Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka šodien Liepājā vārda dienau svin 32 Monikas, divas Zilgmas un neviena Zilga (Latvijā astoņas).

6. oktobrī vārda dienā sveicam Moniku Zīli, kura savus jaunības gadus pavadījusi Liepājā, strādājot par žurnālisti laikrakstā „Komunists” un Kurzemes zonas korespondenti laikrakstā „Cīņa”.

Šoreiz savu vārda dienu Monika neplāno svinēt it nemaz, jo tuvinieki jau priekšlaicīgi parūpējušies par apsveikumiem un dāvanām. Bet dzīves pieredzes bagātā dramaturģe, rakstniece un literāte piebilst, ka dzīvē jau nekad nevar zināt, kā viss iegrozās.

Dzīvojot Liepājā, spilgtu un atmiņā paliekošu notikumu nav trūcis. Tā bija jaunība, turklāt kopā ar radošiem un talantīgiem cilvēkiem. Tajā laikā rakstniecība un cita veida ideoloģiskās izpausmes bija pakļautas cenzūrai, taču tas nav traucējis turēties kopā radošo profesiju pārstāvjiem – žurnālistiem, rakstniekiem, dzejniekiem. Monika Zīle atzīst, ka tikšanās ar šiem cilvēkiem uz tā laika politiskās ideoloģijas fona bijusi veldzējoša. “Kopīgi aizvadījām vakarus – pļāpājām, smējāmies, jokojām”.

Kā viens no spilgtākajiem notikumiem atmiņā palicis Liepājas teātra jubilejai veltītas avīzes izdošana, kas pārsteigusi liepājniekus un pat rīdziniekus. Lai izdotu šādu avīzi, ar apņemšanos un naudu vien nepietika. „Bija jāiziet cauri neskaitāmu dokumentu un atļauju dzirnavām, lai īstenotu šo mērķi,” atmiņās dalās Monika Zīle. “Tas bija sirds darbs, tāpēc spējām paveikt iecerēto un stāties pretī visiem šķēršļiem.” Vēlāk svinīgā pasākumā avīžzēni, ar cepurītēm galvās, izplatīja “Teātra jubilejas avīzi”, viņiem raksturīgā manierē.

„Būdami radoši cilvēki un pilsētas patrioti, liepājnieki nekad nav bijuši noslēgušies savā čaulā no ārpasaules,” uzskata rakstniece. Monika Zīle iesaka vislabāk lasīt dzejoļus, piemēram, Olafu Gūtmaņa dzejas elēģisko smagnējību, vai Ērika Kūļa prozas darbus – viņam raksturīga kurzemnieciskā valoda. “Bet kopumā liepājnieki ir pietiekami zinātkāri. Tie kuriem kaut kas interesē, noteikti katrs atradīs sev vispiemērotāko grāmatu,” uzskata Monika.

Sveicam arī Zilgmu Beldavu, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra grāmatvedi!
Vārda dienu Zilgma plāno atzīmēt kopā ar draugiem. Tā jau esot kā tradīcija – iet ciemos vienam pie otra un rīkot svinības šaurā lokā. Bet nedēļas nogalē, kad atbrauks Zilgmas meita, abas kopā nosvinēs vēlreiz. Zilgmai ļoti patīk rīkot svētkus pirtī, kur nereti gadās dažādi neaizmirstami notikumi. Ziemā pēc pirts ir jāiekrīt sniegā, jāļauj izbaudīt ķermenim atšķirīgās izjūtas, ko sniedz karsta pirts un auksts sniegs.

Pēdējie Zilgmas apmeklētie kultūras pasākumi bijis Ērģeļmūzikas festivāls Liepājā un Tautas mākslas un kultūras centra rīkotais 20 gadu jubilejas sarīkojums. Sirdij prieku sniedz arī teātra apmeklējumi.

Zilgma uzskata, ka Liepājai visraksturīgākais ir daudz pieminētais un aprunātais vējš. Bet rudenī katram ir jāizbauda mirkļi ārpus pilsētas, pie dabas. „Ir jābūt tuvāk rudenim, tuvāk visam krāsainajam, ko tas sniedz. Un šīs krāsas ir jāienes sevī un mājoklī,” intervijā portālam atklāj Zilgma. Viņa iesaka nežēlot naudu un nopirkt tirgū mārtiņrozes, ko mājās ielikt vāzē. Lasīt kastaņus un zīles. Ir jādomā labas domas un tās jānovēl sev un citiem. Vēl Zilgma atklāj, ko nesen pati uzzinājusi, ka rudenī sievietēm jakas kreisajā kabatā ir jābūt trim ozolzīlēm – veiksmei.