Liepājniece, nesenā Saeimas deputāte Dace Bluķe pēc VARAM ministra Jura Pūces atgriešanās parlamentā zaudēja mandātu, taču saņēma darba piedāvājumu – parlamentārās sekretāres vietu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), jaunā ministra Artūra Toma Pleša birojā.


Parlamentārās sekretāres pienākumus Dace Bluķe uzņēmās īsi pirms Ziemassvētkiem, un viņas pirmā darba diena bija 18. decembrī. Tiesa, uz Rīgu dodoties reizi divās nedēļās, jo ir tehniskas lietas, ko var nokārtot tikai klātienē, taču lielāko daļa sava darba laika Dace Bluķe pavada Liepājā, Velnciemā, jo ārkārtējās situācijas laikā darbs notiek attālināti. "Tagad VARAM drusciņ ir arī Velnciemā," viņa smejas.


Portāls irliepaja.lv aicināja Daci Bluķi pastāstīt portāla lasītājiem, kādi ir viņas pienākumi un ko nozīmē parlamentārā sekretāra darbs VARAM.


""Liela daļa mana kā parlamentārās sekretāres darba joprojām saistīta ar Saeimu un Saeimas komisijām. Līkums nosaka, ka parlamentārā sekretāra pienākumus var veikt vai nu Saeimas deputāts, kā to, piemēram, Veselības ministrijas gadījumā dara partijas "Kustība "Par!" deputāts Ilmārs Dūrītis, vai arī ministra kabineta loceklis, kā tas ir manā gadījumā."


Kā pastāstīja Bluķe, VARAM ir ministrija ar ļoti plašu darbalauku, kas aptver vides, klimata, pašvaldību, digitalizācijas jomas. Visas šīs jomas pārvalda viena ministrija, līdz ar to arī sagatavotu likumprojektu nav maz, un tos visus izskata Saeima.


"Mans pienākums ir nodrošināt ministrijas saikni ar parlamentu, piedalīties komisiju sēdēs un skaidrot likumus, sekot līdzi jaunu likumu virzībai.

Tāpat esmu kontaktpersona Saeimas deputātiem ar ministriju – ja ir kāds deputāta ierosinājums, kas skar kādu no VARAM pārvaldītajām jomām, tad ministrijā tālāk sarunas vedu ar atbilstošo departamentu, valsts sekretāra vietnieku, kuram šo ierosinājumu nododu tālāk izskatīšanai, kā tas sader un saskan ar citiem likumiem un nozares kopējo politiku."


Pildot šos uzdevumus, Dace Bluķe savu laiku sadala starp abām iestādēm – ministriju un Saeimu.


"Lielu daļu laika pavadu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, kurā iepriekš pati divus gadus biju nostrādājusi. Tā man ir arī liela priekšrocība, jo pārzinu šīs komisijas darbu, pazīstu arī deputātus," pastāsta Dace Bluķe.


Pašvaldību un vēlēšanu likumi, kino, Būtiņģe un atkritumi
Pašlaik aktuālākais likums, kurš pavisam drīz nonāks Saeima deputātu rokās, ir jaunais Pašvaldību likums.


"Līdz jauno pašvaldību vēlēšanām jūnijā to nepaspēs pieņemt, bet līdz gada beigām gan vajadzētu."


Likuma izstrādes gaitā bijis daudz domstarpību, un visas nav beigušās joprojām – gan koalīcijas partiju vidū, gan starp koalīciju un Pašvaldību savienību vai Lielo pilsētu asociāciju, taču pēc parlamentārās sekretāres domām likuma pieņemšanu tas nekavēs.


Daces Bluķes darba kārtībā šajās dienās ir arī grozījumi vēlēšanu likumos – gan Saeimas, gan pašvaldību.


"Ja pašvaldību vēlēšanu likumā tie ir vairāk tehniski, tad Saeimas vēlēšanu likuma grozījumi saistīti ar deputātu skaita izmaiņām, un tur ir daudz diskusiju – šobrīd ir tā, ka ievēlēto deputātu skaits ir proporcionāls vēlētāju skaitam (viens deputāts uz 15 000 vēlētājiem – irliepaja.lv), un, protams, Rīgā iedzīvotāj ir vairāk, līdz ar to Saeimā ir liels no Rīgas ievēlēto skaits. Ir priekšlikums to mainīt, un proporciju veidot citādi."


Iepriekšējā nedēļā darba kārtībā bija arī "Datu pārvaldības un pieejamības politikas" prezentācija Ilgtspējīgas attīstības komisijā, pagājušajā nedēļā viņa deputātiem prezentējusi jauno Atkritumu apsaimniekošanas plānu, ko valdība jau apstiprinājusi, plāno piedalīties arī Saeimas komisijā, kur apspriedīs situāciju sociālās aprūpes centros.


"Samērā bieži piedalos Saeimas Revīzijas komisijas sēdēs, jo liela daļa revīziju ir saistītas ar pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī vidi un dabas aizsardzību."


Nesen aktualizētas Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) vadlīnijas – lai pašvaldību iepirkumu komisijas labāk saprastu šī iepirkuma specifiku un biežāk to izmantotu.


"Zaļais publiskais iepirkums ir saistīts ar ilgtspējīgas attīstības politiku, un tajā līdzās saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma principam, iespējams izvirzīt arī kvalitātes prasības. Piemēram, iepērkot pārtiku bērnu ēdināšanai skolās un bērnu dārzos, nav jāpērk vislētākie poļu āboli vai burkāni, kas audzēti izmantojot dažādas ķimikālijas, kaitēkļu apkarošanai, bet ir iespēja dot priekšroku tādiem, kas audzēti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm."


Dace Bluķe novērojusi, ka ir pašvaldības, kuras konsekventi izmanto ZPI,


bet ir arī tādas, kas pat nesaprot, par ko ir runa un kāpēc tas vispār vajadzīgs, vai arī tas liekas sarežģīti, jo jāmaina ierastā kārtība.

"Ceram, ka jaunās vadlīnijas būs labs palīgs plašākai zaļā iepirkuma pielietošanai".


Pa laikam dienas kārtībā arī VARAM ministrijā nāk  tēmas, kas skar kultūras jomu. Dace Bluķe min, ka nupat vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un "Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas" vadība parakstījuši sadarbības memorandu, kura mērķis ir padarīt Latviju par klimatneitrāla kino filmēšanas galamērķi.


Savukārt tieši liepājniekus varētu interesēt fakts, ka ministrijas pakļautībā esošais Valsts vides dienests veicis sākotnējos aprēķinus par videi nodarītā kaitējuma apmēru, kas radīts pēc naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla pērnā decembra nogalē. Sākotnēji aprēķināts, ka Latvijas videi nodarītā kaitējuma summa ir ap 58 tūkstošiem eiro. Papildus valstij radīti zaudējumi naftas noplūdes piesārņojuma dēļ gandrīz 2000 eiro apmērā, kas saistīti ar operatīvo dienestu īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz naftas noplūdi no Būtiņģes termināla.