Rakstnieks Ēriks Kūlis ir sagatavojis kārtējo dāvinājumu pilsētai, šoreiz tas ir filoloģijas zinātņu doktores Zentas Mauriņas (1897. – 1978.) portrets, ko saņems 1.ģimnāzija.

"Uzskatu par lielu godu dāvināt  mūsu slavenās novadnieces  portretu Liepājas Valsts 1.ģimnāzijai, lai mūsu jaunajai paaudzei ir aicinājums, uzdevums un paraugs,  kā ar sirds jūtīgumu, prāta izcilību un, pats galvenais, ar neatlaidību  celt gaismā  un godināt savu dzimteni – Latviju," saka Ēriks Kūlis.

Portretu gleznojis mākslinieks Aldis Kļaviņš, un to paredzēts svinīgi dāvināt skolai 13.aprīlī.

Iepriekš Kūlis jau dāvinājis dzejnieka un rakstnieka Modra Zihmaņa portretu Liepājas muzejam, Mirdzas Ķempes, Jāņa Petera, Olafa Gūtmaņa un Egona Līva portretus bibliotēkai.

Uzziņa
Spožā esejiste, filoloģijas zinātņu doktore vairāku ārzemju akadēmiju goda doktore Zenta Mauriņa (1897. – 1978.) iekaroja Eiropu ar savām astoņās valodās tulkotajām grāmatām. Viņa bija personīgi pazīstama ar Jāni Raini, gleznotāju Nikolaju Rērihu, ar izcilo franču rakstnieku Romēnu Rolānu, kura grāmatas, viņa tulkojusi. Mauriņa sarakstījās ar daudziem tā laika Eiropas rakstniekiem. Viņai bija veltīta runa no tribīnes ANO asamblejā.

Zenta Mauriņa dzīvoja Grobiņā, kur tēvs strādāja doktorātā. Bērnībā nākamā rakstniece saslima ar poliomielītu, vēlāk, invalīda ratiņiem piekalta, ar zelta medaļu absolvēja Liepājas pirmo ģimnāziju, bet 1927. gadā ar izcilību beidza Latvijas universitātes Baltu filoloģijas nodaļu.  

1938. gadā, kad sarakstīti vairāki filozofiska satura eseju krājumi – par Gēti, Raini, Dostojevski, Poruku – Zenta Maurina kā pirmā latviete aizstāvēja filoloģijas zinātņu doktores disertāciju „Friča Bārdas pasaules uzskats." Disputs notiek trijās svešvalodās – vācu, krievu un franču, lai eksaminētāji pārbaudītu viņas svešvalodu zināšanas.

Kopš 1944. gada dzīvojot Rietumos, astoņu Eiropas ceļojumu laikā Mauriņa 26 pilsētās novadīja 135 lekcijas. Atklāto priekšlasījumu skaits Vācijā, Austrijā, Šveicē un Itālijā pārsniedz piecus simtus.

Mauriņa sarakstījusi ap pussimts grāmatu. Izvēlēta par Goda doktori vairākās Eiropas akadēmijās, viņai piešķirts profesores grāds. Īsi pirms aiziešanas mūžībā Zenta Mauriņa no Šveices apvienības „Par cilvēka tiesībām uz brīvību" prezidentes rokām saņēma galveno godalgu.