Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka šodien Liepājā vārda dienu svin 193 Gunāri, 193 Guņi un 941 Vladimirs.

Šodien dzimšanas dienā sveicam Māri Šveiduku. Viņš ir sporta kluba "Lāčplēsis" dibinātājs un vadītājs jau gandrīz 30 gadus, neskatoties uz daudzajiem šķēršļiem (kluba darbību vajadzēja uzsākt no jauna astoņas reizes), klubs turpina savu darbu. Māris teic, ka klubs ir viņa misija, aicinājums un hobijs.

Māris sevi sauc par darba rūķi, jo visu, kas viņam ir, viņš ir sastrādājis pats savām rokām. Ģimene viņu dēvē par darbalkoholiķi, kurš par darbu nevar aizmirst pat brīvdienās. "Mūsu valstī, ja ir pašam savs uzņēmums, citādi nevar, bet darbs man sagādā gandarījumu, uz to dodos ar prieku," saka Māris.

Sevi uzskata par 100% liepājnieku un to ir paudis vienmēr un visur – ieskaitot uz tropu salas ekvatorā, Austrālijā un Amerikā. Neskatoties uz dažādiem galvaspilsētas vilinājumiem un iespējām, Māris tā arī nav aizgājis no Liepājas citur laimi meklēt. Liepājā visvairāk patīk pludmale un jūras tuvums. Sevi viņš raksturo kā pašpietiekamu, kas dzīvo saskaņā ar saviem principiem, ģimeni, draugiem un kolēģiem.

Par savu hobiju min ceļošanu. "Vēl labāk ir ceļošana ar fiziskiem pārbaudījumiem, ekstrēmām lietām un neparedzētiem piedzīvojumiem." Viņš kolekcionē sasniegumus dažādos sporta veidos. Māris Šveiduks: "Esmu izpildījis sporta klases normatīvas vairāk kā 20 dažādos sporta veidos." Vēl viens hobijs, ko Māris sauc par ekscentrisku, ir sāls un piparu mazo iepakojumu kolekcionēšana no dažādām aviokompānijām.

Dzimšans dienu jubilārs plāno svinēt kā vairums ļaužu – ģimenes un draugu lokā. Jubilārs nākotnē Liepāju grib redzēt daudz dzīvāku, atraktīvāku un "dullāku", lai ļaudis no malu malām brauktu ar domu: "Tur gan ir forši!"

"Decembris ir tumšs gada laiks, tāpēc gaišums ir jārod pašu sirdīs un acīs. Lai mums visiem nepietrūkst gaišuma. Lai mums visiem veicas!" novēl jubilārs citiem šīs dienas svinētājiem.

Šodien dzimšanas dienā sveicam arī Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu. Pirmoreiz uz Liepāju viņš atbrauca 1988. gadā iestudēt izrādi Liepājas teātrī un ik pa laikam šeit ir atgriezies saistībā ar profesionālo darbību, taču tagad pēdējos trīs gadus šeit dzīvo patstāvīgi. "Man Liepājā patīk arvien vairāk un vairāk. Viens no iemesliem ir ģeogrāfija, gan tie darbi, kas Liepājā notiek," saka teātra direktors. "Bez darba nav gandarījuma un bez gandarījuma nav dzīve," intervijā portālam atklāj Herberts Laukšteins.

Jubilārs sevi raksturo kā ļoti dažādu, jo atkarīgs no vides, situācijas, kurā viņš ir un arī no cilvēkiem. "Bet katrā ziņā neesu nekāds gludeklis, bet pietiekami spurains," smejas Herberts.

Tā kā viņa dzimšanas diena sakrīt ar Latvijas Nacionālā teātra pirmizrādi "Sudraba slidas" un teātra vadītājiem ir tradīcija ielūgt vienu otru uz pirmizrādēm, tad jubilārs dosies uz Rīgu. Citiem šīs dienas svinētājiem novēl apciemot savus vecākus. Citiem, konkrēti sievai, agrāk dāvināja noteikta zīmola smaržas, kuras iegādājās lidostās.

Taču nesen piepildījis meitas sapni un uzdāvināja viņai dzimšanas dienā fotoaparātu. "Nav noteiktas receptes, ko katram dāvināt, bet savai ģimenei cenšos dāvināt ko vērtīgu," teic teātra direktors.

Svinības Herbertam nozīmē izbrīvēt laiku cilvēkiem, ar kuriem gribas būt kopā.

Teātra direktors nākotnē Liepāju grib redzēt dinamisku, jo šeit ir osta, lidosta, teātris, simfoniskais orķestris, mūzikas skola, sporta halles.

"Liepājā ir daudz kas tāds, kas varētu piesaistīt cilvēkus, lai tas nebūtu tikai Karostas cietums, kas ir sava veida eksotika, " pārdomās dalās Herberts Laukšteins. Viņš uzskata, ka šeit ir daudz priekšnosacījumu, lai būtu dinamiska dzīve, piemēram, kā kūrortpilsēta.

Herberts Laukšteins citē kāda paziņas teikto: "Ja pilsēta ir teātris, tad tā vairs nav provinciāla pilsēta."

Šodien vārda dienā sveicam Vladimiru Gūžu. Viņš apstiprina, ka ir patriotisks liepājnieks:”Būt liepājniekam nozīmē būt šeit ar sirdi un dvēseli.”

Ikdienā puisis strādā „Jūrnieku ligzdā” apkalpojošajā sfērā un paralēli darbam neklātienē mācās Liepājas Universitātē Biznesa un organizācijas vadību. Sevi Vladimirs raksturo kā strādīgu, jautru, atvērtu savā draugu pulkā. Kā vienu no hobijiem viņš min monētu kolekcionēšanu, kas sākusies nejauši.

Puisis parasti neplāno vārda dienas svinēšanu, bet vairāk ļaujas improvizācijai. Gaviļnieks saka, ka sarūpēt dāvanas citiem ir diezgan problemātiska lieta, atkarīga arī no tā, kam grib dāvināt, kādā reizē, kādā situācijā. „Staigāju pa veikaliem un mēģinu piemeklēt dāvanu, kas otram būtu noderīga,” saka Vladimirs.

Vladimirs Gūža: „Svinības noteikti nozīmē prieku, jautrību, bet dažreiz izvēršās pūlēs to visu noorganizēt.”

Liepāju nākotnē Vladimirs gribētu redzēt sakoptāku un ar sakārtotāku infrastruktūru.