Šogad jūnijā pagāja 114 gadi, kopš Liepājas domes būvkomisijā tapa apstiprināts projekts triju stāvu dzīvojamai mājai Pētera ielā, tagad Kuršu ielā 17.


Šī dzīvojamā māja vēl joprojām tīkamīgi uzlūkojama kā Liepājas jūgednstila dārga pērle un kā Berči, juniora, Maksa Teodora patstāvīgs arhitekta darbs.


1908. gada sākumā vēl neapbūvēto gruntsgabala daļu, 851 kvadrātasis, no E. Landaus nopirka Liepājas 1. ģildes tirgotājs K. Plisaus, taču gandrīz tūlīt arī pārdeva pilsētas zāļu lieltirgotājam Pāvilam, arī Paulam Ivana dēlam Mamonovam, dzimušam 1874. gadā.


Ivans Mamonovs, kopš 1897. ievēlēts domē no apvienotā krievu, latviešu, jaunvācu, poļu un leišu kompromisa partiju saraksta. Viņš bija vairāku pašvaldības komiteju loceklis un, protams, arī veiksmīgs zāļu tirgotājs, kas kopā ar brāli Vladimiru, dzimušu 1897. gadā, sev maizi pelnīja arī kā 1. šķiras traktiera un viesnīcas "Monopols" īpašnieki Jaunliepājā, Aleksandra ielā 2 un “Ziemeļ Rītu ostamalā", tagad Brīvības ielā, vietā, kur pagaidām vēl savu granātu pret Liepājas aizstāvjiem sviež kāds bronzas metējs.  


Mamonovs, būdams estēts un naudīgs domnieks, pasūtīja savu īres nama projektu Paula Maksa Berči vecākajam dēlam Teodoram.

Tā tapa triju stāvu sešu dzīvokļu nams, katrs ar piecām istabām un tiem laikiem modernu iekšējo apdari un labierīcībām.


Kuršu ielas nama fasādi raksturo plūstošas, nepārtauktas jūgendstila līnijas ar vertikālām rievtekām. Tās izstrādātas no fasonķieģeļiem ar kombinētu apmetuma virsmu un ornamentāliem medaljoniem. Fasādē "nokarājas" mākslīgā akmenī (tobrīd ļoti dārgs materiāls) veidotas augu pumpuru formas lāseņu virknes.


1908. gada 16. jūnijs pēc vecā stila, bija patīkama siltuma pirmdiena. Domes nama kalpotāji bija plaši atvēruši logus uz Lielās ielas pusi. Tradicionāli šajā pēcpusdienā notika domes Būvkomisijas sanāksmes, kas izskatīja iesniegtos māju projektus un ar savu domnieku "svētīšanu" un vēlēto kungu parakstiem deva atļaušanu. Komisijas nupat pārvēlētais sekretārs, skolotājs Saule-Sleinis bija uz būvkomisijas zaļā tūka galda salicis izskatāmo projektu papīru kaudzīti. Komisiju vadīja Liepājas galvas vietnieks Teodors Ulmanis, jo Hermanis Cinks atkal stiprināja veselību Vācijas Kisingenas kūrvietā.


Tobrīd būvkomisijas lēmumi pat pa visu 1908. gadu nebija diez ko daudz, tikai mūra namiem 34 un koka ēkām 103.


Rekords Liepājā bija 1878. gadā, kad būvkomisijai "gāja cauri" 100 mūra un 210 koka ēku projekti.

Pētera ielas 17 mājas celnieku artelis bija dezertieri – no Kara Ostas pēdējo būvju darbiem pāri kanālam atmukušie un uz divkārt lielāku rubli cerējušie krieviņi.  


Uz Pētera ielas 17 māju pirmie īrnieki pārvācās 1910. gada rudenī. Par īri šajā namā Mamonovs prasīja 300 un pat 470 rubļus gadā ar pašu īarnieku gādātu malku. Tādēļ sākumā mītnieku nebija daudz – piemēram, pilsētas advokāts Savelis un cietuma priekšnieka vietnieks Aņisimovs.


1913. gadā veselības kaites piemeklēja arī aptieķnieku Pāvilu Mamonovu tik gauži, ka nācās atteikties no domnieka krēsla un pārcelties lauku klusumā uz Kandavu un Dobeli, kur viņam arī piederēja aptiekas. Pilsētas domniekos "dzīves vietas pārgrozīsanas dēļ" izstājušā pilsoņa Mamonova vietā nāca latviešu namīpašnieks Krišs Krūmiņš. Lai gan Mamonovu cara Krievijas Donas bankā ņemtais kredīts bija kara norakstīts, līdz pat 1930. gadam Liepājas krājbankā krājās vēl citi aizņēmumu procentu parādi. Līdz beidzot pašvaldības krājkase māju korobēja uz sava vārda un izsolē pārdeva spirta fabrikantam Glazeram. 1939. gadā īpašums reģistrēts uz Kārļa un Jūles Mitenbergu vārda.


Mamonoviem patika sabiedrībā būt mazliet ekstravagantiem, un ne jau tikai ar šīs mājas estētieko stilu. Viņa īrnieku elektrotehniskās un farmācijas intereses konservatīvajai Liepājas publikai bieži likušās mazliet dīvainas.


Mamonovs jaunākais bija Liepājas jahtkluba "Nord" vicekomandieris un viņa jahta "Nord-vest" 1936. gadā piedalījās Eiropas Olimpijas-Atlantijas jahtu sacensībās, Atlantijā nozēģelējot 3400 jūdzes. Vasarās otra Momonovu jahta "Unike" Liepājas-Klaipēdas maršrutā regulāri vizināja


Šai ēkai kā izcilu Liepājas stateniskā jūgenda kultūras pieminekļa raksturojumu devis arhitekts Jānis Krastiņš, sk. "Liepāja. Jūgenstila arhitektūra. Liepājas pilsētbūvnieciskā vēsture". Jelgavas tipogrāfija, 2015.