Dāņu uzņēmējs Stīns Lorenss, pazīstams arī kā Luijs Fonteins, atklāti par savu biznesu, Liepāju, politiku un nākotnes plāniem.
Nesen izskanēja informācija, ka pārdosiet "Fontaine Royal Hotel". Vai īpašums joprojām ir pārdošanā?
Jā, viesnīcai ir pircējs, un tā faktiski ir pārdota. Šobrīd gan vēl neesam neko parakstījuši. Nevēlos atklāt pircēja vārdu, kamēr viss nav nokārtots, bet jaunais īpašnieks ir vietējais.
Cilvēki nesaprot, ka tiek pārdota tikai viena ēka "Fontaine Royal Hotel" un nekas cits. Tie ir tikai sabiedrības pieņēmumi, ka tiek pārdots viss, taču tā nav patiesība. Šis ir liels īpašums, un es nevaru to pārvaldīt viens. Man ir viesnīcas arī Āfrikā un Venecuēlā, un ir grūti visu apvienot, tāpēc vēlos dot iespēju kādam citam. "Fontaine Royal Hotel" nav nekādas tehniskas problēmas, un pircējam tā patīk tāda, kāda ir.
Pagājušajā gadā iznāca ļoti bieži ceļot, un katru reizi, kad atgriezos, kaut kas bija pazudis. Tas notika katru reizi, kad izbraucu no valsts, un tas nebija tikai šeit, arī Jelgavā un Daugavpilī. Nozagts bija gandrīz viss. Tāpēc tika atlaists viss personāls, kas tobrīd strādāja, nepalika neviens no iepriekšējiem darbiniekiem. Nebija jēgas norādīt uz kādu atsevišķi, jo vainīgi pie šīs situācijas bija visi, visi ēda un dzēra par brīvu. Uzskatu, ka tā ir necieņas izrādīšana man. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc pārdodu viesnīcu.
Kad ceļo tik daudz, kā es, nav iespējams visu laiku sekot līdzi 160 – 180 darbiniekiem. Tāpēc arī mainu savu stratēģiju, daru, kā darīju iepriekš, – iznomāju īpašumus.
Vai ārzemēs ir vieglāk vadīt biznesu?
Domāju, ka izvēlējos nepareizās valstis. Venecuēla praktiski ir bankrotējusi, un tā var sabrukt jebkurā brīdī. Tiesa, viesnīcu tas daudz neskar. Āfrikā ir mazliet labāk, taču tur viesnīca un klubs iepriekš nodega, un pirms trīs gadiem tika pilnībā atjaunoti, taču tikai pirms gada atsāka pilnvērtīgi darboties. Bija arī dažas politiskas problēmas, bet šobrīd viss ir kārtībā. Ir grūti, jo visu laiku ir jāceļo, un nevari pilnībā pievērsties vienai lietai.
Tāpēc arī teicu, ka esmu vīlies darbiniekos, kuri zaga, lai gan viņi neuzskatīja, ka tā ir zagšana, viņiem tas likās normāli. Es vēlos uzticēties cilvēkiem, kurus nolīgstu.
Bez "Royal Fontaine" jums Liepājā vēl ir īpašumi, ko plānojat iesākt ar tiem?
Viens īpašums – kādreizējā ostas noliktava – ir Jāņa ielā. Tā ir Liepājas vecākā ēka. Naudas apjoms, kuru esmu ieguldījis, lai sakārtotu dokumentus, ir nenormāls. Domāju, ka par to jārunā publiski, un es plānoju to darīt, jo tas ir par traku. Cilvēki baidās pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Patiesībā, šī ēka bija gatava jau pagājušajā vasarā, bet notika tas, kas notika, un es nolēmu īpašumu iznomāt Gitai Špakovskai, kura daudzus gadus strādāja pie manis. Man bija gatava koncepcija, ko nomnieki piemēroja savai patikšanai. Ēka ir ļoti skaista, un tajā tika ieguldīts daudz darba, lai tā izskatītos tā, kā šobrīd. Vēl ir jārenovē divi ēkas stāvi, taču lielākais darbs jau ir padarīts.
Ēkas atjaunošanu pamatā finansēja mans tēvs, viņš pirms diviem gadiem nomira. Liepājā pirmoreiz viņš bija padomju laikos, un toreiz tēvs vēlējās iegādāties bijušo kinoteātra “Liepāja" ēku, taču tolaik tas nebija iespējams. Bija arī nolūkojis īpašumu Jāņa ielā, un, kad mantoju viņa naudu, nolēmu par godu viņam nopirkt šo ēku. Esmu pirmais, kurš atjaunojis vienu no trim pilsētas senākajām ēkām. Vēl viena ir blakus restorānam "Vecais vikings", un arī tā pieder dāņu puisim, kurš arī plāno to atjaunot. Uzskatu, ka pašvaldībai būtu jāpriecājas, ka kaut kas tiek darīts ar šīm ēkām, jo tieši viņi ir pie vainas, ka tās nonākušas līdz tik bēdīgam stāvoklim. Esmu iztērējis 300 000 eiro, lai atjaunotu vienu ēku, un tikai iekļuvis nepatikšanās par to.
Problēmas sākās pēc veikala "Maxima" sabrukšanas Zolitūdē. Tika pieņemts daudz jaunu likumu, par kuriem neviens nav atbildīgs. Nav elastīgas pieejas, taču jāatceras, ka mēs nevaram atgriezt pagātni. Nedomāju veidot kaut ko, kas tur neiederas, piemēram, ofisus, gribu vienkārši atdzīvināt ēku. Varbūt tur būs veikals vai kas tamlīdzīgs. Valsts liek darīt daudz muļķīgu lietu, taču es nepiekāpšos. Būs cīņa, un es uzvarēšu.
Cilvēki nekad nav redzējuši, cik skaistas ir šīs ēkas, tās ir vēsture, kura ir jārāda. Nekas nenotiek vienā dienā, visam vajag laiku. Process ir grūts un garš, un tas nogalina ekonomiku. Man ir apnicis visu laiku cīnīties, tāpēc šī ir pēdējā ēka, ko atjaunoju, ja kādā brīdī nepārdomāšu. Taču šobrīd vairāk īpašumu nepirkšu un tos neatjaunošu. Esmu iztērējis 45 000 eiro tikai, lai sakārtotu papīrus. Par šo summu varētu nopirkt jaunu māju.
Man ir arī viens īpašums Vecajā ostmalā, ko gatavojos atjaunot, taču tā nebūs publiska vieta, bet mūzikas studija. Pāvilostā man pieder liela noliktava, kurā iepriekš bijusi alus darītava. Tā gan ir ļoti sliktā stāvoklī, un vēl nezinu, ko ar to iesākšu. Es mīlu vecas ēkas, bet šobrīd vairs neko nepirkšu.
Vai plānojat atgriezties politikā?
Nē! Es uzskatu, ka latviešiem pašiem jātiek galā ar savām problēmām. Pēdējo reizi, kad iesaistījos politikā, manos īpašumos bija trīs ugunsgrēki divos mēnešos, un dažādas inspekcijas nāca visu laiku. Man nav bail, es vienkārši šobrīd nevēlos to darīt. Politikā iesaistījos tikai viena iemesla dēļ, vēlējos, lai tiktu nomainīts pilsētas mērs – viņam ir jāpazūd! Pats gan nevēlos ieņemt šo amatu, bet kaut kam ir jāmainās. Nav pat svarīgi, vai cilvēkiem viņš patīk vai ne, bet nevar atrasties vienā amatā tik ilgi.
Šobrīd uzskatu, ka cilvēks, kurš ir piemērots šai pozīcijai, ir Jānis Vilnītis. Uldis Sesks ir absolūti negodīgs, bet neviens neko nedara, jo visi baidās no viņa. Varbūt tāpēc esmu tik bīstams viņam, jo man no viņa nav bail, un varbūt tāpēc viņš dara to, ko dara man.
Vilnītis sākumā pieļāva dažas kļūdas, jo bija naivs un uzticējās Seskam. Es ticu, ka Vilnītis ir godīgs cilvēks, un tieši viņam ir jāsēž pilsētas galvenajā krēslā. Uzskatu, ka šobrīd viņš ir gatavs šim amatam, un ceru, ka viņš vēlas to darīt. Sesks šogad neuzvarēs, vismaz es nedomāju, ka tas varētu notikt.
Ceru, ka cilvēki beidzot sāk saprast, ka tas, ko Sesks stāsta, nesakrīt ar to, kas ir patiesībā. Viņš gatavojas atklāt lidostu, kas pēc vēlēšanām atkal tiks slēgta. Zinu, ka tā būs, jo šī nav pirmā reize, kad tas notiek. Sesks nedomā par to, kas būtu labāk pilsētai, bet gan, kas būtu labāk viņam, un cilvēks ar šādu attieksmi nevar būt pilsētas galva.
Uldis Sesks un viņa paaudze joprojām domā tāpat, kā padomju laikos. Piemēram, tūrisms, ja tu brauc uz šejieni, tev ir jāmaksā par visu. Viņš nesaprot: ja iegulda naudu tūrismā, tā atgriežas atpakaļ. Dodiet man miljonu, un es gada laikā tūrismu Liepājā palielināšu par 30%!
Kādi ir jūsu nākotnes plāni?
Šobrīd vienīgais, ko vēlos, ir mazliet vairāk brīva laika un iespējas vairāk spēlēt mūziku. Tas ir tas, ar ko es sāku un kas man patīk. Plānoju kādu laiku būt Amerikā, taču joprojām dzīvošu arī Liepājā. Vēlos ierakstīt mūziku un spēlēt koncertos, tāpēc noīrēju sev māju Ņūorleānā un plānoju iegādāties bāru un restorānu "Handsome Willy’s".



























