Portāla irliepaja.lv saruna ar domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu divus mēnešus pēc ievēlēsanas. Piedāvājam sarunas pirmo daļu – par to, kā veidojās pašreizējā domes priekšsēdētāja karjera no brīža, kad viņš ienāca pilsētas domē līdz brīdim, kad tika ievēlēts mēra amatā.


Kā esat iekārtojies savā vecajā, priekšsēdētāja vietnieka kabinetā? Pirms jums to izmantoja Jānis Vilnītis, būdams domes priekšsēdētājs. Vai esat ko izmainījis, ieviesis ko jaunu kabineta interjerā?

Šajā kabinetā sāku strādāt, kad pirmo reizi kļuvu par domes priekšsēdētāja vietnieku. Tas bija 2005. gads. Vecajā kabinetā man arī bija šī Kalnrozes glezna, ko iemīļoju, skatoties muzeja krājumus. Citi kritizē šo darbu, ka esot pārāk pelēcīgs, bet Kalnroze ir no tiem māksliniekiem, kuri mani personīgi uzrunā. Savukārt otra glezna – Kārlis Ulihs – jau bija šajā kabinetā, kad pirmoreiz te ienācu.


Man Ulihs vienmēr ir asociējies ar vienu no dižākajiem pilsētas vadītājiem Liepājas vēsturē,

tāpēc paturēju šo gleznu, ko savulaik savam kabinetam bija izvēlējies Tālivaldis Deklaus.
Jānis Vilnītis interjeru bija izmainījis – Ulihs atgriezās muzejā, savukārt Kalnroze seko man līdzi jau daudzus gadus. Nu abas gleznas ir atgriezušās šajā kabinetā. Citas kaprīzes man nav bijušas.


Mēra krēsls?
Mēra krēsls Jānim Vilnītim bija ādas, man labāk patīk tādi vienkāršāki. Šis ir datorkrēsls.


Kur atradās Gunāra Ansiņa pirmais kabinets Rožu ielas namā?
Pirmajā stāvā, tajā laikā Nr.16, tagad tur atrodas Vides un veselības nodaļa. Atceros, kad sāku strādāt, man nebija nekā, ne galds, ne telefons.


Kā ienācāt domes namā?
Pēc maģistrantūras studijām Rīgā sāku apjaust, ko darīt tālāk. Izvēlēs iespējas bija divas – atgriezties Liepājā vai palikt Rīgā, kā izdarīja lielākā daļa manu kursabiedru, kuri sāka strādāt ministrijās vai dibināja savus uzņēmumus vides aizsardzības jomā. Piemēram, mans kursabiedrs Neils Balgalvis izveidoja savu uzņēmumu "Grupa 93", savukārt Armands Eberhards joprojām strādā Finanšu ministrijā, un šobrīd ir valsts sekretāra vietnieks Eiropas fondu jautājumos. Mana izvēle bija atgriezties Liepājā. Mani uzrunāja Gundars Vīksna, kurš tikko bija ievēlēts par Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieku. Viņš piedāvāja vadīt Vides nodaļu.


Tas man likās pietiekami liels izaicinājums, un tā 1994. gadā sāku strādāt Liepājas domē. Parādījās pirmie vides projekti, kas arī vēlāk man likušies aizraujoši un interesanti. Gan tā pieredze, ko guvu kopā ar vienu no spēcīgākajiem savas nozares uzņēmumiem Latvijā – "Liepājas ūdeni", kas spēja vadīt un realizēt Pasaules Bankas projektus, gan atkritumu saimniecības projekti kopā ar "Liepājas RAS".  Esmu stāvējis klāt pasaulē pirmajam Kioto protokola projektam, kas saistīts ar klimata pārmaiņām. Tādā veidā krājās zināšanas un prasmes. Ar šodienas acīm skatoties, tā pieredze, ko guvu toreiz, bija vienkārši fantastiska! Bijām jauni, tik tikko atguvuši neatkarību, mācījāmies gan no Skandināvijas, gan Eiropas Savienības valstīm. Kopā ar Zīli strādājām arī pie Nacionālā attīstības plāna. Tas laiks ir neizdzēšams no manām atmiņām un vēstures.


Kā tālāk veidojās jūsu karjera?
Vides nodaļas vadīšanas laiks beidzās ar to, ka bija pašvaldību vēlēšanas, pēc kuram man piedāvāja vairāk pievērsties projektiem un sadraudzības pilsētu jeb ārvalstu jautājumiem, kļuvu par Ārējo sakaru daļas vadītāju. Tas atkal bija jauns cikls un jauna pieredze manā dzīvē, ko guvu gan no Baltijas pilsētu savienības, gan citiem sadarbības partneriem, ar kuriem kopā realizējām projektus.


Nākamais cikls bija Attīstības pārvalde, arī spilgts posms manā dzīvē. Ja šodien skatāmies, tad Attīstības pārvalde ir ielikusi diezgan dziļus pamatus ļoti nozīmīgos projektos Liepājā. Piemēram, koncertzāle, pie kuras Attīstības pārvalde daudz strādāja, lai saprastu, kā to varam nofinansēt. Atceros, kā ar Uģi Kauguru zīmējām pievadceļu ostai – tā ir šodienas Pulvera iela. Tas laiks bija ļoti dinamisks.


Tad veidojās Liepājas partija, iesaistījos tās darbā, esmu arī viens no dibinātājiem. Sākās darbs politikā. Jāatzīst, ka pirmajā vēlēšanās, 2005. gadā, iedzīvotāji man neuzticējās – paliku pirmais aiz svītras. Taču Tālivaldis Deklaus izlēma nolikt mandātu, es kļuvu deputāts, un man arī ievēlēja par priekšsēdētāja vietnieku. Darbības jomas bija tādas, kurās salikās kopā visi mani iepriekšējie pienākumi – attīstība, vide un citas nozares, kas bija manā pārvaldībā.


Cik gadu vecumā esat sasniedzi jaunu pakāpi savā karjerā?
Pagājušā gada 8. decembrī man palika 50 gadu. Un atkal ir sācies jauns dzīves cikls.


Vai vajadzēja pierunāt vai jau gaidījāt, kad varēsiet ieņemt priekšsēdētāja krēslu?
Sarmīte Pujēna man pirms pieciem gadiem, kad tika vēlēts domes priekšsēdētājs, un izvirzīja arī manu kandidatūru, uzdeva jautājumu, kāpēc es savu kandidatūru atsaucu. Toreiz es Sarmītei apsolīju, ka tad, kad mani izvirzīs trešo reizi, es piekritīšu. Nopietni runājot, tas bija Liepājas partijas valdes kopīgs lēmums, ka tiku nominēts kā pirmais numurs sarakstā, tā nebija mana kaprīze, ambīcija vai kas cits. Pilnīgi atklāti runājot, vēlēšanu rītā, mums ar sieviņu, kafiju dzerot un pārspriežot nākotnes plānus, pat domas nebija, ka dzīve varētu nest šādu piedāvājumu. Bet situācija politiski izveidojās tāda, kāda tā ir, un jāteic, es tiešām ļoti augstu novērtēju to atbalstu, ko esmu saņēmis gan no līdzcilvēkiem, gan no visiem liepājniekiem, kas balsoja par mani. Tagad man ir jābūt atbildīgam un jāpilda tas, ko esmu solījis liepājniekiem, ko esmu solījis kolēģiem, – ir jāstrādā.


Kā  raugāties uz faktu, ka domi ievēl diezgan mazs procents, kāda trešā daļa balstiesīgo liepājnieku?
Pirmsvēlēšanu periods bija jauns periods arī Liepājas partijai, kurā uzsākām nopietnas diskusijas ar liepājniekiem mikrorajonos.


Dažkārt liekas, ka mēs Rožu ielā zinām visu,

bet šīs sarunas ļoti palīdzēja saprast precīzi tās vajadzības, kas ir pilsētniekiem, kas viņiem sāp un arī – kas patīk. Mans mērķis ir tupināt šādas diskusijas, arī esot priekšsēdētāja amatā. Sarunājoties Zoom platformā vai klātienes sarunās, kam es dodu priekšroku, mēs varētu pastāstīt, ko darām, kāpēc to darām, un motivēt sabiedrību vairāk iesaistīties gan ikdienas dzīvē, gan vēlēšanu procesos. Tas ir viens no maniem mērķiem, ko vēlos uzsākt. Es arī iestāšos par to, ka mikrorajoniem ir jāatvēl konkrēts budžets jau nākamajā gadā un iedzīvotājiem pašiem ir jānosaka tās prioritātes un vajadzības. Tas ir mans redzējums, un Liepājas partijai nav 51% balsu šajā sasaukumā, bet es ticu un ceru, ka kolēģi to atbalstīs un respektēs. Te nav runa par desmitiem miljonu, par milzīgām summām, bet es gribētu iesākt ar tādiem kā pilotprojektiem, paskatīties, notestēt, kā tas strādā un vai to ir iespējams realizēt.


(Turpinājums sekos)