstamākajām lietām.

Tagad runā par gultu skaitu slimnīcā, veido rezerves. Vai ministrijai to nevajadzēja darīt jau agrāk?
Gultas ir vajadzīgas, bet tā atkal ir problēmas risināšana no nepareizās puses! Ko saka bagātās valstis – Vācijā, Šveicē? Vācija, piemēram, atklāti pasaka: gultas jau mums ir, bet nav cilvēku. Nav cilvēku, kas pie tām gultām stāvēs! Un mums ir tieši tāda pati problēma. Tie nedaudzie darbinieki, kas te ir, ir pārstrādājušies jau šitā (ar roku novelk gar kaklu – irliepaja.lv), neziņas un nervozitātes dēļ noguruši – visam ir robeža. Protams, var ielikt Olimpiskajā centrā simt gultas, to var izdarīt, nekādu problēmu, tāpat kā Ventspilī pārveidoja bērnudārzu. Bet tālāk? Kas pie šīm gultām darbosies?

Tātad slimnieku šķirošana ir neizbēgama – kurš saņems skābekli, kurš ne?
Šīs epidēmijas gadījumā tiešām ir slimnieki, kuriem daudz vairāk vajag skābekli, nekā parasti. Ir jābūt speciālām ierīcēm, kas spēj to nodrošināt. Liepājā mums tādas ir. Tiktāl ir labi. Bet, ja būs 30, 50 cilvēki, un visi saņems skābekli lielā daudzumā, kur ir tie ārsti, kas viņus ārstēs? Ir kaut kāda robeža, aiz kuras mēs vairs netiksim galā.

Bagātajā Šveicē, kur arī veselības aprūpe ir "Uh!" līmenī, uz kurieni brauc strādāt medmāsas un kopēji no Vācijas, jo tur ir lielāka alga, izdots rīkojums, ka smagus "Covid-19" pacientus, kas vecāki par 85 gadiem, neliek intensīvajā terapijā, taupa tās vietas jaunākiem, tādiem, kam paredzama lielāka dzīvildze utt. Tas sacēla diezgan lielu brēku un viņi izmainīja rīkojumu – izņēma 85 gadus, bet ierakstīja, ka jāvadās pēc slimnieka stāvokļa. Vācijā ir tieši tas pats, un, ja viņi TV kameru priekšā plāta rokas un saka: nu, nav, nav [kas strādā], tad ko lai mēs sakām?

Kāpēc medicīnas nozarē joprojām trūkst speciālistu?
Viens iemesls, kas ir ļoti svarīgs, ir ārkārtīgi zemais šīs profesijas prestižs mūsu valstī – visi ārsti ir kukuļņēmēji, visi zog orgānus un pārdod mafijai, visi ārsti ir tādi un šitādi. Darbs ir arī grūts, bet vismaz ārsti Liepājā ir labi atalgoti. Ja runa ir par medicīnas māsām, tad tas ir grūts darbs, kas nav labi atalgots. Bet tā nav tikai Liepājas problēma, tā ir valsts problēma. Un vēl viena problēma šodien ir, ka mēs gatavojam ārstus ārzemēm. Riskēšu būt nepopulārs, bet uzskatu, ja cilvēks ir apguvis savu specialitāti par nodokļu maksātāju naudu, tad viņa pienākums būtu tām pensionētajām skolotājām, bibliotekārēm un pārējiem atstrādāt savu parādu.

Bet, ja ārstu ir tik, cik ir, ko šajā situācijā darīt? Ja jūs būtu ministrs...
Ja es būtu premjerministrs – Viņķelei neko nevar pārmest, jo viens veselības ministrs neko nevar izdarīt. Ja es būtu premjerministrs vai valdība, es jau daudz ātrāk būtu ieviesis visus ierobežojumus un uz robežām noliktu kontrolētājus, kas vismaz pārbaudītu tos, kuri te atgriežas. Piemēram, brauc no Kretingas ar desām bagāžniekā. Tā darīt nedrīkst,

tāpēc mēs to Jāni noķeram un sakām viņam: tagad tu desmit dienas sēdēsi mājās, un mēs katru dienu pārbaudīsim.

Droši vien tad viņš otrreiz uz Kretingu nebrauktu. Bet, ja viņš aizbrauc vienreiz, un neviens neko nesaka, tad kāpēc lai viņš to nedarītu atkal?

Es aizliegtu uz laiku tirgot alkoholu, jo, kā zināms, reibumā pat jūra ir līdz ceļiem.

Kā ir Liepājas slimnīcā? Cik pacientu ar "Covid-19" šobrīd ārstējas?
Piektdien bija trīpadsmit.

Vai ir smagi slimi, vidēji?
To es nevarēšu pateikt, tas jājautā infektologiem, bet intensīvās terapijas nodaļā šobrīd neviens neārstējas*. Bija viena paciente ar diezgan smagu formu, gados jauna sieviete, bet viņai bija ļoti pareiza attieksme – viņa netrakoja, netaisīja histēriju, uztvēra problēmu ļoti racionāli, un tas viņai lielā mērā palīdzēja, stāvoklis uzlabojās.

No epidēmijas nevajag histēriski baidīties, bet tā ir jārespektē. Un grožus nedrīkst tik ātri atlaist.

Vai no Liepājas ir nācies kādu "Covid" pacientu vest uz Rīgu?
Paldies dievam, tāda vajadzība nav bijusi. Zinu, ka dakteres ir konsultējušās. Ir jau tā, ka Rīga nelabprāt... Bet es viņus arī saprotu, nevar visus slimniekus ielikt Infektoloģijas centrā.

Kā raugāties uz Zviedrijas attieksmi, kas grožus gandrīz nemaz nepievilka?
Jā, tur pat maskas nebija jānēsā. Bet nupat – vakar un šodien – viņiem strauji pieaudzis saslimšanas gadījumu skaits, un nu viņi sāk runāt: jā, laikam kaut kas mums nav kārtībā, pārāk ātri esam aizmirsuši distances lomu un sākuši iet uz krogiem. Manuprāt, arī mums tos pārāk vēlu aiztaisīja ciet. Protams, ir ļoti sāpīga, ka vairs nenotiek koncerti, izrādes, bet – ko lai dara?

Ja mēs vismaz zinātu, cik ilgi tas viss jāpiecieš, būtu vieglāk.
Manai paaudzei šajā ziņā vajadzētu būt vieglāk – mums ilgi solīja, ka drīz dzīvosim komunismā, bet tas tā arī nepienāca. Domāju, ir jāpieņem, ka mēs īsti nezinām, kā būs. Cerības ir uz vakcīnu – skatīsimies. Vācu vakcīnai ir 90% efektivitāte. Tas tā varētu būt, lai gan šoreiz viss ir noticis lielā steigā. Normāli, lai visu noskaidrotu – efektivitāti, arī blakusefektus, kas neapšaubāmi būs, pārbaudes notiek gadu gadiem, pat gadu desmitiem.

Problēma ir tā – lai apturētu epidēmiju, vajag vakcinēt pietiekami lielu cilvēku skaitu. Kad mēs to varēsim, kad tas notiks, es nevaru pateikt. Tādu ziņu nav. Otrs variants ir, kad kritiskā masa izslimo un iegūst imunitāti, epidēmija norimstas, jo vairs nav, kur izplatīties.

Bet cerēt, ka tuvākajās dienās epidēmija mazināsies, būtu naivi. Labāk gatavoties sliktākam scenārijam, un tad, ja notiks kas labs, būs priecīgs pārsteigums.

Kāda ir jūsu attieksme pret vakcinēšanos?
Kā cilvēks pensijas gados, protams, vakcinējos pret gripu, tiklīdz bija iespēja. Cenšos to darīt katru gadu.

Kā teica mans tēvs, un viņam ir pilnīga taisnība, jo vecāks kļūsti, jo vairāk jārūpējas par fizisko formu un arī veselību.

Kā pareizi uzvesties cilvēkam, kurš jūtas slikti, bet vēl gaida rindu uz testu vai testa rezultātu?
Vai tiešām ir rinda uz testu? Slimnīcā jau no pavasara ir aizliegts apmeklēt pacientus, un tas rada problēmas – it sevišķi gados vecie jūtas vientuļi, pamesti. Vēl bēdīgākā situācijā ir reanimācijas pacienti, kuriem ir liela iespēja nomirt, tāpēc piederīgie ļoti grib atnākt kaut vai atvadīties. To var atrisināt vienīgi tā, ka lūdzam veikt testu, un, ja ir negatīva atbilde, cilvēks drīkst apmeklēt šo tuvinieku. Līdz šim visi jau nākamajā dienā bijuši klāt ar atbildi. No tā secinu, ka pie mums nekādas rindas nav. Rīgā situācija varbūt ir citādāka.

Bet tomēr – kā rīkoties, kamēr vēl nav atbildes?
Ja cilvēks jūtas slikti, jācer, ka viņš taču neskraida ar temperatūru uz "Rimi" pat, ja tas nav saistīts ar "Covid", bet sēž mājās un dzer tēju!

Ir jārīkojas sapratīgi, šajā reizē pat divkārt saprātīgi. Un noteikti jāveic tests, pat vairākkārt, ja ir aizdomas, ka esi bijis saskarē ar slimnieku.

* Tāda bija situācija sarunas laikā. Šodien tā jau ir citādāka, intensīvās terapijas nodaļā ārstējas pacients ar "Covid-19" diagnozi.