Ar dziesmām un aculiecinieku atmiņu stāstiem, liepājnieki piektdienas vakarā, muzeja darbinieku aicināti, atcerējās 1991.gada janvāra barikādes.

Ik gadu janvāra otrajā pusē, visā Latvijā tiek kurti simboliski ugunskuri, pieminot dziesmotās revolūcijas laiku, kad latvieši kā nekad bija vienoti kopīgā domā par brīvu Latviju.

Barikādes tika celtas galvaspilsētā, un arī Liepājā, pulcējot desmitiem tūkstošu cilvēku no visas Latvijas, tostarp, pēc vēsturnieka Jura Raķa aprēķiniem, bija ap 3000 liepājnieku.

Barikādes tika celtas arī Liepājā.

Šos notikumus atcerēties, pie Liepājas muzeja filiāles  ēkas Ukstiņa ielā 7/9, bija sanācis kupls skaits liepājnieku. Sirmie barikāžu dalībnieki līdzi bija atveduši mazbērnus, tāpat bija ieradušies arī vēstures interesenti no skolām, kuri pēc pasākuma iepazinās ar Liepājas muzeja ekspozīcijām, kas veltītas jaunāko laiku Latvijas vēstures notikumiem.

Sanākušie klausījās „Atštauku” sievu jestrās dziesmas un cienājās ar Zemessardzes lauka virtuves sarūpēto biezputru. Pēc tam barikāžu dalībnieki muzeja iekštelpās mielojās ar pīrādziņiem un kavējās atmiņās.

Kāds Atmodas laiku līdzdalībnieks izteica kopīgo noskaņojumu: „Es, un daudzi mani biedri, nenožēlojām, ka cīnījāmies par brīvu Latviju. Vienīgai, žēl, ka savu darbu nepaveicām līdz galam. Ka ļāvām uzsēsties uz kakla kažoku apmetušiem bijušajiem komunistiem, un nepatriecām piekto kolonnu, kad  bija īstais brīdis to darīt. Būtu mēs toreiz gājuši līdz galam, tagad būtu daudz labāka Latvija.”