Kāpēc SIA „Remaks” apsaimniekotie nami palika bez apkures? Kamēr “Remaks” nav sniedzis savu skaidrojumu, portāls ielūkojās nama – Reiņa meža 5 – apsaimniekošanas aizkulisēs.

Reiņu meža ielā 5 ir nams, kuram „Liepājas enerģija” nav pieslēgusi apkuri. Ezerkrasta mikrorajonā esošais daudzdzīvokļu nams ir viens no tiem, kuru vairāku gadu garumā apsaimniekoja firma „Remaks”.

Nama iedzīvotājiem par pārsteigumu, šā gada jūnijā atklājās, ka pastāvīgi godprātīgi norēķinoties par siltumenerģiju, māja tomēr ir parādā „Liepājas enerģijai” gandrīz 10 000 latu. Izmisušie  iedzīvotāji, kuri šajā situācijā vienlīdz vaino abus lielos uzņēmumus, atteikušies no „Remaks” pakalpojumiem, izveidojuši biedrību „Reiņa meža iela 5”, un pagaidām nesekmīgi cenšas panākt vienošanos ar „Liepājas enerģiju”.

Jura Āboliņa stāsts
Biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Āboliņš pastāstīja savu versiju, kāpēc izveidojusies šāda situācija.

Pirms vairākiem gadiem namu apsaimniekoja pašvaldībai piederošais uzņēmums „Vecliepāja”. Nama iedzīvotājiem radušās pretenzijas pret “Vecliepājas” servisa kvalitāti un neadekvātajām apsaimniekošanas izmaksām, un tie nolēmuši pārtraukt sadarbību.

Lai to izdarītu, vākti nama iedzīvotāju paraksti, to darījis kāds no iedzīvotājiem – Vladimirs Kaļiņins. Viņš apstaigājis dzīvokļus ar veidlapu, kuru parakstot iedzīvotāji apliecinājuši, ka vēlas pārtraukt sadarbību ar SIA „Vecliepāja”. Veidlapu parakstījusi arī Jura Āboliņa dzīvesbiedre. Pēc kāda laika Āboliņu pāris un citi nama iedzīvotāji bijuši pārsteigti uzzinot, ka viņu namu apsaimnieko „Remaks”.  

Juris Āboliņš devies uz „Remaks” biroju noskaidrot apstākļus, un bijis vēl vairāk pārsteigts uzzinot, ka izveidota biedrība „Reiņa meža iela 5”, kuras valdes priekšsēdētājs, jau pieminētais Vladimirs Kaļiņins, parakstījis vienošanos ar „Remaks” par nama apsaimniekošanu.

Izrādījies, ka pašiem nezinot, mājas iedzīvotāji kļuvuši par Kaļiņina izveidotās biedrības biedriem. Āboliņš uzskata, ka tā ir negodprātīga, krāpnieciska rīcība, jo cilvēki parakstījušies tikai par atteikšanos no SIA „Vecliepāja” pakalpojumiem, nevis par  biedrības izveidošanu. Pēc Āboliņa teiktā, nav bijusi ne biedrības dibināšanas sapulce, ne valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas, un divu gadu laikā neviens no biedrības pašpasludinātajiem vadītājiem nav atskaitījies par padarīto, lai gan likums to prasa.

Tikpat maz informēti par Vladimira Kaļiņina darbībām bijuši arī citi viņam pazīstamie nama iedzīvotāji, bet biedrības „Reiņa meža iela 5” valdei bijis interesants sastāvs, proti, Vladimirs Kaļiņins, viņa dēls, kāds vecāka gadagājuma cilvēks, kurš nu jau miris, kā arī sieviete, kura minētajā namā nemaz nedzīvojot.
Juris Āboliņš ir pārliecināts, ka nama pārņemšanas shēmas autori meklējami firmā „Remaks” un ka Vladimirs Kaļiņins šajā gadījumā bijis materiāli ieinteresēts, saņemot no „Remaks” kādus „labumus”.

Visvairāk Āboliņš nožēlo, ka savulaik, uzzinot par notikušo, iedzīvotāji ar to samierinājušies un nav pienācīgi reaģējuši. To viņš skaidro ar slikto pieredzi, kāda iedzīvotājiem bijusi ar SIA „Vecliepāja”, un toreizējā „Remaks” valdes locekļa Andreja Boboško (bijušais Liepājas domes deputāts no PCTVL) demagoģiskajiem solījumiem, kam iedzīvotāji noticējuši.

Kad atklājušies parādi par siltumu, jo māja palikusi bez apkures un sācies skandāls, izveidota jauna biedrība „Reiņa meža iela 5” (nejaukt ar Vladimira Kaļiņina pārstāvēto biedrību!), kas jau vairākus mēnešus nesekmīgi mēģinot tikt vaļā no „Remaks”, jo valdes priekšsēdētājs Andrejs Simonovs neizsniedzot īpašuma pārņemšanas dokumentus un salīdzināšanas aktu.

Cits stāsts
Vladimirs Kaļiņins šādu versiju kategoriski noliedz, tāpat kā SIA „Remaks” un viņam personīgi adresētās apsūdzības. Kaļiņins uzskata, ka biedrība „Reiņa meža iela 5” izveidota likumīgi, un tie, kas nav sekojuši līdzi namā notiekošajam, paši ir vainīgi.

“Ja jau Juris Āboliņš manā darbībā sakatīja nelikumības, kur viņš bijis ātrāk, un kāpēc savas pretenzijas izsaka vien tagad?!” –  jautā Kaļiņins.

Jautāts par biedrības sapulcēm un protokoliem, viņš atbild, ka daži protokoli esot, bet „no sapulcēm nav jēgas, jādara darbs”. Kaļiņins noliedz arī jebkādu personisku ieinteresētību, parakstot vienošanos ar „Remaks”, to darījis vienīgi tāpēc, ka šis uzņēmums piedāvājis iedzīvotājiem visizdevīgākos apsaimniekošanas noteikumus.

Kaļiņins savulaik pats esot piedalījies nama celtniecībā, un zinaot visu par tā uzturēšanas vajadzībām, bet namu apsaimniekotājs SIA „Vecliepāja” vispār nav darījis neko. Savukārt, „Remaks” par daudz zemāku apsaimniekošanas maksu veicis visus neatliekamos remontdarbus, ko varot apliecināt ar dokumentiem.

Viedokļi, kā redzams krasi atšķirīgi. Taču viens ir pilnīgi skaidrs: pirms kaut ko parakstīt, vispirms rūpīgi jāizlasa rakstītais.