Laikā, kad tautiešus baida ar sliktām ziņām par rudens un ziemas izdzīvošanas perspektīvām, atcerējos, kā pirms divsimts gadiem Liepājā atbalsojās Rietumeiropas ekonomiskās dzīves novitāte – taupīšana un krāšana. Pie mums šī deviņpadsmitā gadsimta sākuma saimnieciskās dzīves filosofija ieguva pavisam reālu veidu.


1825. gada 6. martā Lielā ielā 9, toreiz Lielā iela 15, durvis vēra visā Krievijā pirmā krājlāde jeb privāta krājaizdevu banka.

Tās dibināšanas autori bija trīs bagāti un sabiedrībā ietekmīgi vīri: Pēteris Emanuels Laurencs-Mesters, Frīdrihs Gothards Šmāls un Frīdrihs Hagedorns.


Viņi bija lieliski izglītoti un veiksmīgi savās tirgotāju gaitās, turklāt Šmāls no 1833. līdz 1853. gadam bija pilsētas birģermeistars, bet Laurencs-Mesters – ilggadīgs rātskungs.


Pilsētas krājkases vieta bez maksas bija ierādīta Hagedorna kunga namā, tagad Lielās ielas un Teātra ielas krustojumā, ko gadsimta beigās jau citi īpašnieki pārbūvēja par "Pēterpils viesnīcu".


Krājlādes darbībai bija milzīga ietekme ne tikai liepājnieku un kurzemnieku finansu pratībā, bet arī naudas aprites procesā, jo kāda trešdaļa no noguldītājiem bija Kurzemes lielo muižu baroni, kas labi noplenīja uz savu muižu zemes pārdošanu latviešu zemniekiem. Tāpat krājlādē savu brīvo naudas atlikumu turēja latviešu turīgie amatnieki un latviešu vecsaimnieki. Piemēram, 1845. gadā četri noguldīti rubļi gadā "uz augļiem" klāt ienesa vienu rubli.


Grobiņas mācītājs K. Launics pēc Hagedorna mudinājuma bija sarakstījis brošūru "Izteikšanās no tās krāšanas lādes, kas Liepājas pilsētā iecelta irr". Šo latviski iespiesto pamācību bija apmaksājis pats Hagedorns. Cits autors, Gramzdas, Bārtas un Nīcas mācītājs Gustavs Braže (1802.-1883.), Jelgavā 1844. gadā izdotā latviešu lauksaimnieku pamācību grāmatā


"Kā Palejas Jānis savu būšanu kopa, kad Dievs tam kādu mazumiņu bija atlicinājis"

tāpat slavēja krāšanas lādes atbalstu, sevišķi Kurzemes latviešu pulkā.


Frīdrihs Hagedorns bija tirgonis, bet dzīvē arī ideālists. Viņam piederēja 1824. gadā Liepājas kuģu būvētāvā Kaiju ielā ūdenī nolaistais preču kuģis ar nosaukumu "Grāfs Pauluči"*. Taču viņa mūža sirdslieta bija Liepājas krājkases projekts.


Savā 1844. gadā satādītajā testamentā viņs bija ielicis vārdus: "Ideālā apgarotībā es saku – kas krājkases lādē naudu glabā, tad tie nav dzērēji, līderīgi un zagļi, tiem prāts nesas uz godu".


Liepājas krājkase bija ļoti populāra ar savu godprātību. Tās pastāvēšanas vēsturē bija gadījumi, kad, piemēram Krimas kara laikā 1852. gadā sākās noguldītāju panika ar noguldījumu izņemšanu. Krājlāde bez ierunām atpakaļ izdeva ļautiņu naudu, kur dažs labs nokaunējies to tūdaliņ atpakaļ atdeva.  


Frīdriha Hagedorna māju pēc viņa nāves Lielās ielas un Teātra ielas stūrī kapitāli pārbūvēja, kaut ielas fasādi saglabāja. Tikai 1899. gadā Liepājas domnieki mazajai ieliņai no Lielās ielas līdz Skolas ielai deva Hagedorna vārdu. Ne uz ilgu laiku, jo 1932. gada 28. decembrī to pārdēvēja par Teātra ielu.    


Banku, krājaizdevu biedrību un savstarpējo palīdzības pulciņu un apdrošināšanas sabiedrību darbība Liepājas vēsturē ir ļoti pamācošs un intresants temats, un par to darbību joprojām maz rakstīts.  


*Marķīzs Filips Pauluči (Filippo Paulucci delle Ronkole), Baltijas ģenerālgubernators 19. gadsimta sākumā Krievijas cara Aleksandra laikā.